Cīņa pret korupciju ir kolektīvs un globāls mērķis, kurā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis nav izņēmums. Informācijas un datu vadīto risinājumu laikmetā atvērto datu izmantošana ir izcēlusies kā spēcīgs instruments šajā cīņā. Atvērtie dati ir publiski pieejama informācija, kas ir brīvi pieejama un var tikt izmantota, kopīgota un pielāgota jebkuram, parasti ar minimāliem ierobežojumiem.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (starptautiskās prekorupcijas organizācijas Transparency International (TI) nodaļa Latvijā) kopā ar Transparency International Estonia un Transparency International Finland kopīgi strādā projektā “Ceļā uz Ziemeļvalstu pretkorupcijas datu integrāciju un paplašinātu izmantošanu”, lai veicinātu politisko godprātību, novērstu korupciju un iedvesmotu pilsonisko sabiedrību Igaunijā, Somijā un Latvijā, stratēģiski izmantojot atvērtos datus.
Atvērtie dati, datubāzes, ko radījušas vai apkopojušas publiskās iestādes, nes neizmērojamu potenciālu cīņā pret korupciju. Dati, sākot no valdības izdevumiem līdz patieso labuma guvēju reģistriem, sniedz priekšstatu par valsts lietu iekšējo darbību un arī privātā sektora ietekmi. Šo datu izmantošana var kļūt par spēcīgu instrumentu caurspīdības, atbildības un integritātes veicināšanai sabiedrībā. Atvērtie dati attiecas uz informāciju, ko apkopojušas, uzturējušas vai radījušas valdības aģentūras, institūcijas un kas tiek nodrošināta piekļuvei vispārējai sabiedrībai, bieži vien ar mērķi nodrošināt caurspīdīgumu un atbildību.
Kāpēc ir svarīgi atvērtie dati
Atvērtie dati ir svarīgi dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie darbojas kā kontroles instruments pret publisko resursu ļaunprātīgu izmantošanu. Nodrošinot pieeju valdības tēriņu un budžeta informācijai, tas ļauj iedzīvotājiem sekot, kur tiek tērēti viņu naudas līdzekļi, un nodrošina, ka tie kalpo paredzētajam mērķim. Otrkārt, atvērtie dati var atklāt slēptas intereses un interešu konfliktus, izmantojot patieso labuma guvēju reģistrus, apgrūtinot korumpēto dalībnieku slēpšanos aiz juridiskajām nepilnībām. Visbeidzot, atvērtie dati ir galvenais valdības pārskatatbildības virzītājspēks un dod pilsoniskajai sabiedrībai, žurnālistiem un ikvienai personai iespēju rūpīgi pārbaudīt valsts amatpersonas, tādējādi samazinot korupcijas iespējas.
Atvērto datu izmantošana korupcijas apkarošanai
Apņemoties izmantot atvērtos datus kā līdzekli cīņā pret korupciju, Delna kopā ar TI nodaļām Igaunijā un Somijā organizē “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pretkorupcijas atvērto datu hakatonu”, kas notiks tiešsaistē 2024. gada 25. un 26. janvārī. Atvērto datu pieaugošā nozīme korupcijas apkarošanā piedāvā iespējas identificēt, atklāt un novērst koruptīvas darbības. Šo centienu panākumi ir atkarīgi no šādu datu efektīvas, pareizas un kopīgas izmantošanas.
Lai veicinātu mūsu kopējo mērķi veidot caurspīdīgāku un atbildīgāku sabiedrību, mēs aicinām iesaistīties hakatonā pilsonisko sabiedrību, valsts institūcijas, uzņēmumus un personas, kuras norūpējušās par korupciju. Hakatona mērķis ir apvienot dažādus prātus veicinot sadarbību, lai plānotu un radītu integrētus digitālos risinājumus, kas paredzēti korupcijas apkarošanai un novēršanai. Aicinām reģistrēties “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pretkorupcijas atvērto datu hakatonam” šeit->!
Gatavojoties hakatonam, trīs Transparency International nodaļas (Latvijas, Igaunijas un Somijas) ir veikušas salīdzinošo analīzi Towards the Integration and Expanded Use of Nordic Anti-Corruption Data no vienpadsmit datu kopām, kas attiecas uz politisko integritāti Igaunijā, Somijā un Latvijā. Šīs datu kopas tika izvēlētas, ņemot vērā to atbilstību ar korupciju saistītiem jautājumiem un to salīdzināmību visās trīs valstīs. Šī pētījuma rezultāti kalpos par pamatu reģionālajam tiešsaistes hakatonam.
Salīdzinošā analīze: Igaunija, Somija un Latvija
Tika analizētas Igaunijas, Somijas un Latvijas pieejas, izmantojot atvērtos datus kā instrumentu attiecīgajās jomās pret korupciju. Tas ļāva mums izcelt gan stiprās puses, gan jomas, kas jāuzlabo atvērto datu praksē visās trīs valstīs.
Igaunija ir pozicionējusi sevi kā priekšgājēju atklāto datu efektīvā izmantošanā korupcijas apkarošanā. Igaunijas panākumu pamatā ir tās uzlabotie digitālās pārvaldes pakalpojumi un atvērto datu portāls, kas kalpo kā daudzveidīgu datu kopu krātuve. Igaunijā ir izveidots tiesiskais regulējums atvērto datu iniciatīvas atbalstam, nodrošinot stabilu pamatu caurskatāmībai. Tomēr joprojām ir neizmantots potenciāls, galvenokārt tāpēc, ka ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi datu infrastruktūrā.
Arī Somija ir veikusi nozīmīgus soļus caurskatāmības palielināšanas virzienā, uzsverot atvērto datu nozīmi savā korupcijas apkarošanas misijā. Valstī ir Nacionālais atvērto datu portāls, kurā ir daudz nozīmīgu datu kopu, padarot informāciju pieejamāku un pārredzamāku. Valdības stratēģiskais plāns atvērtajiem datiem pastiprina tās apņemšanos nodrošināt caurspīdīgumu un datus publiskai kontrolei. Tomēr neatrisināti izaicinājumi pastāv joprojām. Turpmākas datu pieejamības un mašīnlasāmības nodrošināšana ir obligāta, lai palielinātu efektivitāti cīņā pret korupciju.
Latvija veic būtiskus soļus pareizajā virzienā. Valsts ir izveidojusi stabilu pamatu, ieviešot Nacionālo atvērto datu portālu un tiesisko regulējumu, kas atbalsta atvērto datu iniciatīvas. Lai gan progress ir bijis ievērojams, joprojām ir jāsniedz ievērojams darbs, jo īpaši attiecībā uz atbildības ieviešanu par atvērto datu atbilstību un datu pieejamības uzlabošanu.
Tālāk ir sniegts izpētāmo tēmu piemēru saraksts. Dalībnieki var izvēlēties jebkuru uzskaitīto tēmu vai to kombināciju. Dalībnieki tiek aicināti radīt risinājumus, integrējot Latvijā, Igaunijā un Somijā pieejamās datu kopas, piemēram, lai rastu saikni starp publisko iepirkumu un starptautiskajiem uzņēmumiem.
- Valsts līdzekļu izlietojums
1.1. Datu vizualizācija un analīze par publiskajiem iepirkumiem (un dažādiem tā veidiem), tirgotājiem, ar kuriem visbiežāk noslēgti līgumi (līgumslēdzēju un dalībnieku profils).
Potenciālie datu avoti: publisko iepirkumu dati, patiesā labuma guvēju reģistrs, uzņēmumu reģistra dati.
1.2. Publiski pieejamie dati par ES fondu programmās piešķirto finansējumu. Kurām valsts un pašvaldību iestādēm piešķirts lielākais finansējums, kuras uzvarējušas konkursos (nozares, līgumu summas, pašvaldības, institūcijas).
Potenciālie datu avoti: valsts budžets, uzņēmumu reģistrs, lobēšanas sanāksmju dati.
- Integritāte publiskajā sektorā
2.1. “Valsts iestāžu korupcijas indekss” – indekss, kas parāda, cik lielā mērā valsts iestādes un/vai pašvaldības ir pārņēmušas labo praksi cīņā pret korupciju.
Potenciālie datu avoti: patiesā labuma guvēju reģistrs, valsts amatpersonu deklarācijas, valdības izdevumi, lobēšanas sanāksmju dati, pašvaldību tīmekļa vietnes.
- Integritāte privātajā sektorā
3.1. Lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma – darbības rādītāji un kādi korupcijas riski pastāv?
Potenciālie datu avoti: publisko iepirkumu dati, valsts amatpersonu deklarācijas, patiesā labuma guvēju reģistrs, uzņēmumu reģistrs, lobēšanas sanāksmju dati.
3.2. NVO pārstāvji un uzņēmēji, to ziedojumi politiskajām organizācijām un to pārstāvju lobēšanas aktivitātes.
Potenciālie datu avoti: partiju finanšu datubāze, uzņēmumu reģistrs, lobēšanas sanāksmju dati.
3.3. Tirdzniecības vai īpašumtiesību saites ar Krievijas uzņēmumiem. Sankcionēto personu un viņu īpašumu identifikācija.
Potenciālie datu avoti: kadastra informācijas sistēmas atvērtie teksta dati, patiesā labuma guvēju reģistrs, uzņēmumu reģistrs.
3.4. Uzņēmumi, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju un piedalās publiskajos iepirkumos.
Potenciālie datu avoti: kadastra informācijas sistēmas atvērtie teksta dati, patiesā labuma guvēju reģistrs, uzņēmumu reģistrs.
- Datu infrastruktūras un reģionālās sadarbspējas uzlabošana
4.1. Kādas ir pašreizējās datu sadarbspējas lielākās problēmas un kādi ir iespējamie tehniskie risinājumi?
4.2. Vai, analizējot ar korupcijas apkarošanu saistītas datu kopas, ir bažas par personas datu aizsardzības jautājumiem, un kādus pasākumus var veikt, lai mazinātu šīs problēmas?
4.3. Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas izpēte, lai nodrošinātu inovatīvus automatizētos risinājumus.
Secinājumi
Pētījums norāda atvērto datu potenciālu kā ievērojamu līdzekli cīņā pret korupciju. Lai gan Igaunija, Somija un Latvija ir iezīmējušas savus unikālos ceļus šajos centienos, tās visas saplūst caurskatāmības un atbildības krustpunktā. Laikmetā, kurā dominē digitālie dati, atvērto datu potenciāla izmantošana var uzsākt jaunu pārredzamības laikmetu, dot iespējas indivīdiem un kopienām izgaismot korupcijas tumšākos stūrus.
Ar pilnu analīzes tekstu iespējams iepazīties šeit.
Šis izdevums ir tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.
