Rīgas dome mājaslapā ir publicējusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu (turpmāk – Projekts), kur cita starpā plāno noteikt, cik iedzīvotāju paraksti ir nepieciešami, lai ierosinātu publisko apspriešanu. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) ir iepazinusies ar nolikuma projektu un uzskata, ka Rīgas domes plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai – 20 000 parakstu, ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim.
Delna ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli Rīgas domei. Pilns vēstules teksts lasāms šajā pdf failā ->.
Delnas ieskatā Rīgas dome ir kļūdaini interpretējusi Pašvaldību likuma 54.panta otro daļu, pieņemot, ka tai ir pienākums pašvaldības nolikumā ietvert minimālo slieksni publiskās apspriešanas iniciēšanai. Delnas ieskatā minētā norma ir interpretējama tā, ka jebkuram iedzīvotājam ir tiesības vērsties pašvaldības domē ar iniciatīvu par publiskās apspriešanas organizēšanu, un, ja pašvaldība šo iniciatīvu uzskata par atbalstāmu, tā pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas organizēšanu un nepieciešamo parakstu skaitu.
Dome lēmumā var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu (taču tas nav domes pienākums), kāds nepieciešams, lai šo publisko apspriešanu varētu uzskatīt par notikušu un publiskās apspriešanas rezultātus ņemt vērā, lemjot par publiskajai apspriešanai nodoto jautājumu.
Tādēļ Delnas ieskatā Rīgas domes plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai – 20 000 parakstu, ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim. Delnas ieskatā nav pamatoti uzskatīt, ka ir nepieciešams konkrēts iedzīvotāju skaits, lai iniciētu publisko apspriešanu, īpaši ņemot vērā, ka par publiskās apspriešanas rīkošanu tāpat ir nepieciešams domes lēmums.
Rīgas dome Projekta paskaidrojuma rakstā norāda, ka 20 000 iedzīvotāju slieksnis ir izvēlēts, analoģiski piemērojot Vietējo pašvaldību referenduma likuma regulējumu par minimālo iedzīvotāju skaitu referenduma ierosināšanai. Delnas ieskatā arī šāds pamatojums, analoģiski piemērojot Vietējo pašvaldību referendumu likuma normas, ir nepamatots.
Tāpat ir būtiski atcerēties, ka publiskā apspriešana var notikt gan par visai pašvaldībai, gan kādai konkrētai apkaimei vai iedzīvotāju daļai svarīgu jautājumu. Rīgas dome, nosakot vienotu slieksni jebkādu publisko apspriešanu iniciēšanai, apdraud iedzīvotāju tiesības iniciēt apspriešanu par jautājumu, kas attiecas tikai uz kādu konkrētu iedzīvotāju daļu. Šobrīd plānotais 20 000 iedzīvotāju slieksnis nozīmētu, ka par jautājumiem, kas objektīvi būtu aktuāli tikai daļai pašvaldības iedzīvotāju, publisko apspriešanu realitātē var nebūt iespējams iniciēt.
Delna sekos līdzi Rīgas domes darbam pie Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma grozījumiem, lai pārliecinātos, ka netiek nepamatoti ierobežotas iedzīvotāju līdzdalības iespējas.
Šīs vēstules sagatavošanu un raksta publicēšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Paldies par jūsu darbu!