Lai jaunietis pēc studijām, pieredzes citā pilsētā vai ārvalstīs atgrieztos savā pašvaldībā, iesaistītos lēmumu pieņemšanā un ar savām idejām attīstītu un bagātinātu pašvaldības dzīvi, ir svarīgi jaunieša interesi par vietu, kurā viņš dzīvo, veidot jau no skolas vecuma. Jaunajā Pašvaldību likumā noteikti vairāki veidi, kas ļauj jauniešiem jau no 16 gadu vecuma ietekmēt norises savā pašvaldībā, taču nereti jauniešiem trūkst informācijas par līdzdalības iespējām, kā arī praktiskas pieredzes un iemaņu.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) Erasmus+ projektā “Jaunieši – nākamie pilsoniskie uzraugi (CIVIC EU)” no 2023. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam Liepājas pusē īstenoja mācības par to, kā uzraudzīt pašvaldības darbu. Mācībās piedalījās septiņi aktīvi jaunieši (16 līdz 19 gadiem) no Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Dobeles novada, pēc mācībām šie jaunieši pētīja sev interesējošos jautājumus pašvaldībās un rakstīja par tiem uzraudzības ziņojumus. Jauniešu interesi piesaistīja Nīcas vidusskolas aktu zāles remontdarbu pārtraukuma iemesli un to ilgstošā neatsākšana, projekta “Liepāja – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027” aktivitāte “Liepājas stāsti”, plānotās brīvprātīgo programmas un projekta komandas kvalifikācija. Jaunieši analizēja arī mentālās un psiholoģiskās veselības piedāvātos pakalpojumus jauniešiem Liepājas pilsētā un to, kā pašvaldība par šiem pakalpojumiem komunicē ar tiem, kuriem šī palīdzība ir vajadzīga.
Mācību un pilsoniskās uzraudzības procesa laikā jaunieši ieguva gan teorētiskas zināšanas, gan praktisku pieredzi, kā uzraudzīt sev aktuālu jautājumu pašvaldībā, komunicēt ar pašvaldību par novēroto un izteikt rekomendācijas, lai uzlabotu novērotos trūkumus.
MĀCĪBAS LIEPĀJĀ
No 2023. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam Delna rīkoja mācības jauniešiem. Mācību mērķis – izglītot jauniešus par demokrātijas un pilsoniskās uzraudzības iespējām viņu pašvaldībās, veicināt jauniešu pilsonisko interesi par pašvaldībā notiekošo un parādīt praktiskus piemērus, kā iesaistīties pašvaldības darbības uzraudzībā.
Delnas eksperti sniedza jauniešiem ieskatu Eiropas jaunatnes stratēģijā 2019-2027, iepazīstināja ar pilsoniskās uzraudzības būtību un praktisku veikšanu soli pa solim. Papildus dalījās ar pieredzi, kā meklēt un analizēt informāciju pašvaldības mājaslapā un izmantot datus, lai atklātu iespējamu korupciju un negodprātīgu rīcību.
Attēlā: Liepājas jaunieši un Delnas praktinati diskutē par Eiropas jaunatnes stratēģiju 2019-2027
Jaunieši grupās veica dažādus uzdevumus, vērtēja, kuras no Eiropas jaunatnes stratēģijā 2019-2027 ietvertajām tēmām ir viņiem aktuālas, kā arī mācījās izvērtēt un pielietot pašvaldības mājaslapā pieejamo informāciju sev interesējošā jautājuma padziļinātā izpētē. Jaunieši gan mācību laikā, gan brīvajos brīžos iepazinās arī ar Delnas praktikantu pilsoniskās līdzdalības pieredzi un dalību dažādās jauniešu iniciatīvās un organizācijās, piemēram, jaunatnes organizācijā “Protests”. Papildus jauniešu tika iepazistināti arī ar jaunatnes organizācijas Klubs ““Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” darbību un aktivitātēm Eiropas Savienības līmenī.
Vizītē Liepājas valstspilsētas pašvaldībā jaunieši tikās ar domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu, viņa biroja vadītāju Andreju Rjabcevu un Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāju Elīnu Tolmačovu. Pašvaldības pārstāvji jauniešus iepazīstināja ar pašvaldības darbu, sabiedrības un tieši jauniešu līdzdalības iesaistes iespējām pašvaldībā un mudināja nekautrēties un izteikt savas domas par pašvaldības prioritārajiem darbiem jauniešu jomā. Neizpalika arī diskusijas par jauniešu lomu un vietu pašvaldības attīstībā.
PILSONISKĀS UZRAUDZĪBA
Mācību noslēgumā visi septiņi jaunieši jūlijā izmēģināja spēkus savu pašvaldību uzraudzīšanā un izgaismoja to, kā pašvaldība risina un komunicē par viņiem aktuāliem jautājumiem. Viedokļus un informāciju par interesējošajiem jautājumiem jaunieši noskaidroja, izmantojot dažādas izpētes metodes – informācijas meklēšanu un datu vākšanu internetā, iepazīšanos ar dokumentiem un budžeta tāmēm, intervējot par jomu atbildīgās personas, aptaujājot tiešās un netiešās mērķauditorijas.
Jauniešu interesi piesaistīja:
- Nīcas vidusskolas aktu zāles remontdarbu pārtraukuma iemesli un to ilgstošā neatsākšana;
- Liepāja – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027 ietvaros plānotās brīvprātīgo programmas un vadošās komandas kvalifikācija, kā arī projekta “Liepājas stāsti” īstenošana;
- mentālās veselības pakalpojumu pieejamība jauniešiem Liepājas pilsētā.
Attēlā: Jaunieši tiekas ar biedrību “Radi Vidi Pats”, lai apspriestu turpmākos soļus pilsoniskās uzraudzības veikšanai
Pēc izraudzības ziņojumu izstrādes jaunieši 2023. gada 18. augustā tikās ar Liepājas pilsētas pašvaldības un Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvjiem, prezentēja savus novērojumus un sniedza rekomendācijas pašvaldības pārstāvjiem darba un komunkācijas ar sabiedrību uzlabošanā.
NĪCAS VIDUSSKOLAS AKTU ZĀLES REMONTS
Henrijam Diķim un Evitai Cābelei no Nīcas puses (Dienvidkurzemes novada) interesēja Nīcas vidusskolas aktu zāles remontdarbu pārtraukuma iemesli un to ilgstošā neatsākšana. Jaunieši atzina, ka uzraudzību motivē personiski iemesli. Jauniešiem nav skaidrs būvniecības procesa pārtraukums, turklāt ilgstošā neatsākšana apgrūtina skolas dzīvi, tai skaitā viņu dzīvi, jo paši tur mācās.
Uzraudzības laikā jaunieši tikās ar Nīcas vidusskolas direktori, ievāca un analizēja internetā pieejamo informāciju, kā arī paši apskatīja, kādā stāvoklī ir skolas aktu zāle. Interviju ar direktori jaunieši atzina par vērtīgāko informācijas avotu, lai noskaidrotu ieilgušo remontdarbu iemeslus un prognozētu to turpmāko attīstību, jo publiski informācija par remonta apstāšanās iemesliem nebija pieejama.
Uzraudzības rezultātā jaunieši secināja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc aktu zāles remontdarbi ieilguši. Pirmkārt – sākotnējā aktu zāles remontdarbu publiskajā iepirkumā nebija ieplānots veikt zāles grieztu pārbūvi, kas bija viens no svarīgākajiem zāles elementiem un līdz ar to process tika pārtraukts. Otrkārt – remonta atsākšanu paildzināja lēnais pašvaldības budžeta pieņemšanas process un jauna publiskā iepirkuma izsludināšana. Treškārt – nepietiekama pašvaldības deputātu izpratne par aktu zāles nozīmi skolas ikdienas dzīves organizēšanā un akreditēšanā. Turklāt šie procesi sakrita ar administratīvi teritoriālās reformas laiku, kad tika apvienoti blakus esošie novadi vienā Dienvidkurzemes novadā un tas radīja neziņu par gaidāmo un jauno administratīvo struktūru.
Labā ziņa ir tā, ka šī ziņojuma tapšanas laikā jaunieši noskaidroja, ka atkārtoti ir izsludināts publiskais iepirkums, līdz ar to ir cerība, ka aktu zāles remonts jau drīz atsāksies. Autori uzskata, ka aktu zāles remontdarbi būtu atsākušies ātrāk, ja sabiedrība būtu iesaistījusies un interesējusies par remontdarbu pārtraukšanas iemesliem, radījusi spiedienu uz pašvaldības deputātiem. Tas norādītu, ka Nīcas vidusskolas skolēniem, skolotājiem, skolas administrācijai un sabiedrībai kopumā remontdarbu pabeigšana un aktu zāles pieejamība ir svarīga. Jaunieši rekomendē pašvaldībai aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem par savu darbu, savukārt sabiedrībai – izmantot iespējas un paust viedokli par tai nozīmīgiem jautājumiem. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu būvprojekta plāna izstrādes uzraudzību, kā šajā gadījumā trūka (no skolas puses) un tā rezultātā griezti netika iekļauti būvniecības darbu sarakstā.
LIEPĀJA – EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTA 2027
Jaunietes Karīna Butaute un Arta Ķere, kas mācās Liepājas Valsts tehnikumā, izvēlējās sīkāk pētīt projektu – Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. Jaunietes uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir iespēja Liepājai attīstīties kultūras jomā un rada potenciālu arī sabiedrības līdzdalības iespējām, ko komandai, kas pārrauga visu aktivitāšu procesu, ir būtiski ņemt vērā.
Jaunietes pētīja trīs konkrētas tēmas – projektu “Liepājas stāsti”, piedāvātās brīvprātīgā darba iespējas visos ar kultūras galvaspilsētu saistītajos pasākumos un norisēs un projekta komandas profesionālo kvalifikāciju. Sākotnēji jaunietes apskatīja publiski pieejamo informāciju un atzīst, ka uzraudzības procesā lielākā problēma, ar kuru nācās saskarties, bija nepietiekama publiski pieejamā informācija par komandas kopējo profesionālo kvalifikāciju un darbinieku darba pieredzi. Lai gūtu plašāku ieskatu izpētes jautājumā, jaunietes uzaicināja uz padziļināto interviju projekta vadītāju un valdes priekšsēdētāju Intu Šoriņu. Inta Šoriņa sniedza ļoti plašu informāciju par konkrētajiem projektiem, potenciālo brīvprātīgo piesaisti, un atsūtīja arī nepieciešamo informāciju saistībā ar vadošās komandas un tieši projektā “Liepājas stāsti” iesaistīto personu profesionālo kvalifikāciju un darba pieredzi.
Pēc izpētes jaunietes secināja, ka iesaistītās personas ir kvalificētas atbilstoši to amatam, kā arī samaksa, kas paredzēta par darbu, atbilst vidējai darba samaksai valstī. Tāpat arī projektā “Liepājas stāsti” preču iegādes izmaksas atbilst vidējām vai pat zemākajām tirgus cenām. Par brīvprātīgā darba iespējām informācija savukārt šobrīd iztrūkst. Jaunietes arī izsaka virkni rekomendāciju projekta īstenotājiem un pašvaldībai:
- Mērķtiecīgāk informēt sabiedrību un dažādās mērķauditorijas par gaidāmajām aktivitātēm un sabiedrības iesaistes iespējām, tai skaitā savlaicīgi popularizēt brīvprātīgā darba iespējas.
- Publicēt kultūras galvaspilsētas aktivitātēm veltītajā mājaslapā izvērstāku informāciju par plānotajiem projektiem, to izmaksām, publiskajiem iepirkumiem un citām aktualitātēm.
- Sabiedrībai sekot līdzi viņus interesējošiem projektiem, pārliecinoties, vai viss solītais uz papīra tiek arī realizēts dzīvē.
MENTĀLĀS VESELĪBAS PAKALPOJUMI LIEPĀJAS JAUNIEŠIEM
Anete Kupča no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas, Ņikita Timoņins no Liepājas Liedaga vidusskolas un Monta Mestere no Dobeles 1. vidusskolas veica pilsonisko uzraudzību, analizējot mentālās veselības pakalpojumu pieejamību Liepājā, konkrēti pievēršoties situācijai Liepājās skolās, skolēnu pieredzei saistībā ar skolas psihologiem, to pieejamībai un kompetencei (izglītībai un darba pieredzei). Izpēte tika veikta par visām Liepājas skolām, izplatot aptauju Liepājas jauniešiem, veicot skolu mājaslapu izpēti, kā arī apzinot pašvaldības mājaslapā pieejamo resursu klāstu.
Pēc informācijas apkopošanas un analīzes secināms, ka Liepājas pašvaldība veiksmīgi rūpējas par skolēnu garīgās veselības līmeni, izmantojot EMU sistēmu, taču nepietiekami pievēršas metodēm, lai šo statistiku uzlabotu. Pašvaldības mājaslapas izpēte parādīja, ka informācija par mentālās veselības pakalpojumiem nav ievietota ne jauniešu sadaļā, ne sabiedrības veselības sadaļā, kur iedzīvotāji preintuitīvi to varētu meklēt. Atsevišķas ziņas, piemēram, krīzes tālrunis, atrodams tikai caur meklētāja funkciju, tādēļ pašvaldībai jāuzlabo mājaslapas lietotājdraudzīgums. Aptaujājot skolu jauniešus, var spriest, ka svarīgi vairot uzticamību skolas psihologam, apliecinot to kvalifikāciju, kā arī mazinot negatīvo priekšsstatu saistībā ar vēršanos pēc šādas palīdzības. Sakarā ar faktu, ka pašlaik skolas psihologs nav pieejams 5 no 14 Liepājas skolām, pašvaldībai ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību speciālistu piesaistei, kā arī apzināt šo speciālistu kompetenci un to vai viņi var veikt savu darbu pilnvērtīgi. Ja skolās psihologs nav pieejams vai bieži nav uz vietas, ir būtiski nodrošināt psiholoģiskās palīdzības iespējas ārpus skolas, kā arī publicēt informāciju par palīdzības iespējām.
Sakām lielu paldies jauniešiem par interesi un uzņēmību, kā arī pašvaldību pārstāvjiem un visiem mācībās iesaistītajiem par atvērtību sadarbībai!
Jauniešu veidotie uzraudzības ziņojumi lasāmi šeit->
Jauniešu mācības un pašvaldību darba uzraudzību Delna īsteno ERASMUS+ projektā “Jaunieši – nākamie pilsoniskie uzraugi (CIVIC EU)”. Delna ir viens no projekta partneriem un līdzīgas aktivitātes notiek arī citu projekta partneru valstīs: Rumānijā, Grieķijā, Slovēnijā un Itālijā. Motivētākie mācību dalībnieki no visām partnervalstīm oktobrī dosies uz mācībām Grieķijā, lai gūtu ieskatu tajā, kā ietekmēt ne tikai to, kas notiek pašvaldībā, bet arī savā valstī un Eiropas Savienībā. Vairāk par šo projektu var lasīt Delnas mājaslapā www.delna.lv.
Papildu informācija: Agnija Birule (agnija.birule@delna.lv).
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli.
