KOPSAVILKUMS
Delna 2023. gada 22. jūnijā uzsāka darbu pie Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu disciplinārlietu izmeklēšanas uzraudzības un šajā ziņojumā ir apkopojusi savus novērojumus un secinājumus.
Delnas ieskatā domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša iesniegums un domes balsojums par disciplinārlietas izmeklētāja nomaiņu un izmeklēšanas komisijas izveidošanu bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis.
Delnas ieskatā izmeklēšanas komisijas darbs jau sākotnēji netika korekti noteikts, jo komisija kā mērķi nolika pārbaudīt jau iepriekš noskaidrotos un ar Rīgas domes izpilddirektora parakstu apstiprinātos faktus, nevis turpināt disciplinārlietas izmeklētāja darbu. Būtiski uzsvērt, ka termini “disciplinārpārkāpums” un “pārkāpums” nav sinonīmi. Delnas ieskatā pārkāpums ir pierādīts un apstiprināts ar Rīkojumu un izmeklēšanas komisijai bija jāvērtē, vai iepriekš konstatētie pārkāpumi ir uzskatāmi par disciplinārpārkāpumiem.
Delna norāda, ka saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums bija tūlītēji jānodod par trauksmes celšanu atbildīgajām personām, lai tās izvērtē ziņojuma atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm un lemj par tā tālāko virzību.
Delna norāda, ka ir svarīgi turpināt lietas izmeklēšanu neskatoties uz to, ka pierādīta pārkāpuma un vainas gadījumā personas nevarēs saukt pie disciplināratbildības.
Lai arī daudzos aspektos šo disciplinārlietu izmeklēšanas gaitā Rīgas pašvaldība ir demonstrējusi labu pārvaldību, lietas rezultāts tomēr liek secināt, ka mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā ar tiesiskiem līdzekļiem var panākt to, lai kāds process beigtos bez nekāda rezultāta.
Delna sekos līdzi lietas tālākai virzībai gan Rīgas pašvaldībā, gan arī izmeklējošās institūcijās, kurām ir nodota informācija par lietas apstākļiem.
Sīkāk lasiet tālākajā tekstā.
GALA ZIŅOJUMA PILNAIS TEKSTS
No 2023. gada 16. jūnija līdz 17. jūlijam Rīgas pašvaldībā tika izskatīta Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) direktora pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda un RDSD Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka Andreja Urtāna disciplinārlietas. Disciplinārlietu izmeklēšanas procesu uzraudzīja arī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna). Delna ir apkopojusi būtiskākos novērojumus, piedaloties disciplinārlietu izmeklēšanas komisijā un iepazīstoties ar disciplinārlietas izmeklēšanas materiāliem. Starpziņojumu, norādot būtiskāko, ko Delna ir novērojusi, piedaloties disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas darba procesā no 11. līdz 14. jūlijam, Delna publicēja 17. jūlijā.
DELNAS KOMPETENCE
2023. gada 22. jūnijā Delna publicēja paziņojumu par plānoto disciplinārlietu izmeklēšanas uzraudzību. Uzsākot šo darbu Delna definēja, ka uzraudzības procesā plāno īpaši pievērst uzmanību tam, vai izmeklēšanas gaitā tiks objektīvi izvērtēti visi lietas apstākļi, pārliecināties, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija rīkojas godprātīgi un neatrodas interešu konfliktā, kā arī nodrošināt atklātību un to, ka sabiedrība ir informēta par disciplinārlietas izskatīšanu un rezultātu.
Delnu sākotnēji uzrunāja Rīgas pilsētas izpilddirektors, un no 2023. gada 22. Jūnija Delna uzsāka iesaisti disciplinārlietas izmeklēšanas procesa uzraudzīšanā. Rīgas pilsētas pašvaldība un Delna 2023. gada 3. jūlijā parakstīja sadarbības līgumu un saņēma piekļuvi disciplinārlietas materiāliem. Tomēr jau pirms tam Delna no medijos publicētās informācijas uzzināja par plānoto disciplinārlietas izmeklētāja maiņu un jaunizveidoto izmeklēšanas komisiju, kuras sastāvā bija iekļauta arī Delna. Uzaicinājumu uz pirmo disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sēdi, kas notika 2023. gada 11. jūlijā, Delna saņēma 6. jūlija vēlā pēcpusdienā.
Ievērojot minēto, Delna ir uzraudzījusi un vērtējusi disciplinārlietas izmeklēšanas procesa norisi atbilstoši normatīvajam regulējumam un labai pārvaldībai. Delna nav kompetenta vērtēt un nevērtēja pārkāpumus un disciplinārlietas apstākļus pēc būtības (t.i. to saturu). Disciplinārlietas satura un būtības vērtēšanu kā savu prioritāti disciplinārlietas uzraudzībā ir izvirzījusi biedrība “Rīgas Apkaimju alianse”, kas arī piedalījās disciplinārlietu uzraudzībā.
TRAUKSMES CĒLĒJA ZIŅOJUMS
Disciplinārlieta aizsākās 2023. gada 31. maijā, kad Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis saņēma iesniegumu, kurā iesniedzējs ir norādījis, ka iesniegums ir trauksmes cēlēja ziņojums (Ziņojums). Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības iekšējai kārtībai trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt:
- nosūtot to uz speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidotu e-pasta adresi: trauksme@riga.lv;
- ievietojot to Rīgas domes administratīvās ēkas Rātslaukumā 1, Rīgā, vestibilā speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izvietotā pastkastē;
- nosūtot pa pastu (Rīgas domes Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļai Rātslaukumā 1, Rīgā, LV-1050), uz aploksnes norādot “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
- ziņojot mutvārdos trauksmes celšanas kontaktpersonai (ziņotāja klātbūtnē ziņojums tiek noformēts rakstveidā);
- aizpildot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu tiešsaistē vietnē trauksmescelejs.lv (nodrošina personas identifikāciju, nav nepieciešams e-paraksts).
Konkrētajā gadījumā iesniedzējs ziņojumu bija ievietojis Rīgas domes priekšsēdētājam adresēto sūtījumu pastkastītē, kas nozīmē, ka iesniedzējs nebija ievērojis trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas kārtību.
Tomēr Delna, telefoniski sazinoties ar trauksmes celšanas atbildīgo personu Sergeju Indriķi, noskaidroja, ka gadījumā, ja trauksmes cēlēja ziņojumu saņem kāda amatpersona vai darbinieks, kas nav trauksmes cēlēju kontaktpersona vai atbildīgā persona, ziņojums būtu jānodod par trauksmes celšanu atbildīgajai personai. Atbildīgajai personai tālāk ir kompetence izvērtēt, vai ziņojums atbilst trauksmes celšanas ziņojuma pazīmēm, un izskatīt iesniegumu vai nodot to izskatīšanai kompetentās pašvaldības institūcijas darbiniekam.
Delnas ieskatā un pieredzē šāda pieeja atbilst arī ierastajai praksei rīcībā ar trauksmes cēlēju ziņojumiem valsts institūcijās, kā arī demonstrē labo praksi, kur rīkoties un lemt par trauksmes cēlēju ziņojumu tālāko virzību ir kompetentas konkrētas, iekšējos noteikumos norādītas personas.
Tāpat arī Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā ir definēta atbildīgā persona – nodarbinātais, kurš veic kādu no šādiem pienākumiem: saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, veic kontaktpersonas pienākumus.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībā atbildīgās personas ir Iekšējo pārbaužu un korupcijas novēršanas nodaļas darbinieki Guna Vendiņa un Sergejs Indriķis, un tikai šiem darbiniekiem ir tiesības reģistrēt iesniegumus, izvērtēt to pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņemt lēmumu par ziņojuma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu.
Jautājot par konkrētā trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas kārtību, M. Staķis Delnai norādīja, ka 2023. gada 31. maijā Rīgas domes priekšsēdētājs saņēma iesniegumu (nosaukts kā Trauksmes cēlēja ziņojums), kurš saturēja detalizētu informāciju par iespējamiem sistēmiska rakstura pārkāpumiem RD Satiksmes departamenta rīcībā. Ievērojot, ka iesniegums bija parakstīts, bet iesniedzējs nebija identificējams (jo nebija norādīta nekāda konkrēta personas identificējoša informācija vai netieša norāde uz to), nebija nepieciešams veikt pasākumus iesniedzēja personības pseidonimizēšanā un anonīmās personas aizsardzībā. Bet vienlaikus, ievērojot iesnieguma satura konkrētību un detalizācijas pakāpi, pašvaldības pienākums bija veikt pārbaudi par iesniegumā norādīto iespējamo pārkāpumu pamatotību vai nepamatotību. Tādējādi Rīgas domes priekšsēdētājs norādīto iesniegumu nodeva Rīgas pilsētas izpilddirektoram izvērtēšanai (analoģiski iepriekš jau līdzīgām situācijām, kad ir tikuši saņemti šāda satura ziņojumi).
Delna secina, ka 2023. gada 31. maija ziņojuma saņemšanā un izskatīšanā Rīgas domes priekšsēdētājs nepamatoti izpildīja pašvaldības trauksmes cēlēju kontaktpersonai (atbildīgajai personai) noteikto pienākumu izvērtēt saņemtā iesnieguma atbilstību trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm. Tas arī liek domāt par nepilnīgu izpratni par trauksmes cēlējam noteiktajām aizsardzības garantijām, jo personas identitātes aizsardzība ir tikai viena no aizsardzības garantijām, kas trauksmes cēlējam noteiktas Trauksmes celšanas likumā.
Stingri neievērojot noteikto iekšējo kārtību trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai, rodas risks, ka var netikt aizsargāta personas identitāte. Apstāklis, ka ziņojumu nav parakstījusi identificējama persona, uzreiz nenozīmē, ka personas identitāte nav atklāta ziņojuma saturā. Līdz ar to no trauksmes cēlēju aizsardzības viedokļa ir ļoti būtiski vienmēr, arī neskaidros gadījumos, stingri pieturēties pie iekšējiem noteikumiem un neiepazīties ar tādu iesniegumu saturu, kuri ir skaidri paredzēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, bet uzreiz tos nodot atbildīgajām personām. Vēl jo vairāk, nedrīkstētu ar šo iesniegumu saturu iepazīstināt citus darbiniekus un amatpersonas, kā tas notika šajā konkrētajā gadījumā.
DIENESTA PĀRBAUDE UN PĀRKĀPUMU KONSTATĒŠANA
Pēc tam, kad trauksmes cēlēja ziņojums tika saņemts, tālākais darbs ar tajā norādīto informāciju notika, pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada 24. aprīļa iekšējiem noteikumiem Nr. RD-23-24-nti “Iekšējās (dienesta) pārbaudes veikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” (Noteikumi). Atbilstoši Noteikumu 6. punktam, konstatējot tiesību normu pārkāpuma pazīmes darbinieka pirmšķietami neattaisnojamā rīcībā, bet vienlaikus negūstot pierādījumus par tiesību normu pārkāpuma izdarīšanu, iestāde nekavējoties uzsāk iekšējo (dienesta) pārbaudi. Savukārt, saskaņā ar Noteikumu 7. punktu, konstatējot tiesību normu pārkāpumu darbinieka rīcībā un vienlaikus nekonstatējot darbinieka atbildību izslēdzošus apstākļus, iestāde nekavējoties uzsāk pret atbildīgo darbinieku disciplinārlietu.
Delna konstatē, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir sekojusi Noteikumos paredzētajai kārtībai. Pēc Ziņojuma saņemšanas tika uzsākta dienesta pārbaude, kurā pieprasīja papildu informāciju un dokumentus gan no amatpersonām, par kuru rīcības tiesiskumu pastāvēja šaubas, gan arī no citām iesaistītajām pusēm.
Dienesta pārbaudes rezultātā konstatētais un izdarītie secinājumi tika apkopoti un ietverti Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada 16. jūnija rīkojumā Nr. RD-23-310-ir “Par pārkāpumu konstatēšanu darbinieku rīcībā, paskaidrojumu pieprasīšanu un atstādināšanu no darba” (Rīkojums). Rīkojumā aprakstīti konstatētie apstākļi, kas pirmšķietami pamatoja pārkāpumu faktus. Savukārt personu atbildība un vaina būtu pamatojama un pierādāma tālākajā disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā. Disciplināratbildības vērtēšanai un disciplinārsoda piemērošanai saskaņā ar Darba likuma 90. panta trešo daļu bija paredzēts termiņš viens mēnesis no pārkāpuma atklāšanas dienas, tas ir, līdz 2023. gada 15. jūlija. Tā kā termiņa pēdējā diena ir sestdiena, tā pārceļas uz nākamo darba dienu – 17. jūliju.
Disciplinārlietas izmeklēšanu sākotnēji vadīja Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirektora padomnieks Māris Knoks. M. Knoks pēc viņa sniegtās informācijas ir vienīgā amatpersona Rīgas pašvaldībā, kuras amata aprakstā ir paredzēts pienākums veikt disciplinārlietu izskatīšanu. Tāpat M. Knoks ir bijis vienīgā persona, kas kopš viņa stāšanās amatā 2020. gadā, ir izskatījusi disciplinārlietas Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS IZVEIDOŠANA
Pamatojoties uz Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša iesniegumu un domes balsojumu, 2023. gada 29. jūnijā (parakstīts 2023. gada 3. jūlijā) izdots rīkojums nomainīt disciplinārlietas izmeklētāju M. Knoku, viņa vietā izveidojot izmeklēšanas komisiju. Iesniegums pamatots ar to, ka izpilddirektors esot parakstījis dokumentus, kam ir nozīme disciplinārlietā, un tādēļ izpilddirektora biroja darbiniekiem nav iespējams objektīvi izskatīt disciplinārlietu.
Delnas ieskatā izmeklētāja nomaiņa un izmeklēšanas komisijas izveidošana bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.
Pirmkārt, arguments par iespējamu interešu konfliktu M. Knoka rīcībā ir nepamatots, īpaši ņemot vērā, ka M. Knoks bija iesaistīts jau sākotnējā dienesta pārbaudē, kā arī sākotnējā rīkojuma sagatavošanā. Nav neviena objektīva apstākļa, kas pamatotu aizdomas, ka M. Knoks kā izpilddirektora biroja darbinieks būtu ieinteresēts kādā konkrētā disciplinārlietas iznākumā.
Otrkārt, darbam izmeklēšanas komisijā tika nozīmētas personas bez iepriekšējas pieredzes disciplinārlietu izmeklēšanā, kas nešķiet loģiski, ņemot vērā, ka izmeklēšanas komisiju izveidoja “lai nodrošinātu neatkarīgu, objektīvu, taisnīgu un vispusīgu apstākļu izvērtēšanu”.
Treškārt, lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi tika pieņemts 2023. gada 29. jūnijā, un parakstīts 3. jūlijā. Turklāt, sākotnēji darbam izmeklēšanas komisijā tika nozīmēta persona, kas jau priekšlaicīgi bija informējusi par pastāvošu interešu konfliktu. Minētais rezultējās procesa vēl lielākā novilcināšanā, kā rezultātā komisija uz pirmo sēdi pilnā sastāvā varēja sanākt vien 2023. gada 11. jūlijā, kas ir 5 darba dienas līdz disciplinārlietas izmeklēšanas beigām (17. jūlijam). Turklāt, izmeklēšanas komisija bija plānojusi un arī iesniedza savu atzinumu Rīgas pilsētas izpilddirektoram vienu darba dienu pirms gala termiņa, tas ir, 14. jūlijā, lai izpilddirektoram ir laiks ar to iepazīties. Minētais nozīmē, ka izmeklēšanas komisija faktiski savu darbu veica vien 4 darba dienas. Ir apšaubāms, ka V. Ķirsis, ierosinot mainīt disciplinārlietas izmeklētāju, neparedzēja, ka šis process rezultēsies ar tādu aizkavēšanos, kā rezultātā izmeklēšanas komisija nespēs noteiktajā laikā kvalitatīvi veikt sev uzdoto pienākumu.
IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS DARBS
Līdz ar Rīgas domes 2023. gada 29. jūnija lēmumu (parakstīts 3. jūlijā un grozīts 5. jūlijā), tika izveidota disciplinārlietu izmeklēšanas komisija. Izmeklēšanas komisija darbojās šādā sastāvā:
Komisijas priekšsēdētāja:
- Kornēlija Zarkeviča – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Audita un revīzijas pārvaldes Audita analīzes daļas vadītāja vietniece.
Komisijas locekles:
- Ingūna Urtāne – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos;
- Sandra Laganovska – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes vadītāja;
- Agnese Reine – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes Administratīvā procesa un iekšējās kontroles nodaļas vadītāja.
Izmeklēšanas komisija 6. jūlijā uzaicināja darbam komisijā arī lēmumā iekļautos neatkarīgos novērotājus, nosūtot oficiālas vēstules. Satiksmes ministrija līdz pirmajai komisijas sēdei neatbildēja uz šo komisijas vēstuli, tādēļ nav zināms viņu nepiedalīšanās iemesls. No Latvijas Būvinženieru savienības komisijā piedalījās tās izpilddirektors Ilmārs Leikums, no biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes loceklis Māris Jansons, no Delnas – direktore Inese Tauriņa un juridiskā konsultante Krista Asmusa.
Delna piedalījās izmeklēšanas komisijas sēdēs, kas kopā bija divas – 2023. gada 11. jūlijā un 13. jūlijā. Šo sēžu laikā daudz tika diskutēts par to, ko vēl būtu nepieciešams iegūt un noskaidrot saistībā ar disciplinārlietas apstākļiem, lai esošajai komisijai būtu pilnvērtīgāks priekšstats par lietu, taču papildu informācija laika trūkuma dēļ netika pieprasīta. Tāpat jāuzsver, ka izmeklēšanas komisija kā savas darbības mērķi nolika Rīkojuma apstākļu un argumentu pārbaudi, nevis disciplinārlietas izmeklētāja darba turpināšanu, aizstājot M. Knoku. Rezultātā, izmeklēšanas komisija secināja, ka daļu Rīkojumā norādīto apstākļu nevar ne apstiprināt, ne noliegt, jo trūkst laika nepieciešamas informācijas apgūšanai.
Delnas ieskatā izmeklēšanas komisijas darbs jau sākotnēji netika korekti noteikts.
Disciplinārlietu izmeklēšanā, līdz ko ir informācija par iespējamu pārkāpumu, notiek dienesta pārbaude, kā rezultātā tiek apstiprināts (vai neapstiprināts) pārkāpuma fakts. Kad pārkāpuma fakts ir apstiprināts, seko disciplinārlietas izmeklēšana, kas nozīmē personas disciplināratbildības vērtēšanu (vainu un atbildības līmeni). Šajā gadījumā process norisinājās atbilstoši ierastajai procedūrai, Darba likumā un Rīgas domes iekšējos noteikumos noteiktajam, līdz 2023. gada 29. jūnijam. Izmeklēšanas komisija pēc tās izveides (3. jūlijā) pēc būtības sāka lietas izmeklēšanu no jauna, pārbaudot jau iepriekš noskaidrotos un ar Rīgas domes izpilddirektora parakstu apstiprinātos faktus.
Noteikumu 17. punkts noteic, ka disciplinārlietu uzsāk, lai izvērtētu disciplinārpārkāpuma esību darbinieka rīcībā, darbinieka vainu un atbildības pakāpi, pārkāpuma rezultātā radītās prettiesiskās sekas un piemērojamo disciplinārsodu (t.sk. darba līguma uzteikšanas pamatotību). Būtiski uzsvērt, ka termini “disciplinārpārkāpums” un “pārkāpums” nav sinonīmi. Delnas ieskatā pārkāpums ir pierādīts un apstiprināts ar Rīkojumu. Savukārt jēdziens “disciplinārpārkāpums” ir definēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 3. panta pirmajā daļā – ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Noteikumu 17. punktu pēc disciplinārlietas ierosināšanas ir nepieciešams konstatēt personu vainu un atbildības pakāpi, kā arī izvērtēt, vai iepriekš konstatētie pārkāpumi ir uzskatāmi par disciplinārpārkāpumiem.
Delnas ieskatā izmeklēšanas komisijai bija jāturpina iesāktais izmeklēšanas darbs. Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš tika noteikts viens mēnesis atbilstoši Darba likuma noteikumiem, kā atskaites datumu ņemot 2023. gada 16. jūniju – datumu, kad ir pierādīts pārkāpuma fakts. Līdz ar to izmeklēšanas komisijai bija jāturpina darbs, vērtējot konkrēto personu vainu un atbildību, nevis pārbaudot Rīkojuma tiesiskumu, īpaši ņemot vērā, ka komisijas locekļi ir bez iepriekšējas pieredzes disciplinārlietu izskatīšanā.
Delna piedalījās izmeklēšanas komisijas sēdēs, un piekrita tam, ka komisijas darbam atvēlētajā termiņā nebija iespējams sagatavot vispusīgu atzinumu. Tomēr Delna nepiekrīt komisijas pieejai visus lietas apstākļus vērtēt no jauna, par ko Delna komisiju informēja. Uz minēto izmeklēšanas komisija norādīja, ka tās ieskatā tai bija pienākums pārbaudīt visus apstākļus no jauna, jo tā tika izveidota tāpēc, ka pastāvēja neuzticība iepriekšējam procesa virzītājam.
DISCIPLINĀRLIETAS IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTS
2023. gada 17. jūlijā bija gala termiņš disciplinārlietu izskatīšanai saskaņā ar Darba likuma 90. panta trešo daļu. Šajā dienā plkst. 14.00 Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange preses konferencē informēja par RDSD darbinieku disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātiem. Preses konferencē J. Lange informēja, ka izmeklēšanas komisija ir nonākusi pie secinājumiem, ka daļā Rīkojumā norādīto apstākļu pārkāpums nav pierādīts, savukārt daļā nav bijis iespējams izdarīt secinājumus no lietā esošās informācijas, jo būtu nepieciešams pieprasīt un izvērtēt papildu dokumentus un informāciju.
Delna daļēji pievienojas izmeklēšanas komisijas secinājumiem par to, ka izmeklēšanas komisijas rīcībā nebija bijis pietiekami ilgs laiks, lai objektīvi noskaidrotu visus lietas apstākļus. Tomēr Delnas ieskatā šo situāciju varēja novērst, izveidojot izmeklēšanas komisiju jau pašā procesa sākumā vai arī nemaz nemainot par disciplinārlietu izmeklēšanu atbildīgo personu, kā arī nosakot izmeklēšanas komisijai konkrētu kompetenci un uzdevumu, lai izvairītos no situācijas, kur izmeklēšanas komisija ir vērtējusi nevis disciplinārlietu būtību, bet Rīkojuma tiesiskumu, pārbaudot tajā norādītos faktus un apstākļus.
SECINĀJUMI
Atsaucoties uz Delnas izvirzītajām prioritātēm, kas tika formulētas, uzsākot darbu disciplinārlietu uzraudzīšanas procesā, Delna secina sekojošo:
- Novērot, vai objektīvi tika izvērtēti visi lietas apstākļi. Delnas ieskatā tika objektīvi izvērtēti lietas apstākļi, ņemot vērā īsos termiņus. Delna atzinīgi novērtē izmeklēšanas komisijas secinājumus par to, ka ierobežotā laika un kompetences dēļ tai nav bijis iespējams objektīvi izvērtēt visus lietas apstākļus. Šāda pieeja liecina par lielāku godprātību un objektivitāti nekā tas būtu, ja, piemēram, izmeklēšanas komisija būtu izdarījusi secinājumus no lietā esošajiem materiāliem, neskatoties uz to, ka tai bija vēl vairāki neatbildēti jautājumi.
- Pārliecināties, vai disciplinārlietas izmeklēšanas komisija rīkojas godprātīgi un neatrodas interešu konfliktā. Delnas ieskatā izmeklēšanas komisija ir rīkojusies godprātīgi, kā arī interešu konflikta situācijas izmeklēšanas komisijas darbā Delna nav konstatējusi. Tāpat šaubas par godprātību vai interešu konfliktu Delna nav konstatējusi arī citu disciplinārlietu izmeklēšanā iesaistīto personu rīcībā. Tomēr Delna vēlas uzsvērt, ka lietas rezultāts varētu būt bijis citādāks, ja izmeklēšanas komisijai jau sākotnēji būtu noteikts konkrēts uzdevums un konkrētas kompetences pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pārņemšanas, t. i. – turpināt disciplinārlietas vešanu, nevis pārbaudīt Rīkojumu.
- Nodrošināt atklātību un to, ka sabiedrība ir informēta par disciplinārlietas izskatīšanu un rezultātu. Delna novērtē to, ka disciplinārlietu izmeklēšanas procesā bija iesaistīti vairāki novērotāji, kuriem visiem ir bijušas tiesības izteikties gan izmeklēšanas komisijā, gan arī publiski. Tāpat Delna atzinīgi novērtē izpilddirektora 2023. gada 17. jūlija preses konferenci, kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar disciplinārlietu izmeklēšanas rezultātu, kā arī preses pārstāvjiem bija iespēja uzdot papildu jautājumus.
Attiecībā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcību ar saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu Delna secina, ka tas netika veikts atbilstoši pašvaldības iekšējiem noteikumiem vai labai pārvaldībai. Saņemtais ziņojums bija tūlītēji jānodod par trauksmes celšanu atbildīgajām personām, lai tās izvērtē ziņojuma atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm un lemj par tā tālāko virzību.
Attiecībā uz disciplinārlietas izmeklēšanu Delna secina, ka disciplinārlietas izmeklēšana sākās korekti, atbilstoši ierastajai procedūrai, līdz brīdim, kad tika pieņemts Rīgas domes lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi un izmeklēšanas pārņemšanu. Šāds lēmums bija gan saturiski nepamatots, gan neloģisks un nelietderīgs. Savukārt, tālākais izmeklēšanas komisijas darbs bija problemātisks, jo jau sākotnēji netika noteikts konkrēts uzdevums, kas jāveic komisijai – turpināt disciplinārlietas vešanu. Tā vietā komisija nolēma sākt izmeklēšanu no sākuma, neskatoties uz 6 dienu termiņu līdz lietas izskatīšanas beigām. Tomēr šajā ierobežotajā laikā Delnas ieskatā izmeklēšanas komisija izdarīja korektus secinājumus attiecībā uz to, ka tik ierobežotā laikā tā nevarēja pilnvērtīgi pārbaudīt visus pierādījumus.
Lai arī daudzos aspektos šo disciplinārlietu izmeklēšanas gaitā Rīgas pašvaldība ir demonstrējusi labu pārvaldību, lietas rezultāts tomēr liek secināt, ka mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā ar tiesiskiem līdzekļiem var panākt to, lai kāds process beigtos bez nekāda rezultāta.
Delna norāda, ka ir svarīgi turpināt lietas izmeklēšanu, neskatoties uz to, ka pierādīta pārkāpuma un vainas gadījumā personas nevarēs saukt pie disciplināratbildības. Šis gadījums var kalpot kā piemērs, kā nepadoties procesuālu šķēršļu priekšā situācijās, kur institūcijas ieskatā tās rīcībā ir pierādījumi par pārkāpumiem amatpersonu rīcībā. Procesuāliem šķēršļiem un mehānismiem, ko citas amatpersonas izmanto procesa sabotēšanai, nebūtu jāietekmē iespēja pierādīt pārkāpumus, ja tādi ir pieļauti, un prasīt iesaistīto personu atbildību.
Papildus tam Delnas ieskatā ir būtiski noregulēt jautājumus, kas ir padarījuši iespējamu šādu situācijas attīstību. Pirmkārt, ir būtiski noregulēt situāciju, kas ir disciplinārlietas pamatā – jautājums par to, kādiem tieši darbiem ir pieļaujams piemērot līgumu Nr.DS-19-3172-lī “Par transporta būvju Daugavas labajā krastā ikdienas uzturēšanu” un Nr.DS-19-3173-lī “Par transporta būvju Daugavas kreisajā krastā ikdienas uzturēšanu”, un kādiem darbiem ir piemērojama vispārīgā vienošanās Nr.DS-22-43-vps “Rīgas pilsētas ielu seguma atjaunošanas darbi”.
Otrkārt, ir nepieciešams precīzāk noregulēt disciplinārlietu izmeklēšanas procesus, lai nepieļautu situācijas, kur brīdī, kad norisinās disciplināratbildības vērtēšana, izmeklēšanas process faktiski tiek sākts no sākuma. Prettiesiskas situācijas un rīcību nevajadzētu “paslaucīt zem paklāja” tikai tāpēc, ka ir iespējams novilcināt iekšējos procesus līdz brīdim, kad iestājas lietas izskatīšanas un disciplināratbildības piemērošanas noilgums. Ir jāturpina iesāktā situācijas izmeklēšana, nepieciešamības gadījumā veicot iekšējo auditu un vērtējot personu civiltiesisko vai krimināltiesisko atbildību.
Delna sekos līdzi lietas tālākai virzībai gan Rīgas pašvaldībā, gan arī izmeklējošās institūcijās, kurām ir nodota informācija par lietas apstākļiem.
Tāpat Delna vēlas uzsvērt to, cik nozīmīgs ir darbs ar trauksmes cēlējiem. Šajā gadījumā disciplinārlietu izmeklēšana sākās, pamatojoties uz potenciāla trauksmes cēlēja sniegto informāciju. Lai arī šajā gadījumā iesniegums neatbilda trauksmes celšanas pazīmēm, Delna jebkurā gadījumā aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem institūciju un amatpersonu darbā, ziņot par to, vēršoties kompetentajā institūcijā vai arī Delnas Trauksmes celšanas centrā. Ir nepieciešams tikai viens ziņojums, lai iestādei būtu informācija un pamats sākt padziļinātu lietas izmeklēšanu.
Delna šo uzraudzības darbu veic bez atlīdzības.
