“Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā, tāpat kā iepriekšējās valdības veidošanas sarunu laikā, joprojām ir svarīgi, ka valdību veidojošajiem spēkiem ir vienota nostāja būtiskākajos jautājumos – cīņa pret korupciju kā nacionālās drošības jautājums, vienota izpratne par valsts aizsardzību un Eiroatlantiskā integrācija.
Par spīti dažādajiem līdzšinējās valdības izaicinājumiem, kopumā jāatzīst, ka minētais princips līdz šim ticis ievērots. Savukārt jaunās valdības veidošanas process liecina, ka attiecīgā principa ievērošana nākotnē var būt nopietni apdraudēta.
Pirmkārt, kā sevišķi būtisks apstāklis jāuzsver, ka Evika Siliņa ministru prezidentes amatam nominēta pēc tam, kad publiski izskanējusi informācija par Jaunās Vienotības ieceri, pretēji pirmsvēlēšanu periodā paustajam, jaunajā valdībā iekļaut Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Zināms arī, ka Apvienotā Saraksta partiju apvienībā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija izstājās no ZZS tās saišu dēļ ar Aivaru Lembergu, kurš ne vien tiesas 1. instancē atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā, bet arī pakļauts starptautiskām sankcijām.
Otrkārt, Jaunās Vienotības nostājas maiņa attiecībā uz ZZS iekļaušanu jaunās valdības sastāvā nav pārliecinoši pamatota. Publiskā pamatojuma trūkums vedina domāt, ka pretēji JV paustajam patiesais līdzšinējās valdības krišanas iemesls varētu būt vienošanās par ZZS atbalstu JV prezidenta kandidātam.
Treškārt, saglabājas bažas par to, vai prezidents nominēšanas procesā abstrahējies no saitēm ar savu līdzšinējo politisko partiju, jo jāņem vērā, ka ministru prezidentes amata kandidāte nominēta no jaunā prezidenta līdzšinējā politiskā spēka. Turklāt zināmu neizpratni raisījusi arī publiski izskanējusī informācija par Evikas Siliņas ciešo draudzību ar partijas Latvija Pirmajā vietā valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera sievu. Jāatzīmē, ka E. Siliņa ir pārliecinoši skaidrojusi, ka konkrētās attiecības politikas jomu līdz šim nav skārušas, tomēr šādas attiecības var spēcināt aizdomu ēnu par iespējamu jaunās valdības pārstāvju slēptu sadarbību ar neleģitīmu šauru interešu pārstāvjiem.
Delnas ieskatā ārkārtīgi kritiski ir vērtējami valdības veidošanas sarunās iesaistīto politisko spēku mēģinājumi sabiedrību pārliecināt par to, ka Lemberga ietekmi iespējams izslēgt, iekļaujot kādas atrunas koalīcijas līgumā. Tāpat, ņemot vērā faktu, ka Lembergs regulāri bijis ZZS ministru prezidenta kandidāts, šīs partijas pārstāvju izlikšanās, ka konkrētā politiķa ietekme ir pārspīlēta, ir acīmredzami absurda.
Atrunu iekļaušana koalīcijas līgumā nenozīmētu atsevišķu personu ietekmes mazināšanu, taču varētu nākotnē kalpot par manipulācijas instrumentu, piemēram, JV iniciētai ministru nomaiņai, aizbildinoties ar Lemberga ietekmes mazināšanu sev izdevīgos gadījumos. Papildu risks ir, ka iecerētās inovācijas koalīcijas līgumā varētu motivēt amatpersonas turpmāk slēpt godprātīgu interešu pārstāvju iesaisti un šīs iesaistes atklātību, kāda tā iecerēta Interešu pārstāvības atklātības likumā. Delnas ieskatā vienīgais veids, kā būtiski mazināt ar Lembergu joprojām cieši saistītā politiskā spēka ietekmi, ir šī politiskā spēka neiekļaušana jaunās valdības sastāvā.
Iepriekš minētais liecina, ka paustā iecere mazināt korupciju un izslēgt no lēmumu pieņemšanas par korupciju notiesātas personas sarunās iesaistīto politisko spēku retorikā nav pārliecinoša. Par šo nodomu nopietnības trūkumu liecina arī apstāklis, ka līdz šim tie nav starp jaunās valdības prioritātēm izcēluši ar korupcijas apkarošanu un novēršanu saistītus jautājumus ārpus jautājuma konkrēti par vienu indivīdu.
Šis raksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.