2023. gada 30. augustā notika Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts jautājums par jaunā Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma apstiprināšanu. Kā jau bija gaidāms, plašas diskusijas domes sēdē radīja jautājums par sabiedrības līdzdalības veida – publiskās apspriešanas – ieviešanu un regulēšanu pašvaldības nolikumā. Delna jau iepriekš ir komentējusi šos plānotos grozījumus ->.

Sekojot līdz domes deputātu diskusijām var identificēt vairākas atziņas par Rīgas domes skatījumu uz publisko apspriešanu un par tās interpretāciju:

• Rīgas dome interpretē publisko apspriešanu kā instrumentu, kas paredzēts “lielu, globālu jautājumu” risināšanai;
• Rīgas domes ieskatā publiskās apspriešanas ir paredzēts kā “starpposms” starp kolektīvajiem iesniegumiem un pašvaldību referendumu;
• Pašvaldību likumā sabiedrības līdzdalības veidi ir sarindoti “no mazākā uz lielāko”, sākot ar sabiedrības informēšanu un beidzot ar pašvaldību referendumu;
• Ja ir izpildīta iesniedzēju skaita prasība, Rīgas domei būtu jārīko publiskā apspriešana, un dome “cer, ka deputāti būs likumpaklausīgi” un nelems nerīkot publisko apspriešanu gadījumos, kad Pašvaldību likums to pieļauj.

Delnas secinājumi, komentējot Rīgas domes atziņas un diskusijas domes sēdē:

• Interpretācija, ka publiskās apspriešanas ir paredzētas tikai lielu jautājumu risināšanai un nav vietēja, apkaimju mēroga jautājumu risināšanai, ir aplams un nav pamatots ne ar Pašvaldību likumu, ne objektīvi saprotamu loģiku;
• Nesaprotams ir viedoklis, ka publiskā apspriešana ir starpposms, jo kolektīvo iesniegumu iesniegšanai nepieciešamais parakstu skaits nenozīmē, ka iesniegumu nevar parakstīt arī 10 000, 20 000 vai cits skaits iedzīvotāju;
• Rīgas dome un nolikuma izstrādei izveidotā darba grupa nav veltījusi laiku tam, lai iedziļinātos un izprastu pašu pamatjautājumu – kas ir publiskā apspriešana. Kad šis jautājums vairākkārt tika uzdots domes sēdē, sekoja tādas atbildes kā “Publiskā apspriešana ir sabiedrības līdzdalības veids”, “Šis ir jauns instruments”, “Šis ir jauns sabiedrības līdzdalības veids un mēs nevaram atbildēt uz visiem jautājumiem”. Delnai rodas jautājums, kā Rīgas dome var lemt par jautājumu, nesaprotot to, kas ir tas instruments, par ko tā lemj. Domes sēdē norādīts, ka ar pašvaldības nolikuma izstrādi strādāja speciāli izveidota darba grupa no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada maijam. Satraucoši šķiet tas, ka darba grupa, 7 mēnešus strādājot ar nolikuma izstrādi, neuzskatīja par nepieciešamu definēt vai vismaz paskaidrot, kas tieši ir publiskā apspriešana un kādiem mērķiem šāds instruments būtu izmantojams, bet tajā pašā laikā spēja lemt, ka tam ir analoģiski piemērojami pašvaldību referenduma iniciēšanas sliekšņa noteikšanas principi. Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova norāda, ka darba grupā bija ļoti daudz diskusiju par šo slieksni, tomēr ir savādi, ka pirms šīm diskusijām netika noskaidrots, kas tieši ir tas, par ko darba grupa diskutē;
• Delnai bažas raisa apsvērums, ka iespēja domei pēc iniciatīvas saņemšanas lemt tomēr nerīkot publisko apspriešanu balstās uz cerību par deputātu likumpaklausību un godprātību;
• Sekojot Rīgas domes loģikai, ka sabiedrības līdzdalības veidi Pašvaldību likumā ir sarindoti “no mazākā uz lielāko”, secināms, ka publiskā apspriešana ir “mazāka” par kolektīvo iesniegumu, jo Pašvaldību likumā ir pirms kolektīvā iesnieguma, kas nozīmētu arī mazāku ierosināšanas slieksni;
• Rīgas dome norāda, ka secība “no mazākā uz lielāko” ir loģiskā secība, kā sastrukturēt sabiedrības līdzdalības instrumentus. Arī šim apgalvojumam Delna nevar piekrist. Katrs sabiedrības līdzdalības instruments ir paredzēts atsevišķu mērķi sasniegšanai. Delnas ieskatā sabiedrības līdzdalības instrumentu dažādības mērķis nav sadalīt tos pēc nozīmīguma vai iedzīvotāju skaita, cik nepieciešams to izmantošanai. Tiem ir atšķirīgs mērķis un juridiskās sekas. Ja Rīgas dome nespēj nodefinēt, kas ir publiskā apspriešana un kā tā atšķiras no kolektīvā iesnieguma, Delna piedāvā savu skaidrojumu:
  • publiskā apspriešana ir iedzīvotāju iespēja paust savu viedokli par apspriešanai nodoto jautājumu, un šis sabiedrības viedoklis atbilstoši Pašvaldību likuma 55.panta piektajai daļai nav saistošs pašvaldības domei, bet domei šis viedoklis būtu jāvērtē un jāpamato tā noraidīšanas iemesli;
  • kolektīvais iesniegums ir instruments, ar kādu sabiedrības daļa var vērst domes uzmanību uz to, ka ir konkrēts jautājums, par ko domei būtu jālemj. Tas neparedz sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, bet gan palīdz identificēt sabiedrībai aktuālus jautājumus, ko būtu nepieciešams iekļaut domes darba kārtībā.
• Līdz ar to šie instrumenti ir paralēli pastāvoši, un viens nav pakārtots otram, līdz ar to ir nepamatoti uzskatīt, ka publiskajai apspriešanai ir “jāaizpilda starpība starp kolektīvo iesniegumu un referendumu”;
• Rīgas dome neņem vērā argumentu, ka līdzšinējās publiskajās apspriešanās dalībnieku skaits nekad nav sasniedzis vai pat pietuvojies 20 000 slieksnim. Rīgas dome norāda, ka ir jānošķir ierosinātāju skaits no dalībnieku skaita, kam Delna piekrīt. Tomēr, ja pat publisko apspriešanu dalībnieku skaits nevar sasniegt noteikto slieksni, ir maz ticams, ka šo slieksni ir iespējams sasniegt apspriešanas iniciēšanai;
• Delna pievienojas sēdē izskanējušajam viedoklim, ka publiskā apspriešana ir iestrādāta nolikumā TIKAI tāpēc, ka tas ir noteikts Pašvaldību likumā, neiedziļinoties tajā, kāds ir šāda mehānisma mērķis un jēga.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis debatēs norādīja, ka jautājums par publiskajām apspriešanām vēl ir risināms, un solīja par to runāt ar nevalstisko sektoru Memorandu padomē, savukārt domi aicināja tikmēr izskatīt arī publisko apspriešanu iniciatīvas, kurās savākts “nozīmīgs balsu skaits”.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums, atstājot tajā 20 000 iedzīvotāju parakstu slieksni publiskās apspriešanas iniciēšanai, ar 33 balsīm par, 12 balsīm pret un 1 atturējušos deputātu ir pieņemts.

Šīs vēstules sagatavošanu un raksta publicēšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

1. Andris
   2023-08-31 pulksten 14:36

   Labdien!

   Vai esat jau iepriekš izteikuši savas bažas un norādījuši uz demokrātijas ierobežošanu Daugavpilī un Ventspilī, jo tur šis slieksnis ir vēl lielāks?
   Lūk, citāts no Daugavpils pašvaldības nolikuma:
   “52. Ja publisko apspriešanu ierosina pašvaldības iedzīvotāji, minimālais iedzīvotāju skaits, kāds nepieciešams šādai apspriešanai, ir ne mazāk kā 5% no pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem.”

   Te no Ventspils pašvaldības nolikuma:
   “124.2. pēc ne mazāk kā piecu procentu Pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;”

   Vai arī Quod licet Iovi, non licet bovi?

   Ļoti ceru, ka jūs jau drīzumā skaļi protestēsit arī pret daudzu citu pašvaldību nedemokrātismu, citādi izskatās, ka jūs esat vienas partijas kabatas organizācija.

Pievienot komentāru