Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) pieredze ikdienas darbā un izpēte parāda, ka partiju sistēma Latvijā saistāma ar virkni problēmu. Par vienu no nozīmīgākajām Delna uzskata partiju iekšējās demokrātijas trūkumu, kā izpētei pievērsusies arī jaunākajā pētījumā “Partiju iekšējā demokrātija Latvijā”, kas veikts no 2023. gada aprīļa līdz jūlijam. Tiešsaistes pasākumā 3. novembrī Delna dalījās ar galvenajām pētniecības laikā gūtajām atziņām un iepazīstināja ar publicēto “Partijas biedra rokasgrāmatu”.
Pētījums “Partiju iekšējā demokrātija Latvijā” pieejams šeit ->
“Partijas biedra rokasgrāmata” pieejama šeit ->
Prezentācijas pasākuma ieraksts pieejams šeit ->
Pasākumā Delnas pētnieks Olafs Grigus prezentēja pētījumu un rokasgrāmatu, bet PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka dalījās ar pieredzi agrākajā partiju iekšējās demokrātijas pētniecībā, kā arī novērojumos par aktuālo situāciju. Diskusijā aktīvi iesaistījās partiju pārstāvji, skaidrojot ar partiju sistēmu un biedru līdzdalību saistāmās problēmas no savas perspektīvas un sniedzot ieteikumus partiju biedru iesaistes veicināšanai. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir partijas iekšējā demokrātija, kā arī dalīsimies ar galvenajiem secinājumiem par tās nozīmi un aktuālajām iezīmēm.
KĀPĒC PARTIJĀM JĀSTIPRINA IEKŠĒJĀ DEMOKRĀTIJA
Par partiju iekšējo demokrātiju varam uzskatīt biedru jēgpilnu iesaisti partijas darbībā. Partiju iekšējās demokrātijas līmeni var vērtēt, analizējot trīs pamatprincipu izpausmes. Pamatprincipi ir institucionalizācija, decentralizācija un iekļaušana .
Partiju iekšējās demokrātijas stiprināšana ir būtiska, lai attīstītu organizācijās veselīgu iekšējo konkurenci, mudinātu politiķus izstrādāt kvalitatīvāku politikas piedāvājumu un spēcinātu biedrus un partijas atbalstītājus amatpersonu darbības uzraudzības veikšanā. Rezultātā iespējams novērst politiķu negodprātības un prettiesiskas rīcības riskus.
Spēcīga partijas iekšējā demokrātija var palielināt tās leģitimitāti un uzticamību, radot pārliecību, ka biedri var jēgpilni iesaistīties partijas darbā un ka partijas darbs ir atklāts, kā arī tā novērtē savu biedru ieguldījumu un ņem vērā biedru viedokli. Iekšējā demokrātija var arī veicināt līdzdalības kultūras un atbildīguma nostiprināšanos partijā, uzlabojot partijas spēju pielāgot savu politiku iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm. Iekšējās demokrātijas prakses stiprina arī partijas iekšējo saliedētību, mazinot šķelšanos, vēlmi partiju izmantot vienīgi pašlabuma gūšanai.
Partiju iekšējās demokrātijas veicināšana svarīga, lai risinātu šādas Latvijas partiju sistēmas problēmas:
- Zemā sabiedrības uzticēšanās partijām
- Zems partiju biedru skaits
- Partiju sistēmas plašums un nestabilitāte
- Maza ideoloģisku šķirtņu nozīme
- Atkarība no dažiem privātiem ziedotājiem
Lai noskaidrotu, kādi turpmāki soļi no partiju un regulējuma izstrādātāju puses nepieciešami, ir jāizprot aktuālā situācija dažādās partijās, tāpēc Delna pētījumā pievērsusies pēdējos gados aktīvāko partiju prakses analīzei, izceļot labās un sliktās prakses piemērus, kā arī sniedzot rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem (Saeimai) un partijām.
PARTIJU IEKŠĒJĀS DEMOKRĀTIJAS IEZĪMES LATVIJĀ
Jaunākajā pētījumā Delna analizē partiju, kas pārstāvētas 13. un/vai 14. Saeimā, pieeju iekšējās demokrātijas organizēšanā, partiju vēlēšanu kandidātu sarakstu izveides un programmu veidošanas procesu, kā arī pievērsta uzmanība citiem partijas biedru iesaistes jautājumiem. Delnas pētnieki intervēja partiju biedrus un valdes locekļus, kā arī analizēja partiju statūtus.
Zemā iedzīvotāju līdzdalība partijās ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas vājina politisko partiju sistēmu un partiju iekšējo demokrātiju. To apstiprina ne tikai Delnas veiktās intervijas ar partiju pārstāvjiem, bet arī pasākumā izskanējušie partiju pārstāvju viedokļi. Kā redzams grafikā (skat. 1. att.), lielākā partija biedru skaita ziņā ir Latvijā ir VIENOTĪBA un citu partiju biedru skaits ir ievērojami mazāks. Vienlaikus par Latvijas lielākā partija ir vairākas reizes mazāks par, piemēram, Igaunijas un Lietuvas lielākajām partijām.
1. att. Grafiks “13. un 14. Saeimas politisko partiju biedru skaits”. Datu avots: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, 2023. gada dati.
Zemā līdzdalība liek jautāt – kas Latvijā iedzīvotājus attur no iesaistes partijās. Plašākā sabiedrībā joprojām dalība partijā saistāma ar aizspriedumiem un veicina negatīvu attieksmi pret cilvēku, mazinot vēlmi iesaistīties. Šādi situāciju skaidroja partiju pārstāvji gan intervijās, gan prezentācijas pasākumā. Šim jautājumam turpmāk jābūt diskusiju centrā, mazinot stigmu ap darbošanos politiskās partijās, lai stiprinātu partijas un caur plašāku iedzīvotāju iesaisti tajās – arī demokrātiju Latvijā.
Partijas biedru iesaiste partijas lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir nepietiekama. Pirmkārt, par atklātības trūkumu partijās liecina ierobežotā informācija par iekšējās demokrātijas procesiem, kas bieži vien aprobežojas ar formālo informāciju partijas statūtos. Tajos biedru iesaiste visbiežāk aprakstīta tikai vispārīgi. Atsevišķos gadījumos partiju reālā prakse, kā noskaidrots intervijās, ir nelabvēlīgāka biedru iesaistei, nekā minēts statūtos, līdz ar to fakts, ka prakse pastāv uz papīra, nenozīmē, ka tā tiek realizēta.
Otrkārt, papildus informācijas trūkumam jārunā arī par tās saturu. Nevienai partijai nav iekšēja normatīvā akta ar skaidriem kritērijiem, kandidātu vērtēšanai vēlēšanu saraksta izveides procesā. Ne visas partijas ir skaidrojušas savu reģionālo nodaļu, jauniešu organizācijas un citu struktūrvienību iesaistes mehānismus, liekot apšaubīt, vai lēmumu pieņemšanas decentralizācija strādā un cik liela ir reālā ierindas biedra ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu.
Partiju apvienību formāts rada šķēršļus biedru līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un partiju uzraudzībai. To ierobežo informācijas trūkums par atbildības sadalījumu lēmumu pieņemšanā par kandidātu sarakstu un programmas izveidi, finansējuma plūsmu un trešo pušu iesaisti. Partiju biedriem trūkst skaidrības par atbildības sadalījumu starp dažādām partiju apvienības institūcijām. Gan 13., gan 14. Saeimā pārstāvētas trīs partiju apvienības, 14. Saeimā to veidotajiem sarakstiem iegūstot arī lielāko vēlētāju atbalstu.
2. att. Grafiks “Vēlētāju atbalsts 13. Saeimas politiskajām partijām”. Datu avots: Centrālā vēlēšanu komisija, 2018. gada dati.
3. att. Grafiks “Vēlētāju atbalsts 14. Saeimas politiskajām partijām”. Datu avots: Centrālā vēlēšanu komisija, 2022. gada dati.
Paralēli partiju apvienībām pastāv arī citas partiju sadarbības formas, piemēram, iespējams slēgt līgumu. Rezultātā šo partiju deputāti pārstāvēti vienā sarakstā, kā tas bijis Zaļo un Zemnieku savienības un “Latvijai un Ventspilij” sadarbības gadījumā. Gan 13., gan 14. Saeimā bijuši gadījumi, kad arī citas organizācijas, tostarp biedrības un platformas ir iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā kandidātu sarakstu veidošanā. Piemēri saistāmi ar partiju “PROGRESĪVIE” un Apvienoto Sarakstu. Uz biedrībām un platformām, ar ko partijas sadarbojas, neattiecas Likums, tāpēc partiju ziņā ir informēt biedrus par šo organizāciju lomu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd visbiežāk tam nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, jo vērojams biedru informētības trūkums.
Biedru iesaistes un informēšana ir īpaši svarīga, lai gadījumā, ja novēroti riski, būtu skaidrs, kādus soļus šo risku novēršanai ir iespējams spert. Tas ļautu partijām novērst sadarbības partneru rīcības nelabvēlīgo ietekmi, uz to reputāciju, kā arī panākt, ka nenotiek nepamatota vainas novelšana un partneriem.
Partiju iekšējās demokrātijas turpmāku spēcināšanu var motivēt gan iekšēji apsvērumi pašās partijās, gan ārēji faktori. Iekšējs apsvērums var būt partijas vadības vēlme lēmumu pieņemšanā iesaistīt reģionālās nodaļas, kā tas darīts, piemēram, Nacionālajā apvienībā, Latvijas Reģionu apvienībā, un bieži saistāms ar partijas vēsturisko pieredzi. Ārējs faktors ir, piemēram, izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, kas ietekmē partijas. Tomēr arī gadījumā, kad tiek veidoti ārējie apstākļi, lai stiprinātu partijas un to biedru iesaisti lēmumu pieņemšanā, piemēram, veicinot partiju finansiālo neatkarību no ziedotājiem un trešajām pusēm caur valsts finansējuma piešķiršanu, šīs pieejas efektivitāte var izrādīties ierobežota. Kā izcēla PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka, Latvijā ir jāveicina diskusija par valsts finansējuma ietekmi uz partiju darbību. Šobrīd trūkst informācijas par to, vai mērķi ir attaisnojušies un vai ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas partiju iekšējās demokrātijas stiprināšanā un lēmumu kvalitātes uzlabošanā.
Partijas biedru iesaiste lēmumu pieņemšanā nereti saistāma ar inovatīviem risinājumiem. Partiju iekšējā demokrātijas prakses partijās ir daudzveidīgas. Izpētes laikā identificētas dažādas pozitīvās prakses, ko partijas ieviesušas, lai veicinātu jēgpilnu biedru līdzdalību gan ikdienā, gan priekšvēlēšanu procesā. Vienlaikus izpēte ļāvasecināt, ka partijas ir maz informētas par biedru iesaistes praksēm citās partijās, tāpēc aicinām Delnas pētījumā iepazīties arī ar citu partiju labo praksi, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas.
REKOMENDĀCIJAS
Delnas ieskatā iekšējās demokrātijas uzlabošanā partijām jāpievērš uzmanība šiem aspektiem:
- Biedriem pieejama informācija ar kritērijiem vēlēšanu kandidātiem;
- Publiska informācija par lēmumu pieņemšanas procesu kandidātu sarakstu veidošanā;
- Partijas biedru informēšana par lēmumu piedalīties vēlēšanās ar partnerorganizāciju;
- Reģionālo nodaļu iesaiste diskusijās;
- Biedriem dots paredzams laiks iepazīties ar dokumentiem un uzdot jautājumus;
- Jānodrošina publiska izsmeļoša informācija par politisko partiju, tās biedriem un amatpersonām;
- Informācija par partiju pārstāvošu valsts amatpersonu, kā arī partijas amatpersonu saziņu ar interešu pārstāvjiem.
Nepieciešamas arī izmaiņas ar partiju darbību saistītajā normatīvajā regulējumā:
- Atteikšanās no politisko partiju apvienības juridiskās formas;
- Vēlētāju apvienību instrumenta atjaunošana pašvaldību vēlēšanās;
- Grozījumi vēlēšanu likumos, nodrošinot papildu informācijas pieejamību vēlētājiem;
- Partiju biedru sarakstu publicēšana;
- Precizējumi regulējumā attiecībā uz partiju pieļaujamajiem valsts finansējuma tēriņiem, nodrošinot organizāciju kapacitātes celšanu;
- Partijas saņemtā valsts finansējuma sasaiste ar tās darbību starpvēlēšanu periodā.
Delna jau nākamgad turpinās pētīt partiju iekšējo demokrātiju Eiropas Parlamenta vēlēšanu perioda kontekstā, taču aicinām visus iedzīvotājus un partiju biedrus dalīties ar savu pieredzi un veicināt diskusiju par partiju iekšējo demokrātiju, lai kopīgi stiprinātu Latvijas politisko partiju sistēmu.
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem finansiālu aobalstu. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
