No septembra līdz novembrim biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) viesojās skolās visā Latvijā, lai apmācītu skolēnus par pilsonisko līdzdalību. Iepazīstoties ar pilsoniskās līdzdalības pieredzi dažādās pašvaldībās un skolās, Delna dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem. Kopumā skolu vizītēs Delna viesojās 15 skolās un satika teju 500 jauniešus un 30 skolotājus un skolu administrācijas pārstāvjus. Šajā rakstā dalīsimies ar pieredzēto un gūtajām atziņām.
Atskats uz vizīti katrā skolā pieejams Delnas Facebook lapā ->
Skolu vizīšu saturs
Kontaktu, kas izveidojas klātienē, nevar atsvērt tiešsaistes komunikācija, tādēļ nolēmām doties vizītēs uz 14 projektā iesaistītajām skolām: Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju, Riebiņu vidusskolu, Špoģu vidusskolu, Viļakas Valsts ģimnāziju, Rugāju vidusskolu, Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, Kaunatas vidusskolu, Siguldas pilsētas vidusskolu, Liepājas Valsts 1. ģimnāziju, Auces vidusskolu Rīgas Ķengaraga vidusskolu, Rīgas Austrumu pamatskolu, Rīgas 86. vidusskolu un Rīgas 22. vidusskolu. Jau pēc projekta uzsākšanas Delnu uzrunāja vēl pāris skolas, aicinot uz sadarbību, tādēļ radām iespēju apmeklēt arī Ādažu vidusskolu. Ar pārējām skolām, kas izrādījušas interesi, plānojam sadarboties nākotnē.
Ar katru no iesaistītajām skolām individuāli vienojāmies par to, kuri skolēni iesaistīsies nodarbībās, atkarībā no intereses, skolēnu skaita skolā, aktivitātes ārpus stundām un noslodzes. Rezultātā nodarbībās piedalījās klašu pārstāvji no 7.-12. klases (atsevišķos gadījumos arī 6. klases) vai vienas klašu grupas pārstāvji (piemēram, visu 9. klašu skolēni).
Vizītei bija trīs daļas, taču saturs tika pielāgots katras skolas vajadzībām. Pirmajā vizītes daļā Delnas eksperti skolēnus iepazīstināja ar to, kas ir pilsoniskā līdzdalība, un kā iespējams būt aktīvam skolā, pašvaldībā un valstī. Īpaši izcēlām jaunajā Pašvaldību likumā noteiktos līdzdalības veidus, kas dod dažādas lēmumu pieņemšanas tiesības jau no 16 gadu vecuma. Jaunieši grupās analizēja praktisku problēmsituāciju, kuras risināšanā var palīdzēt dažādi pilsoniskās iesaistes veidi, , parādot savu izpratni par tiem. Lielākajā daļā vizīšu (11 no 15) otrajā nodarbības daļā Delnai pievienojās arī katras pašvaldības pārstāvji, lai skolēniem pastāstītu, kādas pilsoniskās līdzdalības iespējas pastāv konkrētajā pašvaldībā, tostarp runājot par Pašvaldību likumā noteiktajām iesaistes formām: iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, kolektīvo iesniegumu un līdzdalības budžetu, ja pašvaldībā šie līdzdalības veidi jau ieviesti.
Pēc prezentācijām vizītes trešajā daļā sekoja grupu darbs “Līdzdalības budžeta ideja”. Skolēni kopīgi izstrādāja idejas līdzdalības budžetam skolā, iedomājoties, ka viņiem ir iespēja lemt par 500 EUR no skolas gada budžeta. Aicinājām skolēnus domāt par tādām idejām, kas uzlabotu skolas vidi, lai idejas autoriem, viņu skolasbiedriem un skolotājiem, skolas vadībai būtu patīkamāk uzturēties skolā. Nodarbības beigās notika ideju prezentācija, un skolēni balsoja par labāko ideju.
Pēc nodarbībām katrā skolā Delna tikās ar skolotājiem, kas iesaistījušies projekta aktivitātēs, un skolas vadību. Pārrunājām skolēnu ideju realizācijas iespējas, skolas pieredzi pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, kā arī nākamos soļus, kas jāsper, lai veicinātu sadarbību ar pašvaldību. Iepazīstinājām arī ar Delnas piedāvātajiem mācību materiāliem un aktivitātēm. Skolotājiem un ārpusklases darba pedagogiem no tiem jāizvēlas piemērotākie iesaistītajai klašu grupai un skolas aktualitātēm, lai līdz decembra beigām tos izmēģinātu praksē. Pēc vizītes skolā pašvaldībai nosūtīts skolēnu ideju apkopojums, lai veicinātu skolas un pašvaldības sadarbību, iepazīstinātu ar skolēnu identificētajām problēmām vai nepieciešamajiem pilnveidojumiem.
Skolēnu līdzdalības budžeta idejas
Skolēnu radīto līdzdalības budžeta ideju skaits katrā skolā atšķīrās atkarībā no iesaistīto skolēnu skaita un grupu lieluma. Daļā gadījumu skolēni veidoja jaukto klašu grupas, bet daļā – apvienojās vienas klases pārstāvji. Visbiežāk skolā radītas 7–9 idejas. Kopā visās skolās izveidotas 110 līdzdalības budžeta idejas. Teju puse projektā iesaistīto skolu ir no Latgales, tāpēc arī vairumu ideju – 49 – veidojuši Latgales skolu skolēni.
Tieši ideju radīšanas procesa laikā redzama nozīmīgākā skolēnu attieksmes un uzvedības maiņa. Sākotnējā kritika un noraidošā attieksme pret iesaisti skolas vides uzlabošanā vairumā gadījumu pārauga vēlmē runāt par problēmām un dalīties ar saviem risinājumiem. Novērots, ka skolās, kur nodarbībās piedalījās visi klases skolēni, nevis tikai aktīvākie klašu pārstāvji, motivēt mazāk ieinteresētos bija ievērojami sarežģītāk.
Aktuālākā ideja skolās joprojām ir atpūtas telpu vai stūrīšu izveide iekštelpās vai ārā – skolas teritorijā. Šī aktualitāte atspoguļojusies kopumā 41 līdzdalības budžeta idejā. Kopumā visbiežāk jauniešu idejas bija praktiskas, identificējot problēmu saistībā ar nolietotu aprīkojumu (piemēram, sporta, mācību inventāru) vai mēbelēm, telpu iekārtojumu (bibliotēkas, kafejnīcas, tualešu labiekārtošanu), Špoģu vidusskolā – sporta stadiona labiekārtošanu, bet Viļakas vidusskolā – bruģa seguma atjaunošanu pie skolas. Citviet problēmas saistītas ar nepietiekamu aprīkojumu, piemēram, izcelta nepieciešamība pēc ūdens dzesētāja, mikroviļņu krāsns, kā arī spoguļiem.
Daļa jauniešu veidoja arī idejas skolas aktivitātēm, plānoja izglītojošus vai atpūtas pasākumus, piemēram, aicinot skolas absolventus vai dažādu profesiju pārstāvjus no novada dalīties ar savu pieredzi. Pāris radošāko ideju piemēri:
- velosipēda, ar kuru minoties tiek ražota elektrība, uzstādīšana (Liepājas Valsts 1. ģimnāzija);
- skolēnu vecāku digitālo prasmju uzlabošanas apmācības (Rugāju vidusskola);
- aprīkojuma izveide, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu vieglāk nokļūt līdz skolas ieejai (Siguldas pilsētas vidusskola);
- kopīga koku stādīšana un alejas izveide pie skolas (Kaunatas vidusskola);
- meistarklašu nedēļa, kur skolēni veido darbnīcas, lai dalītos ar savām zināšanām dažādās jomās un apmācītu citus skolēnus (Krāslavas Varavīksnes vidusskola);
- tematiska skolas gaiteņu apgleznošana, ko veiktu paši skolēni (Auces vidusskola);
- klusuma telpas izveide (Rīgas 22. vidusskola un Liepājas Valsts 1. ģimnāzija).
1.piemēra plakāts.
3.piemēra plakāts.
5.piemēra plakāts.
6.piemēra plakāts.
Galvenie secinājumi
Vizītes ļāvušas izdarīt vairākus secinājumus par līdzdalības budžeta izmantojumu, skolēnu pilsonisko līdzdalību, kā arī skolas un pašvaldības lomu.
Skolēni nezina terminu “pilsoniskā līdzdalība”, bet ir iesaistījušies dažādās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs. Katras nodarbības sākumā skolēni balsoja, vai saprot, kas ir pilsoniskā līdzdalība. Lielākajā daļā skolu rokas nepacēla neviens, bet pārējās vien pāris jaunieši. Tomēr, kad bija jāatrisina problēmsituācija – piemēram, kā sakārtot nesakoptu teritoriju pie skolas –, skolēnu atbildes parādīja, ka viņiem ir pamata zināšanas par pilsonisko līdzdalību. Izpratnes līmenis gan būtiski atšķīrās -, daži skolēni situācijas risināšanā plānojot iesaistīt, piemēram, tikai tuvākos draugus un savu ģimeni, bet citi parādīja izpratni arī par pilsoniskās līdzdalības rīkiem skolas un pašvaldības līmenī.
Skolēnu izpratne par lēmumu pieņemšanu pašvaldībā un iesaisti tajā ir zema. Jaunieši sevi visbiežāk identificē ar vietējo kopienu, pilsētu, bet ne ar pašvaldību, rezultātā arī informētība par līdzdalības iespējām pašvaldībā, ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem ir ierobežota. Vāja saikne starp pašvaldību un jauniešiem novērojama īpaši lielākajās pašvaldībās, kurās apvienojušies daudzi pagasti, kā arī valstspilsētās.. Tas prasa gan papildus ieguldījumu no pašvaldības, gan vietējām sabiedriskajām organizācijām, jauniešu centriem un arī skolas, lai jaunieši būtu informēti un zinoši par savām iesaistes iespējām un tiesībām. Tikai pāris pašvaldībās, piemēram, Preiļu un Siguldas novada pašvaldībās, skolēnu zināšanas par norisēm pašvaldībā bija plašākas, jo pašvaldība un skolas aktīvāk komunicējušas, turklāt tuvumā skolām ir jauniešu centri, kā arī skolas ir tuvāk pašvaldības centram.
Pašvaldību darbs skolēnu informēšanā par līdzdalības iespējām būtiski jāveicina. Teju visās skolās jaunieši atbildēja, ka pašvaldības pārstāvji viesojas skolās reti. Skolotāji un skolas vadība turpretī vairumā gadījumu izrādīja vēlmi uzņemt pašvaldību pārstāvjus, veidot jauniešiem izziņas pasākumus par līdzdalības iespējām pašvaldībā. Turklāt pašvaldību sniegtās prezentācijas skolās būtiski atšķīrās, norādot arī uz atšķirīgo pašvaldību izpratni un pieeju jauniešu līdzdalības jautājumos. Piemēram, atsevišķas pašvaldības runā tikai par darba iespējām pašvaldībā vai Erasmus+ projektiem, bet neizceļ līdzdalību pašvaldības līmenī, iespēju iesniegt kolektīvo iesniegumu, piedalīties konsultatīvajās padomēs.
Skolotāju un skolas vēlme iesaistīt skolēnus lēmumu pieņemšanā būtiski atšķiras, nosakot arī skolēnu ieinteresētību līdzdarboties skolā un pašvaldībā. Ja skolēnam netiek sniegta iespēja iegūt zināšanas un pieredzi, arī viņa izpratne par pilsonisko līdzdalību nepilnveidosies. Vizīšu laikā novērots, ka skolās, kur ir zema skolotāju un skolas vadības interese par pilsonisko līdzdalību, jauniešu iesaistes mehānismiem pašvaldībā, arī skolēnu zināšanas ir krietni mazākas. Tas apliecina tēzi, ka skola ir vieta, kur jaunietis iegūst pamata prasmes un zināšanas, lai kļūtu par atbildīgu un aktīvu pilsoni. Īpaši augsts zināšanu līmenis par līdzdalības iespējām saistāms ar skolām, kur skolotājs vai skolas vadības pārstāvis iesaistījies arī ciešā sadarbībā ar skolēnu pašvpārvaldi.
Līdzdalības budžeta idejas ļauj skolas vadībai un skolotājiem izprast skolēnu vēlmes un vajadzības. Tas ļauj saprast, kā nākotnē tērēt skolas budžetu, kā uzlabojumu veikšanā iesaistīt skolēnus, par kādiem jautājumiem skolēniem trūkst informācijas. Kā noskaidrots, bieži risinājums problēmai, ko skolēni identificējuši, jau ir atrasts, tikai skolēni par to nav informēti. Piemēram, skolā ir notikusi ūdens kvalitātes pārbaude, kurā secināts, ka tā kvalitāte ir augsta, un skolēni to var izmantot kā dzeramo ūdeni. Kad vairākas skolēnu grupas bija prezentēušas ideju par dzeramā ūdens automāta uzstādīšanu, direktore izskaidroja situāciju, un skolotāji ar skolēniem uzreiz vienojās, ka jāizveido informatīvi plakāti tualetēs pie izlietnēm, lai aicinātu skolēnus dzert krāna ūdeni.
Radošākās idejas rodas, kad atrisinātas praktiska rakstura problēmas. Diskutējot par problēmām un uzlabojumiem, nereti skolēnu vidū izskan līdzīgas idejas, piemēram, vēlme skolā iekārtot atpūtas stūrīti, garderobē izvietot skapīšus, iekārtot skolas gaiteņus vai labiekārtot tualetes. Šīs idejas atkārtojas nevis tāpēc, ka jaunieši nav radoši, bet gan tāpēc, ka tās ir akūtākās vajadzības. Skolās, kur nesen bijis remonts, kā Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, idejas ir ievērojami radošākas, un to dažādība ir lielāka.
Skolēnu finanšu pratība jāuzlabo visā Latvijā. Veidojot līdzdalības budžeta idejas novērojams, ka skolēnu sākotnējās idejas finansiāli neiekļautos paredzētajā budžetā. Tādēļ būtiski jauniešiem radīt apstākļus, kur pašiem jāmeklē cenas precēm un pakalpojumiem, jāplāno idejas īstenošana. Līdzdalības budžets ir noderīgs rīks, jo ļauj jaunietim piedzīvot visu procesu no ideju radīšanas līdz īstenošanai, sastādot tāmes, veicot aprēķinus, apzinot neparedzētos izdevumus – redzot dažādas problēmas, ar ko var nākties saskarties.
Skolēna vecums nenosaka līdzdalības budžeta ideju kvalitāti. Skolās, kur vizītēs piedalījās arī jaunieši no 6.–9. klasēm, nav novērojamas atšķirības zināšanās par pilsonisko līdzdalību. Viss atkarīgs no konkrētā jaunieša – viņa līdzšinējās pieredzes līdzdalībā savā skolā un pašvaldībā, kā arī vēlmes identificēt problēmas un meklēt risinājumus. Dažos gadījumos jaunākie skolēni tieši izcēlās ar nestandarta idejām, ieraugot citu nepamanītās problēmas, piemēram, kā nodrošināt, lai skolas grāmatas nenodilst un kalpo ilgāk.
Individuālā pieeja ir atslēga jēgpilnai līdzdalībai. Atsevišķu skolēnu līderība var mazināt vēlmi citiem komandas biedriem iesaistīties, jo viss tiek pateikts un izdarīts pirms viņiem ir iespēja izteikt savu viedokli vai ietekmēt lēmumu. Tas rada būtisku risku, jo skolēnam var rasties priekšstats, ka otrs vienmēr zina labāk, ka viņa viedoklis nav pietiekami vērtīgs, lai to izteiktu. Vienā no skolām šāda situācija izveidojās, un rezultātā divas jaunietes nevēlējās iesaistīties grupu darbā. Risinājums ir situācijas pārraudzība no malas un individuāla komunikācija ar katru grupu, koordinējot diskusiju, lai iesaistītu katru jaunieti, parādot, ka viņu idejas nav sliktākas vai nepareizas. Pēc sarunas ar abām jaunietēm izdevās identificēt vairākas problēmas, ko viņas novērojušas skolā, un rezultātā balsojumā visvairāk balsu saņēma tieši viņu ideja. Šo skolnieču attieksmes un pieredzes maiņa bija acīmredzama.
Skolēnu atvērtību pilsoniskajai līdzdalībai var veicināt, ļaujot katram pašam iepazīt līdzdalības rīkus un nonākt pie secinājuma, ka problēmu ir iespējams ne tikai ieraudzīt, bet arī risināt, pašam īstenojot pozitīvas pārmaiņas. Aicinām skolās aktualizēt pilsoniskās līdzdalības tēmu un pašvaldībām doties pie skolām, lai stāstītu par jauniešu līdzdalības iespējām, ko iespējams izmantot no 16 gadu vecuma un pat agrāk!
Delna regulāri projekta gaitā informēs par aktualitātēm, tāpēc aicinām tām sekot līdzi gan Delnas mājaslapā, gan sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram.
Projekts “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” tiek īstenots ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot British Council oficiālo nostāju. Par projekta un mācību materiālu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību — Delna”. Vairāk par British Council darbību Latvijā meklē www.britishcouncil.lv.
Paldies projekta īstenotājiem, interesants izvērsts raksts ar skolām un pašvaldībām vērā ņemamiem secinājumiem! Lai labi iesāktais nepazūd ikdienas rutīnā! Ar cieņu, Ilze