Šis gads ir bijis izaicinājumiem bagāts. 2022. gada nogalē pieņemtā Artūra Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības deklarācija kopumā maz uzmanības veltīja korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem turpmākajos gados, sniedza ļoti ierobežotu izpratni par veicamajiem konkrētajiem soļiem. 2023. gadā Kariņa valdība piedzīvoja nesaprašanos koalīcijas partneru vidū un krišanu, kam sekoja arī grūtības izveidot jauno Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdību un koalīcijā tika iekļauta Zaļo un zemnieku savienība, kurai ir saites ar korupcijas gadījumos apsūdzēto un 1. instancē notiesāto Aivaru Lembergu. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam Ministru kabinets apstiprināja tikai 14. martā pēc ilgām un smagām diskusijām, kas ilga divus gadus.
Neskatoties uz negatīvajiem notikumiem, Latvijas galvenā pretkorupcijas organizācija “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir identificējusi svarīgākās politiskās un sabiedriskās aktivitātes un sasniegto cīņā pret korupciju Latvijā 2023. gadā un aicina Jūs atskatīties uz šiem notikumiem. Aicinām balsot un izveidot kopā ar mums 2023. gada pretkorupcijas notikumu un Delnas darbu topu! Lūgums aizpildīt anketu līdz 2023. gada 7. decembrim šeit ->. Ja anketas pildīšanas laikā vēlaties gūt papildus informāciju par Delnas identificētajiem pretkorupcijas notikumiem, iesakām apmeklēt mūsu mājaslapu (www.delna.lv) un atvērt saites uz papildu informāciju.
LATVIJAS PRETKORUPCIJAS NOTIKUMU TOPS
- Pikets par Ogres mēra Egila Helmaņa atstādināšanu. 20. aprīlī piketā “Demokrātija ir daudz trauslāka nekā porcelāns” pilsoniskās sabiedrības organizācijas un visi, kam rūp Latvijas demokrātija, pulcējās pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas protesta akcijā. Protesta dalībnieki pieprasīja bijušajam VARAM ministram Mārim Sprindžukam atstādināt Ogres novada domes mēru.
- Finanšu izlūkošanas dienests ceļā uz to, lai kļūtu par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā. 24. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi Latvijā tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi.
- OECD eksperti uzsāk Latvijas interešu konflikta sistēmas novērtējumu. KNAB piesaistīja ekspertus no Eiropas Komisijas un OECD, lai novērtētu Latvijas korupcijas novēršanas pasākumu atbilstību starptautiskajiem standartiem un mūsdienu prasībām. Eksperti vērtē lielākoties interešu konflikta novēršanas tiesisko regulējumu – likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2002) un novērtēšanā iesaista valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas.
- Ministru kabinets apstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam. Plānā ietverti 49 pretkorupcijas pasākumi un tas sniedz visaptverošu priekšstatu par korupcijas problemātiku Latvijā, kā arī paplašina līdzšinējo korupcijas mazināšanas pieeju, aptverot arī privāto sektoru un darbu ar augstskolu studentiem. Turpmāk ir jāseko līdzi pretkorupcijas pasākumu faktiskajai izpildei.
- Konkurences veicināšana publiskos iepirkumos un mazāki korupcijas riski. 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, pienākumu piegādātāju konkurences neesamības gadījumā pārtraukt iepirkuma procedūru, ja pirms tās uzsākšanas netika rīkota noteiktām prasībām atbilstoša apspriede ar piegādātājiem, kā arī pilnveido noteikumus iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai. Uzlabojumi kopumā paaugstina iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazina korupcijas riskus.
- Pašvaldību domju deputātiem papildu ierobežojumi ienākumu gūšanai. Ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2022) pašvaldību domju deputātiem turpmāk būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus organizācija ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības. Ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei.
- Eiropas Prokuratūra uzsāk izmeklēšanu par Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu Līvānos, Valmierā un Valkā. KNAB sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru veica kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos Valkā, Valmierā un Līvānos saistībā ar Eiropas Savienības fondu naudas izmantošanu industriālo objektu attīstīšanā un būvniecībā. Pastāv aizdomas par krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda izkrāpjot vairākus miljonus eiro. Delna pieļauj, ka Eiropas Prokuratūras un KNAB īstenotās aktivitātes varētu atturēt citas pašvaldības no negodprātīgas rīcības ES fondu apguvē.
DELNAS NOZĪMĪGĀKO DARBU TOPS
- Publicējām ikgadējā Korupcijas uztveres indeksa 2022. gada Latvijas rezultātu kopā ar analīzi un rekomendācijām lēmumu pieņēmējiem. Vērsām lēmumu pieņēmēju, par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu, kā arī sabiedrības uzmanību uz to, ka Latvijas rādītājs KUI ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstu. Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus.
- Publicējām atkārtotu pašvaldību mājaslapu atklātības izvērtējumu “Pašvaldību atklātības indekss 2023”. Izvērtējums tiek publicēts jau trešo gadu pēc kārtas, ļaujot sekot līdzi tam, vai pašvaldības veicina savu atklātību, iedzīvotāju un uzņēmēju informētību par savu darbību, kādas ir vadošās tendences, labās un sliktās prakses piemēri pašvaldību atklātībai.
- Veicinājām jauniešu pilsonisko interesi. 2023. vasarā Liepājas pusē īstenojām mācības par to, kā jaunietim uzraudzīt pašvaldības darbu. Septiņi aktīvi jaunieši no 16 līdz 19 gadiem apguva pašvaldības pilsonisko uzraudzību un rakstīja par sev interesējošiem jautājumiem uzraudzības ziņojumus. Jauniešu interesi piesaistīja Nīcas vidusskolas aktu zāles remontdarbu pārtraukuma iemesli, projekts “Liepāja – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027”, kā arī mentālās un psiholoģiskās veselības pakalpojumi jauniešiem Liepājas pilsētā. Projektā “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” apmeklējām 14 Latvijas skolas un iepazīstināja ar Delnas metodiskajiem materiāliem par līdzdalības budžeta īstenošanas procesu skolās, vadījām nodarbības par pilsonisko līdzdalību un pārrunājām jauniešu līdzdalības iespējas pašvaldībās un nacionālajā līmenī.
- Atbalstījām trauksmes cēlējus un izgaismojām nepilnības trauksmes celšanas sistēmā. Sniedzām atbalstu trauksmes cēlējiem Delnas Trauksmes celšanas centrā, turpinājām uzturēt trauksmes celšanai veltīto mājaslapu www.celtrauksmi.lv un publicējām ieteikumus potenciālajiem trauksmes cēlējiem. Rīkojām vebinārus par Trauksmes celšanas likumu un tā piemērošanas problemātiku valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem, kuri izskata trauksmes cēlēju ziņojumus kā kompetentās iestādes un iekšējās trauksmes celšanas sistēmas kārtībā.
- Publicējām izvērtējumu par partiju iekšējo demokrātiju un rokasgrāmatu partiju biedriem. Norādījām uz Latvijas partiju problēmām, sabiedrības zemo uzticēšanos partijām, pašu partiju mainīgumu un nepatstāvību, mazo biedru skaitu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Neskaidro iekšējo demokrātiju un biedru iesaisti partijas lēmumu pieņemšanā. Izvērtējums un rokasgrāmatas izveide ir pamats aicinājumam runāt par partiju iekšējās demokrātijas mehānismiem Latvijas partijās un iedzīvotāju iesaisti partijās.
- Aktualizējam pilsonisko līdzdalību pašvaldībās. Skaidrojām iedzīvotāju līdzdalības rīkus – kolektīvais iesniegums, iedzīvotāju padomes, līdzdalīgais budžets, sabiedriskā apspriešana, pašvaldību referendums – kādos gadījumos šos rīkus izmantot un kādu atgriezenisko saiti gaidīt no pašvaldības. Sekojām, kā pašvaldības šos rīkus ievieš un reaģējam uz negodprātīgu rīcību no pašvaldību puses. Sniedzām atzinumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu, kur plānots noteikt, lai ierosinātu publisko apspriešanu ir jāsavāc 20 000 iedzīvotāju parakstu, kas ir nesamērīgi, nepamatoti un pretēji Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim.
- Sniedzām viedokli par Evikas Siliņas valdības veidošanas procesu. Valdību veidojošajiem spēkiem iztrūka vienota nostāja jautājumā par cīņu pret korupciju kā nacionālās drošības jautājumu, valsts aizsardzību un Eiroatlantisko integrāciju, iekļaujot starp koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienību, kurai ir saites ar Aivaru Lembergu, kurš tiesas 1. instancē atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, savu īpašumu slēpšanā un pakļauts starptautiskām sankcijām.
Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Visaptverošs un ļoti vajadzīgs darbs Latvijas Valsts attīstībai. Apsveicu ar padarīto darbu.