Korupcija mēdz būt dažāda un ikviens iedzīvotājs korupcijas atklāšanā un apkarošanā var paveikt neatsverami daudz. 2023. gada Eirobarometra aptauja rāda, ka 74 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ir izplatīta problēma mūsu valstī (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 70 %), 27 % uzskata, ka korupcija pēdējos trīs gados ir tikai pieaugusi (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 45 %). Lai arī, salīdzinot ar 2019. gada Eirobarometra aptaujas rādītājiem, Latvijas iedzīvotāju uztverē korupcijas izplatība ir samazinājusies par 10 % (2019. gadā – 84 %), tomēr 2023. gada rādītājs joprojām ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs un kopš 2013. gada, 10 gadu griezumā, uzlabojies par 11%.
2023. gada Eirobarometra aptaujas rezultāti, raugoties desmit gadu griezumā, uzrāda līdzīgu tendenci kā Latvijas rādītājs Transparency International publicētajā 2022. gada Korupcijas uztveres indeksā (KUI), kurš atklāj privātā sektora korupcijas uztveri publiskajā sektorā. No 2012. līdz 2022. gadam Latvijas rādītājs KUI arī pieaudzis līdzīgā tempā – par 10 punktiem, sasniedzot 59 punktus un par 5 punktiem atpaliekot no ES vidējā rādītāja (64 punkti). Abos rādītājos iedzīvotāju un privātā sektora uztverē Latvija uzrāda līdzīgas tendences un norāda uz plašu korupcijas izplatību.
Lai cīnītos pret korupciju, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā tiesībsargājošajām iestādēm, sabiedrībai un ikvienam iedzīvotājam darāmā ir tiešām daudz. Pretkorupcijas darbam kopumā ir jāsniedz straujāks progress korupcijas apkarošanā, tai skaitā jāveicina sabiedrības un publiskā sektora izpratne par korupcijas negatīvajām sekām, lai iedrošinātu vairāk cilvēkus, tai skaitā valsts varas pārstāvjus, tai pretoties un ziņot par novērotajiem pārkāpumiem.
IEDZĪVOTĀJU PERSONĪGĀ PIEREDZE UN GATAVĪBA IESAISTĪTIES KORUPCIJAS LIETĀ
2023. gada Eirobarometer aptauja atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 7 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvuši par korupcijas upuri vai liecinieku. Maksāt papildu naudas summu vai pasniegt vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam, vai arī veikt ziedojumu slimnīcai ir nācies 4 % iedzīvotāju.
Turklāt, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus, 49 % pasniegtu dāvanu, 30 % izdarītu kādu pakalpojumu, savukārt 23 % pasniegtu naudu. Šie rādītāji norāda uz visai augstu toleranci pret korupciju sabiedrībā un gatavību iesaistīties korupcijas lietās, ja būs tāda nepieciešamība. Šie rādītāji norāda uz visai augstu toleranci pret korupciju sabiedrībā un gatavību iesaistīties korupcijas lietās, ja būs tāda nepieciešamība. Šāda attieksme apgrūtina arī tiesībsargājošo iestāžu darbu, jo nav jūtams sabiedrības atbalsts un sabiedrība korupciju nesaskata kā problēmu, ar kuru prioritāri būtu jācīnās. Turklāt, tikai 16 % aptaujāto piekrīt, ka korupcija ietekmē viņus personiski, lielākā daļa 78 % šim nepiekrīt, savukārt 6 % nezina, ko atbildēt.
Latvijas iedzīvotāji skatījumā korupcija visizplatītākā ir:
- politiskajās partijās (43 %),
- starp amatpersonām, kuras izvērtē valsts konkursus (41 %),
- policijā un muitā (41 %),
- starp amatpersonām, kuras izsniedz būvniecības atļaujas (40 %).
Savukārt iedzīvotāju ieskatā korupcija vismazāk izplatīta ir banku un finanšu iestādēs – tā uzskata 10 %.
IEDZĪVOTĀJI NETIC, KA IR VĒRTS ZIŅOT PAR KORUPCIJU
Korupciju ir iespējams atklāt, ja par to ziņo iesaistītie vai tie, kuriem ir informācija par koruptīviem gadījumiem. Tādēļ svarīgi ir apzināties iedzīvotāju neziņošanas iemeslus. Eurobarometra aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji neziņo par korupciju, jo uzskata, ka:
- korupcija ir grūti pierādāms fakts (39 %),
- nav jēgas ziņot, jo korupcijā iesaistītie tik un tā netiktu sodīti (35 %),
- tiem, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, netiek nodrošināta nekāda aizsardzība (24 %),
- nav nekādas jēgas pūlēties (22 %),
- tie, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, nonāk nepatikšanās ar policiju un citām iestādēm (20 %).
Ar šo aptaujātie arī atzīst, ka baidās ziņot par korupcijas gadījumiem un netieši norāda, ka netic valsts un tiesībsargājošo iestāžu spējai cīnīties pret korupciju. Turklāt aptaujāto vidū valda priekšstats, ka korupcija ir grūti pierādāma un ir jābūt ļoti nepārprotamiem pierādījumiem. Šis viss liek domāt, ka iedzīvotāji neiesaistīsies korupcijas apkarošanā un aktīvi to neierobežos.
Savukārt, ja kāds tomēr vēlētos iesniegt sūdzību par kādu korupcijas gadījumu, tad cilvēki visbiežāk vērstos policijā – 41 % , Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 32 %, pie plašsaziņas līdzekļiem, laikrakstiem un žurnālistiem – 17 %. Diemžēl 6 % nezina, kam iesniegt sūdzību.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Latvijai beidzot jāveic drosmīgi soļi, lai novērstu amatpersonu kukuļdošanas mēģinājumus, stiprinātu publiskā sektora ētiku un izpratni par interešu konfliktu, novērstu valsts mantas un publisko līdzekļu izšķērdēšanu, kā arī veicinātu trauksmes celšanas mehānisma ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, radot sabiedrībā uzticību šim mehānismam un vēlmi ziņot. Sabiedrības kopumā un ikviena cilvēka augstā iecietība pret korupciju ir kavēklis tās apkarošanā.”
Lai veiksmīgāk apkarotu korupciju Latvijā, Delna aicina:
- Veicināt sabiedrības uzticību un iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos, ieviest integritātes paktus kā daļu no publisko līgumu uzraudzības valstiski svarīgos investīciju projektos un būvniecības objektos.
- Nepārtraukti izglītot sabiedrību, uzņēmējus un publiskās varas pārstāvjus par korupcijas negatīvajām sekām.
- Veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu valsts un privātajā sektorā, izglītot sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un medijus par trauksmes celšanas sistēmas būtību, dažādajām ziņošanas iespējām un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām. Valsts kancelejas publicētajā pārskatā par trauksmes cēlēju aktivitāti 2022. gadā secināts, ka 2022. gadā tika saņemts zemākais iesniegumu skaits līdz šim – 396 iesniegumi.
- Novērst nevēlamu ietekmi politikā, efektīvi pārvaldot interešu konfliktus un nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības likuma (2022) iedzīvināšanu.
- Veicināt atklātību un godprātību politiskajās partijās, samazinot partiju sistēmas fragmentāciju un padarot pieejamāku informāciju par vēlēšanu kandidātiem.
- Veicināt godprātību un atklātību privātajā sektorā.
- Novērst favorītismu publiskajos iepirkumos.
- Veicināt sadarbību tiesībsargājošo iestāžu vidū korupcijas gadījumu atklāšanā, izmeklēšanā un notiesāšanā.
Eirobarometra aptauja “Pilsoņu attieksme pret korupciju ES 2023. gadā” tika veikta no 2023. gada 13. aprīļa līdz 2. maijam, izmantojot tiešās intervijas. Latvijā tika veiktas 1009 intervijas. ES valstu vidū labākos rezultātus uzrāda Ziemeļvalstis. Somijā tikai 13 %, Dānijā 21% un Zviedrijā 36 % iedzīvotāju uzskata korupciju kā izplatītu problēmu. Savukārt iedzīvotāju skatījumā visizplatītākā korupcija ir Grieķijā (97 %), Horvātijā (96 %) un Portugālē (93 %). Baltijas valstu rezultāti atšķiras – Igaunijā 48 % iedzīvotāju korupciju uzskata par izplatītu un tādejādi savā uztverē vairāk tuvinās Ziemeļvalstīm, savukārt, Lietuvā – 83 %, kas ir krietni virs ES vidējā rādītāja (70 %) un augstāks rādītājs nekā Latvijā (74 %).
Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā, skat. -> “Показатели восприятие коррупции в Латвии за 2023 год“.
Šis raksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Spent a few hours reading your post on corruption.
I live in the National Park natur 2000 near Cesis. Am a Dane who has spent the past 20 years here in the Baltic countries as a consultant specializing in the wood industry.
As I am a big nature lover, in 2005 I bought the house, KALNA ASTITES, and was told that this area was under special protection according to the Natur 2000 statement.
over time, I have experienced that laws and regulations are disregarded, especially by people in Amata’s Nov. mayor’s office.
It made me examine ALL the documents that were public and it gave me insight into how the rules are dealt with, especially the tender materials. It is always the company KTN sia that gets the work regarding the renovation and construction of the gravel roads in the area of Amata novads. It proves to me that it has been agreed that KTN sia does all the work for Amatas, that an agreement must have been made that the other companies that make gravel roads and have an address in Cesis do everything north of Cesis, the company KTN sia has no work there.
An ash depot of 5,000 tonnes of industrial ash.
this landfill has started on a plot of land belonging to Amatas and later bought by a private company.
The first approx. 4 months Amatas is still the owner of the land and must be responsible for the illegal act.
HOWEVER, I submitted a report to KNAB which yielded no positive result, in my opinion it is the police from Cesis who investigated the case and acquitted Amatas.
I have many documents that show how the finances of Amatas are being defrauded.
If you are a company that can drill into Amata’s PC system, I would like to help with all the information you have.
‘Please