Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir izvērtējusi 14. Saeimas darbu korupcijas mazināšanas, atklātības un labas pārvaldības jomās 2023. gadā un izveidojusi 2024. gadā veicamo darbu sarakstu. Šajā rakstā aplūkosim, ko Saeima paveikusi 2023. gada laikā un darbus, ar ko sarakstu būtiski papildināt.
Pilns darbu saraksts pieejams šeit ->
DARBU IZVĒRTĒJUMS UN PAPILDINĀJUMI
Arī šogad darāmo darbu saraksta sastādīšanā iesaistījās eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti un Delnas biedri, ar kuriem pārskatījām līdz šim novērotās problēmas un trūkumus.
Ar ieteikumiem par 14. Saeimas darbiem dalījās:
- Valts Kalniņš, politologs, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks
- Līna Austra Putāne, Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinātore
- Guntars Laganovskis, LV Portāla Ārlietu un izglītības redaktors
- Didzis Meļķis, ManaBalss komunikācijas vadītājs
- Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
- Krista Asmusa, trauksmes celšanas eksperte, Delnas juridiskā konsultamte
Izvērtējot Saemas paveikto 2023. gada laikā – kopš Saeimas darbu publicēšanas šī gada janvārī, jāsecina, ka vairums identificēto jautājumu nav risināti, taču atsevišķos jautājumos novērots ierobežots progress. Pozitīvs piemērs ir Saeimas atsāktais darbs pie Kārtības ruļļa grozījumiem. Šajā likumprojektā potenciāli iespējams atrisināt virkni darbu sarakstā iekļauto uzdevumu, piemēram, attiecībā uz Valsts kontroles iespēju veikt Saeimas revīziju un Saeimas ētikas komisijas spēju pēc būtības izskatīt trešo pušu iesniegumus, kā arī informācijas publicēšanas par Saeimas darbu pilnveide un standartizācija. Lai gan nav pilnīgi skaidrs, vai šie priekšlikumi tiks iekļauti likumprojekta gala redakcijā, deputāti ir nodemonstrējuši atvērtību šo ideju izskatīšanai. Iemesli tam, ka sperts vien neliels solis, lai paveiktu darbus, ir dažādi, tai skaitā zināmā nestabilitāti politiskajā vidē, ko līdz šim ienesusi valdības maiņa mazāk kā gadu pēc vēlēšanām, taču kā īpaši satraucošs faktors jāizceļ politiskās gribas trūkums.
Sarakstu veido 36 darāmie darbi 9 tēmās:
- informācijas atklātības uzlabošana
- naudas ietekmes politikā mazināšana
- godprātība un ētika publiskajā sektorā
- pārdomāta un konsekventa valsts personālpolitika
- publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumi
- valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmu novēršana
- institucionāli risinājumi cīņai pret korupciju
- atbalsts kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā un sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru
- trauksmes cēlēju nozīmes stiprināšana.
Saraksts papildināts ar 6 darāmajiem darbiem – 3 jauni darbi publiskā sektora godprātības un ētikas sadaļā, 1 publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumu sadaļā, 1 sadaļā par atbalstu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā un sabiedriskajā kontrolē pār publisko sektoru, kā arī 1 trauksmes cēlēju nostiprināšanas sadaļā.
Darbi, ar kuriem saraksts papildināts:
- standartizēt cenu aptauju veikšanas procedūras publiskajā sektorā
- paredzēt iespēju Saeimas ētikas komisijai pēc būtības izskatīt trešo pušu iesniegumus
- paredzēt publiskas institūcijas vadītājam piekļuvi padoto deklarāciju nepubliskajai daļai
- amatpersonām gadskārtējā deklarācijā norādīt darbību nevalstiskās organizācijās
- noteikt sankcijas gadījumos, kad iestāde vai organizācija nav ieviesusi trauksmes celšanas sistēmu
- ievērot Ministru kabineta noteikumus “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā” Saeimas darbā pēc to pieņemšanas
Darbus iespējams īstenot, veicot grozījumus jau esošajos normatīvajos aktos, tai skaitā, paplašinot Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci, nosakot pienākumu izskatīt arī trešo pušu iesniegumus par iespējamu negodprātību publiskajos iepirkumos. Citiem īpaši būtiska ir politiskā iniciatīva, piemēram, grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri veicinātu atklātību par Saeimas darbību un pieņemtajiem lēmumiem, pilnvaru piešķiršana Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta publisku revīziju. Daļa darbu saistīti ar mērķtiecīgu darbu ar sabiedrību un tolerances pret korupciju mazināšanu, kā rezultātā iespējams ietekmēt arī lēmumu pieņēmējus.
JAUNO DARBU SKAIDROJUMS
Standartizēt cenu aptauju veikšanas procedūras publiskajā sektorā
Delna šī gada novembrī publicēja izpētes rezultātus par to, kā Latvijas pašvaldības izprot un organizē cenu aptaujas un publicē informāciju gan par cenu aptauju veikšanas kārtību, gan to rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumam cenu aptaujas tiek veiktas saskaņā ar pašas iestādes izstrādātu iekšēju kārtību. Viens no izpētes secinājumiem bija, ka pašvaldībās pastāv atšķirīga izpratne gan par to, kas ir cenu aptauja, gan to, kādi soļi sperami cenu aptaujas pilnīgai un kvalitatīvai veikšanai. Kā piemērs nekvalitatīvai cenu aptaujas procedūrai ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un tās cenu aptauja par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu. Analizējot pašvaldību praksi, Delna novēroja, ka iemesls radikāli atšķirīgām pieejām cenu aptauju organizēšanai pašvaldībās ir apstāklis, ka nav nacionāla līmeņa ieteikumu vai vadlīniju, pēc kā vadīties cenu aptauju organizēšanā. Šo problēmu būtu iespējams risināt, Publisko iepirkumu likumā nosakot pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt vadlīnijas cenu aptauju veikšanai.
Paredzēt iespēju Saeimas ētikas komisijai pēc būtības izskatīt trešo pušu iesniegumus
Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu tikai gadījumā, ja saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums par pārkāpumu. Komisijai nav iespējas pēc savas iniciatīvas vai saņemot ārējos iesniegumus un lūgumus izvērtēt deputātu rīcību, ierosināt pārkāpuma lietu situācijā, kad tās rīcībā ir materiāli vai pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem, turklāt uz tiem norāda sabiedrība.
Paredzēt publiskas institūcijas vadītājam piekļuvi padoto deklarāciju nepubliskajai daļai
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka pienākumu publiskas personas institūcijas vadītājam atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras. Tomēr likums šobrīd neparedz vadītājiem iespēju iepazīties ar institūcijas darbinieku amatpersonu deklarāciju nepublisko daļu. Šīs tiesības nepieciešams vadītājiem piešķirt, lai tie jēgpilni varētu izpildīt savu pienākumus interešu konfliktu novēršanā.
Amatpersonām gadskārtējā deklarācijā norādīt darbību nevalstiskās organizācijās
Papildus atklātība šai jautājumā pilsoniskajai sabiedrībai (žurnālistiem, aktīvistiem, NVO) palīdzētu īstenot pilsoniskās sabiedrības uzraugošo funkciju, lai izgaismotu potenciālos interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Tādēļ ir pamatoti par darbu vai pārstāvniecību nevalstiskajā sektorā prasīt sniegt pilnu amatpersonas pašdeklarāciju, kā arī to pilnā apmērā publiskot. Lai šo pašdeklarācijas sistēmu un praksi īstenotu, būtu jāveic grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Noteikt sankcijas gadījumos, kad institūcija nav ieviesusi trauksmes celšanas sistēmu
Šī gada novembrī starptautiskā organizācija Transparency International publicēja pētījuma “How well do EU countries protect whistleblowers?” rezultātus. Viens no būtiskākajiem trūkumiem, ko pētījums identificēja Latvijas trauksmes celšanas regulējumā, ir apstāklis, ka Latvijā nav paredzētas sankcijas par to, ja iestāde vai organizācija neizpilda savu likumā noteikto pienākumu ieviest iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Tādējādi šobrīd Latvijā iestādēm un organizācijām, kuras vēl gandrīz 5 gadus pēc Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā nav ieviesušas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, par to neiestājas nekāda atbildība. Attiecīgi nepieciešams paredzēt Trauksmes celšanas likumā konkrētu atbildību, kas iestājas, ja iestāde vai organizācija nav ieviesusi iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja tai likumā ir noteikts šāds pienākums.
Ievērot Ministru kabineta noteikumus “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā” Saeimas darbā pēc to pieņemšanas
Valsts kanceleja ir izstrādājusi noteikumu projektu “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā”, kas pēc tā pieņemšanas noteiks sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūciju attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesā. Šie sabiedrības līdzdalības noteikumi būtu jāievēro arī Saeimas deputātiem. Proti, līdzdalības procesā aicinot mērķgrupas un organizācijas, kas tās pārstāv, piedalīties komisiju un darba grupu sēdēs, kas ietekmē šīs mērķgrupas, kā arī izvēlēties dažādus sabiedrības līdzdalības veidus, kas nodrošina sabiedrības pārstāvju efektīvu iesaisti attiecīgā likumprojekta izskatīšanā.
Delna ar 14. Saeimas darāmo darbu sarakstu izsūtījusi deputātiem un sekos līdzi darbu izpildei, izsakot priekšlikumus un rosinot jaunus papildinājumus. Aicinām ikvienu iesaistīties Saeimas darba izvērtēšanā un neklusēt, ja novērota aizdomīga rīcība, kas nesaskan ar sabiedrības un valsts interesēm!
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
