Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) 2022. gadā īstenoja projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu pilnveidošana kriptovalūtām Latvijā”. Projektā Delna organizēja vairākus seminārus par kriptovalūtu un virtuālo aktīvu tēmām, kā arī sadarbojās ar Finanšu ministriju gan konsultējoties, gan kopīgi dodoties pieredzes apmaiņas braucienā uz Nīderlandi. Finanšu ministrija informēja Delnu par izstrādē esošo projektu virtuālo aktīvu regulējumam.
Delna ir sagatavojusi rekomendācijas un priekšlikumus, ko esam aicinājuši Finanšu ministriju ņemt vērā, izstrādājot virtuālo aktīvu normatīvo regulējumu.
Licencēšana un reģistrēšana
Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšana un licencēšana nepārprotami ir atslēga veiksmīgam virtuālo aktīvu regulējuma sākumam. Šajā jautājumā ir būtiski ņemt vērā vairākus aspektus.
Ir jāparedz prasības virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumiem. Tāpat būtiskas ir kapitāla prasības, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pietiekami finanšu resursi uzņēmējdarbības veikšanai un iespējamo zaudējumu segšanai. Licencēšanas procesā ir jānodrošina, ka virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējs ir ieviesis atbilstošus drošības pasākumus, lai aizsargātu klientu līdzekļus un datus no nesankcionētas piekļuves, kā arī būtu jābūt ieviestām atbilstošām KYC (“zini savu klientu”) procedūrām, lai pārbaudītu klientu identitāti un atklātu iespējamās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un krāpšanas darbības. Tas var ietvert klientu informācijas vākšanu un pārbaudi, darījumu uzraudzību un riska novērtēšanu.
Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāievieš atbilstošas atbilstības un iekšējās kontroles sistēmas. Tas var ietvert politikas un procedūru īstenošanu, uzraudzības sistēmas un regulāras iekšējās revīzijas.
Tāpat ir būtiski paredzēt atbilstošu kvalifikāciju, kas nosakāma virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, lai sniegtu kvalificētas konsultācijas klientiem un pienācīgi veiktu darījumus, kā arī regulāra apmācība. Pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz klientiem skaidra un saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem, maksu struktūru, riskiem un iespējamiem interešu konfliktiem.
Definīcijas un termini
Valsts iestāžu komunikācijā, dokumentos, kā arī ikdienas komunikācijā saistībā ar virtuālajiem aktīviem tiek lietoti dažādi termini, piemēram, virtuālie aktīvi, virtuālās valūtas, kriptovalūtas, kriptoaktīvi un citi. Tas veidojas gan no iestāžu dažādām interpretācijām par to, ko aptver šie termini, kā arī no tā, ka liela daļa informācijas tiek tulkota no angļu valodas. Ir svarīgi regulējumā stingri noteikt un fiksēt konkrētus terminus un to definīcijas, lai atrisinātu šo pastāvošo dažādību.
Definīciju iekļaušana tiesību normās nodrošina, ka visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs priekšstats par to, ko nozīmē termini “kriptovalūta” un “virtuālais aktīvs”. Tas mazina iespējamos pārpratumus un veicina vienotu tiesību aktu un tajos lietoto svešvārdu interpretāciju un piemērošanu.
Tāpat būtiska ir juridiskā noteiktība. Kriptovalūtu un virtuālo aktīvu juridiskais statuss daudzās valstīs joprojām nav skaidrs. Iekļaujot tiesību normās skaidras definīcijas, tas ne tikai palielina juridisko noteiktību uzņēmumiem un privātpersonām, darbojoties ārpus Latvijas robežām, bet veicina uzticēšanos šiem jaunajiem digitālajiem rīkiem. Tas atvieglos sadarbību starp dažādām valstīm šo jautājumu regulēšanā un uzraudzībā un veicinās globālu koordināciju un konsekvenci šajā jomā.
Sadarbība
Finanšu vadības darba grupas (FATF) 2019. gadā atjaunotajā 16. rekomendācijā, kas pazīstams kā FATF ceļošanas noteikums, noteikts, ka virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāapmainās ar darījuma iniciatora un saņēmēja datiem par darījumiem, kas pārsniedz 1000 ASV dolāru. Tomēr Eiropas Savienība (ES) savā regulējumā virtuālo aktīvu jomā nenosaka vienotu slieksni ziņošanai par darījumiem. Šādai pieejai var būt būtiska ietekme uz virtuālo aktīvu darījumu uzraudzību. Neskatoties uz atšķirīgiem sliekšņiem starp ES dalībvalstīm, regulējumā ir jāietver konkrēts pasākumu kopums, kas garantētu vienotu kontroles mehānismu.
Tāpat ir būtiski veicināt sadarbību starp valstīm un starptautiskajām organizācijām virtuālo aktīvu jomā, ņemot vērā virtuālo aktīvu un ar tiem saistītās informācijas starptautisko raksturu, tostarp, jautājumā par patieso labuma guvēju informāciju. Šobrīd, kad Eiropā jautājums par patieso labuma guvēju informācijas publicēšanu ir nestabils, ir īpaši būtiski akcentēt arī šīs informācijas nozīmi virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā.
Rekomendējam veidot un uzturēt dialogu arī ar virtuālo aktīvu nozares pārstāvjiem, lai izprastu nozares vajadzības un iespējas. Sadarbība ar nozares ekspertiem var palīdzēt izstrādāt piemērotus regulējuma pasākumus, kas ievēro tehnoloģiju attīstību, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti un novēršot nelikumīgu darbību.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aspekti
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšana, izmantojot virtuālos aktīvus, ir starptautisks jautājums. Līdz ar to ieteicams likumdevējam rast iespējas veicināt aktīvu sadarbību ar citām valstīm un noteikt konkrētus pasākumus, iekļaujoties starptautiskajām organizācijām un izveidojot ātrus un kvalitatīvus mehānismus informācijas apmaiņai un sadarbībai, lai novērstu nelikumīgas darbības un laicīgi atklātu iespējamus nelikumīgus darījumus.
Ir svarīgi nostiprināt finanšu iestāžu uzraudzību attiecībā uz virtuālo aktīvu darījumiem. Likumdevējam varētu būt jāpiešķir atbilstošas pilnvaras un resursi finanšu iestādēm, lai veiktu efektīvu uzraudzību un novērstu nelikumīgu darbību.
Likumdevējam būtu ieteicams pārskatīt un aktualizēt normatīvo regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, piemēram, attiecībā uz klientu identifikāciju, pārskatāmību, darījumu monitoringu un ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, ņemot vērā atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz minimālo robežu ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem.
Tāpat nepieciešams precīzi atrunāt sekas, kādas iestājas par pārkāpumiem vai noteikto prasību neievērošanu, piemēram, naudas sodus, tiesiskās atbildības palielināšanu vai pat kriminālatbildību atbilstoši smaguma pakāpei. Taču svarīgi saskaņot sodus un citu sankciju apmērus ar citām ES dalībvalstīm.
Drošības apsvērumi
Virtuālie aktīvi un ar tiem veiktie darījumi saistās ar zināmiem riskiem, tostarp, drošības apsvērumiem.
Ir nepieciešams ieviest stingras identifikācijas un klientu pārbaudes (KYC jeb zini savu klientu) prasības. Šādas prasības palīdzētu noteikt patiesos labuma guvējus un izsekot darījumu plūsmai, samazinot riskus. Virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāievieš augsti drošības standarti, lai novērstu noziedzīgu darbību un aizsargātu lietotāju aktīvus. Šādu drošības prasību ieviešana varētu būt, piemēram, pienākums virtuālo pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt klientu divfaktoru autentifikācijas iespējas.
Lai nodrošinātu virtuālo pakalpojumu sniedzēju darbības pārredzamību un laicīgi identificētu trūkumus drošības politikās, ieteicams paredzēt drošības auditus, kas paredzētu virtuālo maku operatoru pienākumu veikt regulāras drošības auditēšanas un testēšanas procesus. Auditēšanas procesiem būtu jāspēj identificēt un novērst drošības trūkumus laicīgi un veikt preventīvus pasākumus to ierobežošanai.
Virtuālo pakalpojumu sniedzēju kompetences darbam virtuālajā vidē ir ļoti dažādas. Tādēļ, lai izvairītos no lietotāju nepietiekošu kompetenču radītām drošības problēmām, rekomendējam noteikt virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem konkrētus pienākumus būt informētiem par drošības riskiem un paredzēt mācības, lai arī palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem izprast drošības pasākumus un veikt atbildīgu rīcību.
Nodokļu jautājumi
Virtuālo aktīvu normatīvajam regulējumam būtu precīzi jāparedz arī nodokļu maksāšanas kārtība. Šobrīd no virtuālo aktīvu darījumiem gūtajiem ienākumiem tiek piemērota vispārīgā nodokļu maksāšanas kārtība. Skaidrības un tiesiskās noteiktības veicināšanai būtu lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus nodokļu maksāšanai no virtuālo aktīvu darījumiem.
Izglītošanas pasākumi
Iesakām nodrošināt regulāru valsts iestāžu un finanšu nozaru darbinieku un amatpersonu apmācību par virtuālo aktīvu būtību, riskiem un ietekmi, lai tie būtu labi informēti par šo jauno tehnoloģiju un tās straujo attīstību. Papildus tam, ir svarīgi sniegt patērētājiem skaidru informāciju par virtuālajiem aktīviem, lai viņi būtu informēti par riskiem un veiktu apzinātus lēmumus.
Virtuālo aktīvu nozare ir ātri mainīga un attīstās. Likumdevējiem ir jāveic regulāra normatīvā regulējuma pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka esošie noteikumi atbilst jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm, kā arī jaunākajiem risinājumiem naudas atmazgāšanā. Ir jābūt elastīgiem un gataviem pielāgot regulējumu, ja rodas jauni riski vai ir novērojamas jaunas nelikumīgas darbības formas virtuālo aktīvu nozarē. Tas varētu ietvert tehnoloģisku risinājumu izpēti, piemēram, saistībā ar anonimitāti, privātumu un konfidencialitāti, kas var radīt izaicinājumus cīņā pret naudas atmazgāšanu. Tiesību normu tvērumā būtu nepieciešams noteikt šādas “paškontroles” biežumu.
Papildu informācija Delnas mājaslapā par projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm:
VIRTUĀLIE AKTĪVI – SANKCIJU APIEŠANAS RĪKS?
STARPTAUTISKĀ PRAKSE VIRTUĀLO VALŪTU REGULĒŠANĀ
IZAICINĀJUMI EIROPAS SAVIENĪBAS VIRTUĀLO AKTĪVU TIRGUS REGULĒŠANĀ
Projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu pilnveidošana kriptovalūtām Latvijā” finansē Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.
