Korupcija mēdz būt dažāda un ikviens iedzīvotājs korupcijas atklāšanā un apkarošanā var paveikt neatsverami daudz. 2023. gada Eirobarometra aptauja rāda, ka 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ir izplatīta problēma mūsu valstī (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 70 %), 27 % uzskata, ka korupcija pēdējos 3 gados ir tikai pieaugusi (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 45 %). Ar korupciju iedzīvotāji šajā aptaujā domāja kukuļdošanu vai kukuļņemšanu un varas ļaunprātīgu izmantošana personīgās interesēs.
Šie dati norāda, ka tiesībsargājošajām iestādēm, sabiedrībai un ikvienam iedzīvotājam darāmā ir tiešām daudz. Pretkorupcijas darbam kopumā ir jāsniedz progress korupcijas apkarošanā, tai skaitā jāmazina sabiedrības un ikviena cilvēka iecietība pret korupciju un jāveicina izpratne par korupcijas negatīvajām sekām, lai iedrošinātu vairāk cilvēkus, tai skaitā valsts varas pārstāvjus, tai pretoties.
IEDZĪVOTĀJU PERSONĪGĀ PIEREDZE UN GATAVĪBA IESAISTĪTIES KORUPCIJAS LIETĀ
7 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvuši par korupcijas lietas upuri vai liecinieku. 4 % ir nācies maksāt papildu naudas summu vai pasniegt vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam, vai arī veikt ziedojumu slimnīcai. Turklāt, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus 49 % pasniegtu dāvanu, 30 % izdarītu kādu pakalpojumu, savukārt 23 % pasniegtu naudu. Šie rādītāji norāda uz visai augstu toleranci pret korupciju sabiedrībā un gatavību iesaistīties korupcijas lietās, ja būs tāda nepieciešamība. Šāda attieksme apgrūtina arī tiesībsargājošo iestāžu darbu, jo nav jūtams sabiedrības atbalsts un sabiedrība korupciju nesaskata kā problēmu, ar kuru prioritāri būtu jācīnās. Turklāt, tikai 16 % aptaujāto piekrīt, ka korupcija ietekmē viņus personiski, lielākā daļa 78 % šim nepiekrīt, savukārt 6 % nezina, ko atbildēt.
Latvijas iedzīvotāji skatījumā korupcija visizplatītākā ir:
- politiskajās partijās (43 %),
- korumpētas ir amatpersonas, kuras izvērtē valsts konkursus (41 %),
- policija un muita (41 %),
- korumpētas ir amatpersonas, kuras izsniedz būvniecības atļaujas (40 %). Savukārt korupcija vismazāk izplatīta ir banku un finanšu iestādēs – 10 %.
IZPLATĪTĀKIE SABIEDRĪBAS NEZINOŠANAS IEMESLI PAR KORUPCIJAS GADĪJUMIEM
- Grūti pierādāms fakts (39 %),
- Nav jēgas ziņot, jo korupcijā iesaistītie tik un tā netiktu sodīti (35 %),
- Tiem, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, netiek nodrošināta nekāda aizsardzība (24 %),
- Nav nekādas jēgas pūlēties (22 %),
- Tie, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, nonāk nepatikšanās ar policiju un citām iestādēm (20 %).
Ar šo aptaujātie arī atzīst, ka baidās ziņot par korupcijas gadījumiem un netieši norāda, ka netic valsts un tiesībsargājošo iestāžu spējai cīnīties pret korupciju. Turklāt aptaujāto vidū valda priekšstats, ka tas ir grūti pierādāms fakts, lai kaut ko pierādītu ir jābūt ļoti nepārprotamiem pierādījumiem. Šis viss liek domāt, ka iedzīvotāji neiesaistīsies korupcijas apkarošanā un aktīvi to neierobežos.
Savukārt, ja kāds tomēr vēlētos iesniegt sūdzību par kādu korupcijas gadījumu, tad cilvēki visbiežāk vērstos policijā – 41 % , Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 32 %, pie plašsaziņas līdzekļiem, laikrakstiem un žurnālistiem – 17 %. 6 % diemžēl nezina, kam iesniegtu sūdzību.
Lai veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina:
- Veicināt sabiedrības uzticību un iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos, ieviest integritātes paktus kā daļu no publisko līgumu uzraudzības valstiski svarīgos investīciju projektos un būvniecības objektos.
- Nepārtraukti izglītot sabiedrību, uzņēmējus un publiskās varas pārstāvjus par korupcijas negatīvajām sekām.
- Veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu valsts un privātajā sektorā, izglītotot sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un medijus par trauksmes celšanas sistēmas būtību, dažādajām ziņošanas iespējām un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām.
- Novērst nevēlamu ietekmi politikā, efektīvi pārvaldot interešu konfliktus un nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības likuma (2022) iedzīvināšanu.
- Veicināt atklātību un godprātību politiskajās partijās, samazinot partiju sistēmas fragmentāciju un padarot pieejamāku informāciju par vēlēšanu kandidātiem.
- Veidot godprātību un atklātību privātajā sektorā.
- Novērst favorītismu publiskajos iepirkumos.
- Veicināt sadarbību tiesībsargājošo iestāžu vidū korupcijas gadījumu atklāšanā, izmeklēšanā un notiesāšanā.
Eirobarometra aptaujas Latvijas rezultātu inforgrafika skat šeit –>.
Eirobarometra aptauja “Pilsoņu attieksme pret korupciju ES 2023. gadā” tika veikta no 2023. gada 13. aprīļa līdz 2. maijam, izmantojot tiešās intervijas. Latvijā tika veiktas 1009 intervijas. ES valstu vidū labākos rezultātus uzrāda Somija (13 %), Dānija (21 %) un Zviedrija (36 %), no Ziemeļvalstīm neatpaliek arī Igaunija, kuras rezultāts – 48 %. Savukārt iedzīvotāju skatījumā visizplatītākā korupcija ir Grieķijā (97 %), Horvātijā (96 %) un Portugālē (93 %). Virs ES vidējā rādītāja (70 %) ir arī Lietuva – 83 %.
Šis raksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
