“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2023. gada nogalē ir izstrādājusi vairākus informatīvos materiālus par interešu pārstāvības regulējumu. Viens no aktuālākajiem jautājumiem gada nogalē ir par to, kas notiek ar jaunā Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu.
Kas jāzina ikvienam interešu pārstāvim?
2023. gada 22. decembrī audio straumēšanas platformā “Spotify” publicējām raidierakstu “Kas notiek ar jaunā lobēšanas likuma ieviešanu?”, kuru var noklausīties šeit->. Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile informēja par aktuālo, kas būtu jāzina ikvienam interešu pārstāvim:
- Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi noteiks to, kā praktiski darbosies interešu pārstāvība. Tiem bija jābūt apstiprinātiem jau 2023. gada septembrī, šobrīd tie ir apstiprināšanas procesā, plānots, ka tie tiks apstiprināti 2024. gada pirmajā pusē;
- Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanās sistēma ir izstrādes procesā. Gan interešu pārstāvības reģistrs, gan deklarēšanās sistēma tiks izsrādāta līdz 2025. gada 1. septembrim;
- Deklarēšanās sistēmā tiks skaidrāk iezīmēts par interešu pārstāvības aktivitātēm, kuras no visām būs deklarējamas un atklājamas;
- MK normatīvie akti norādīs interešu pārstāvības darbības jomas, kādā veidā tās ir klasificējamas reģistrā.
Jāuzsver, ka kopumā regulējuma mērķis ir nodrošināt lobēšanas ietekmes uz lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmību, kā arī lēmumu pieņēmēju atbildību par pieņemtajām politikām un likumdošanu. Tajā pašā laikā gan medijiem, gan ikvienam iedzīvotājam atklāti dati par interešu pārstāvību uzlabo iespējas uzraudzīt procesus. Taču reizē jāuzsver, ka regulējuma ieviešanas procesā ir ievērojams informāciju sistēmas izstrādes darbs, tāpēc tam būs nozīmīgi rast finansējumu, tāpat ir svarīgi, lai procesā neveidotos tā saucamie “caurumi” un deklarēšanās process netiktu apiets, sarunā norādīja TM pārstāve O. Zeile.
Sīkāk klausieties raidierakstā šeit ->.
Kas ir interešu pārstāvis
Tikpat nozīmīgi ikvienam ir saprast, kas vispār ir interešu pārstāvis un kas nav interešu pārstāvība. Pēc Latvijas regulējuma interešu pārstāvis ir jebkura privātpersona, kas pārstāv savu ideju komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un cenšas ietekmēt publiskā lēmuma pieņemšanu par labu savai idejai.
Salīdzinot citu valstu praksi, Latvija ir izvēlējusies interešu pārstāvja definīcijā iekļaut plašas sabiedrības grupas, nenodalot profesionālos, komerciālos un ekonomiskos interešu pārstāvjus no sabiedriskā labuma, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atsevišķiem indivīdiem. Būtiski ir norādīt, kas visbiežāk kļūst par interešu pārstāvjiem plašā ietvara rezultātā – tās ir personas un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējdarbības nozares, tirdzniecības asociācijas, arodbiedrības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sabiedrisko attiecību aģentūras un profesionāļi, juridisku pakalpojumu sniedzēji, zvērinātu advokātu biroji un arī privāti uzņēmumi. Sīkāk lasiet Delnas publicētajā rokasgrāmatā šeit->.
Kas nav interešu pārstāvība
Normatīvo aktu izpratnē par interešu pārstāvību netiek uztverta saziņa, kas notiek publiski, izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, preses izdevumus vai sociālos tīklus, kā arī piedalīšanās gājienos, sapulcēs vai piketos publiski vai iesnieguma iesniegšana pati par sevi. Kā arī tādas aktivitātes, kas ietvertas atsevišķu profesiju pienākumos, piemēram, ārpolitiskajā sektorā, diplomātiskajā dienestā strādājošo.
Tikpat svarīgi akcentēt arī jaunās iespējas, ko paver jaunais Pašvaldību likums. Neesot interešu pārstāvim, turpmāk būs iespējams iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā vairākos veidos, piemēram, izmantojot kolektīvā iesnieguma iesniegšanu, iesaistoties konsultatīvajās padomēs un komisijās, publiskajā apspriešanā, iedzīvotāju padomē, virzot idejas līdzdalības budžeta īstenošanā un/vai rīkojot pašvaldības referendumu.
Vairāk par līdzdalības iespējām pašvaldības dzīvē un interešu pārstāvja pienākumiem lasi Delnas publicētajā rokasgrāmatā šeit->.
Regulēta interešu pārstāvība veicinās atklātību, godīgumu un vienlīdzību
“Interešu pārstāvība ir politiskās līdzdalības veids, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tā notiek atklāti, godīgi un vienlīdzības principos balstīti. Tikai tā mēs varam intereses salāgot, tikai tā mēs redzam, kādas intereses tiek pārstāvētas politikā,” skaidro Evita Goša, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” Padomes priekšsēdētāja, SCHWENK Latvija valdes locekle.
Lai uzlabotu sabiedrības uzticību valsts institūciju lēmumu pieņemšanai, interešu pārstāvjiem būtu arī jāiesaistās un jāveicina labas pārvaldības principi. Īpaši būtiski, lai interešu pārstāvju un valsts amatpersonu saziņa notiktu godīgi, jāsniedz uzticama un precīza informācija un jāizvairās no interešu konflikta gan attiecībā uz valsts amatpersonām, gan viņu pārstāvētajiem klientiem, piemēram, nepārstāvot konfliktējošas vai konkurējošas intereses.
Interešu pārstāvības atklātības likuma nozīme, veicinot lielāku sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei
“Interešu pārstāvības atklātības likumam ir nozīmīga loma, lai veicinātu caurskatāmību valsts institūciju darbā. Šis likums ir vērsts uz lielāku atklātību par tiem sabiedrības pārstāvju viedokļiem un viņu sniedzējiem, kas vēršas valsts pārvaldē un vēlas ietekmēt valstī pieņemtos lēmumus. Ceram, ka arī ilgtermiņā likuma ieviešana veicinās lielāku sabiedrības uzticēšanos valsts institūciju darbam,” akcentē Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos.
Balstoties Eiropas Savienības Valsts pārvaldes pētniecības institūta datos, ļaujot visām ieinteresētajām personām no privātā sektora un sabiedrības kopumā godīgi un vienlīdzīgi piedalīties valsts politikas izstrādē, ir ļoti svarīgi, lai tiktu aizsargāta lēmumu integritāte. Proti, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos valsts lēmumu pieņemšanai, valsts amatpersonām jāveicina godīga un vienlīdzīga uzņēmējdarbības un sabiedrības interešu pārstāvība, tās savā starpā, ja nepieciešams, līdzsvarojot. Tāpat tiek norādīts, ka valstīm būtu jānodrošina pietiekama caurspīdīgas pakāpe ieviešot lobēšanas regulējumu, lai nodrošinātu, ka visi no minētajiem – valsts amatpersonas, iedzīvotāji un uzņēmumi – var iegūt pietiekamu informāciju par lobēšanas darbībām.
Likuma ieviešana veicinās godīgu konkurenci un jaunu starptautisko uzņēmumu ienākšanu Latvijā
“Arī starptautiskie uzņēmumi, īpaši tādi, kurus mēs gribam redzēt Latvijā kā investorus, vēlas un gaida caurspīdīgus lobēšanas noteikumus, atklātību un godīgu konkurenci, tāpēc Latvijai ir jādara viss, lai mēs varētu šos noteikumus ieviest veiksmīgi,” skaidro Inese Voika, labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, bijusī Saeimas deputāte.
Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
