Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus, arī kopš dibināta biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), darbs cīņā pret korupciju ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas dažādās jomās, tomēr katru gadu pārliecināmies, ka darba mazāk nepaliek. Šajā rakstā izcelsim Delnas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2023. gada 8. decembrī, dienu pirms Starptautiskās pretkorupcijas dienas rīkotās konferences “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds” nozīmīgākās tēmas un atziņas.
Konferences ieraksts, programma un diskusiju dalībnieku saraksts pieejams šeit ->.
Publiskā sektora loma korupcijas novēršanā
Diskusijas “Kā cīņā ar korupciju stiprināt kriminālprocesa ķēdes posmus” ierakstu sk. Youtube ->.
Diskusijas “Rietumu demokrātijas cīņa ar korupciju pasaulē” ierakstu sk. Youtube ->.
Svarīgākais cīņā pret korupciju nav valsts izmērs, bet gan spēja identificēt riskus un risināt tos ar iedarbīgām metodēm. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir nogājusi tālu ceļu, pieņemot normatīvos aktus, izveidojot institūcijas un mehānismus, kas ļauj korupcijas novēršanā iesaistīties ne tikai atbildīgajām iestādēm, bet arī sabiedrībai. Publiskajam sektoram – tiesībsargājošajām iestādēm, lēmumu pieņēmējiem – ir vadošā loma korupcijas novēršanā, jo cīņa pret korupciju sastāv no trīs posmiem: normatīvo aktu izveides, procesā iesaistīto pušu kapacitātes, profesionalitātes un zināšanu stiprināšanas, kā arī sadarbības ar starpvalstu partneriem.
Fakts, ka pieņemts normatīvais akts, kas regulē ar korupciju un negodprātību saistītus jautājumus, nenozīmē, ka praksē situācija uzlabosies. Valsts iestāžu darbiniekiem, kas ikdienā nodrošina, lai normatīvie akti tiktu ievēroti, ir jābūt tiem, kas, veicot izmeklēšanu, pieņemot lēmumus, piemērojot sodus un rezultātā gādājot par likumu ievērošanu sabiedrībā, veido plašākās sabiedrības izpratni, ka likumi ir jāievēro. Kā izceļ ģenerālprokurors Juris Stukāns, ir jārada situācija, kur neviens neredz iespēju, ka par korupciju nebūs seku un tā var būt izdevīga.
Praktiski situācijas uzlabošanai pēdējo 10 gadu laikā palīdzējuši tehniskie jaunievedumi, piemēram, ceļu policistu darbā mazinot kukuļdošanas riskus, norāda Mihails Papsujevičs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. No normatīvo aktu pilnveides perspektīvas KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule norāda uz Trauksmes celšanas likuma nozīmi, kas rada iespēju laicīgi informēt par pārkāpumiem. Datu atklātību, uz ko J. Stukāns norāda kā pamata vajadzību kvalitatīvas izpētes un izmeklēšanas nodrošināšanā, uzlabojis Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju reģistrs. Ar šo praksi Latvijai lūgts dalīties Eiropas Savienības (ES) līmenī, laivalstīm ar līdzīgām problēmām būtu iespējams mācīties no tās, uzsver starptautiska eksperte labas pārvaldības jautājumos Inese Voika. Solis pretī valsts drošības apdraudējuma novēršanai būtu mehānismu ieviešana, lai valsts dienesti un iestādes varētu sekot līdzi liela mēroga iepirkumiem. Infrastruktūras izbūve, militārā aprīkojuma iepirkumi – to kvalitāte un ilgtspējība ir tieši saistāma ar valsts drošību, tāpēc pārkāpumu pieļaušana nozīmē plaša mēroga sekas.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka priekšlaicīga korupcijas novēršana ir jāstiprina, lai nenāktos cīnīties tikai ar problēmu sekām. Tas nozīmē sabiedrības izglītošanu, lai mazinātu korupcijas tolerances slieksni. I. Cīrule īpaši izcēla jauniešu izpratnes veicināšanas lomu, lai panāktu ilgtermiņa pārmaiņas. Izglītības iestāžu, kā Tieslietu akadēmija, izveide ir viens no neseniem panākumiem, lai stiprinātu specifisku jomu darbinieku zināšanas un izglītotu jaunos profesionāļus.
Gan korupcijas prevencijas, gan novēršanas procesā būtiska ir arī publiskā sektora iestāžu sadarbība, lai izdotos efektīvāk apmainīties ar informāciju un padarīt darbību komplimentāru, efektivizējot procesus. Lai spētu identificēt un atrisināt korupcijas gadījumus, nepieciešams plašs loks speciālistu, kas spēj sadarboties un virzīties uz vienu mērķi. J. Stukāns pauž, ka vēl viens izšķiroši svarīgs sadarbības līmenis ir publiskā un privātā sektora sadarbība, piemēram, KNAB ciešāka komunikācija ar uzņēmumiem, kas iesaistīti nacionāla un pašvaldība mēroga iepirkumos.
Starptautisko rekomendāciju pārņemšana ir vēl viens elements publiskā sektora darba uzlabošanai, kā rezultāti redzami Latvijas finanšu sektora piemērā. Būtisks pagrieziena punkts bija 2018. gads, saņemot negatīvu vērtējumu no MONEYVAL par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas efektivitāti. Tas motivēja Latviju ieguldīt ievērojamus resursus, lai uzlabotu šo sistēmu, un 2018. gadā tika sākts finanšu sistēmas kapitālais remonts. Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece norāda, ka rezultāts ir vērtējams pozitīvi, tā sasniegšanai īpaši nozīmīga bijusi iestāžu savstarpējā sadarbība. Pēc pārmaiņām finanšu sektors arī bija sagatavots uzņemt lielo slodzi, kas nāca pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un ES ieviestajām sekcijām pret Krieviju. Priekšdarbi, kas tika veikti, piemēram, risku samazināšana, kontroles sistēmas, palīdzēja nodrošināt stabilu situāciju un iesaldēt līdzekļus ātri, kā arī sadarbība starp dažādām iestādēm ļāva reaģēt koordinēti un efektīvi. Finanšu sektora pārveide pēc 2018. gada ir kļuvusi par paraugu, kā ar efektīviem pasākumiem un saskaņotu sadarbību iespējams veiksmīgi risināt noziedzīgas darbības izaicinājumus.
Starpvalstu sadarbība ir būtiska ne tikai labās prakses pārņemšanai, bet arī izmeklēšanas procesa koordinēšanai starptautiskā līmenī. Korupcijai nav robežu, tāpēc darbībai ir jāveicina vienota rīcība. Viens piemērs ir interneta vidē pieaugušā korupcija, kā dēļ valstīm nepieciešams apvienot spēkus un dalīties ar informāciju un labajām praksēm, uzsver I. Cīrule. Sadarbības trūkuma dēļ “skaļās” un sarežģītās lietas joprojām saskaras ar stagnāciju, šādos gadījumos parasti ir iesaistītas iestādes ārpus Baltijas robežām, kur var rasties sarežģījumi. Korupcijas risku novēršanai un gadījumu risināšanai nozīmīga ir dažādu starptautisku formātu izveide. Kopīga apkarošanas grupa ES, kas varētu brīvi piekļūt datiem dažādās valstīs, būtu svarīgs solis plašāku pārmaiņu panākšanai.
Lēmumu pieņēmējiem parlamentā un pašvaldībās ir pilnvaras pieņemt likumus, taču to svarīga arī ir šo likumu piemērošana. Kā sabiedrībai un medijiem, tā arī publiskā sektora iestādēm ir jāprasa no politiskajiem spēkiem skaidra un atklāta nostāja pret korupciju, lai novērstu valsts reputācijas riskus un panāktu, ka tiek pieņemti tādi lēmumi, kuru rezultātā iespējams veicināt darbu pret korupciju.
Privātā sektora loma korupcijas novēršanā
Diskusijas “Privātā sektora iespējas un izaicinājumi uzņemties atbildību par korupcijas mazināšanu Latvijā” ierakstu sk. Youtube ->.
Publiskā sektora darbs cīņā ar korupciju ir tikai viena daļa no kopējā procesa, kas valstī jāveic, lai stiprinātu godprātību, atklātību un labas pārvaldības principus. Arī privātajam sektoram ir aktīvi jāpiedalās cīņā pret korupciju, jo šī iesaistīšanās ne tikai veicina godīgas konkurences principus, tostarp publisko līdzekļu izlietojumā, bet arī sniedz ieguvumus pašam uzņēmumam, tai skaitā veidojot pozitīvu reputāciju, kas ir būtisks faktors klientu, partneru un investoru piesaistīšanā.
Korupcija ir pretpols sarunām par ilgtspēju, kas rada pozitīva uzņēmuma tēlu. Vilnis Vitkovskis, “Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs akcentē, ka korupcijas apkarošana uzņēmumā nodrošina ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību, veicinot pārredzamību, atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un stiprina uzticēšanos sabiedrībā. Arī veiksmīgas biznesa vides piemēri ārvalstīs, piemēram, Skandināvijas valstis var kalpot Latvijai par paraugu, parādot, ka uzticēšanās, labklājības un labsajūtas rādītāji iet roku rokā ar zemajiem korupcijas rādītājiem, norāda Ilze Garoza, KPMG Latvijā, ESG & ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja. Uzņēmumam jāatvaira noziedzība ar savām vērtībām un drošu ārējo un iekšējo vidi. Stingra iekšējā biznesa kultūra, atklātības un godprātības prakses, kas ietver skaidri definētus standartus un procedūras, palīdz mazināt pat iespējamās aizdomas par korupcijas pieļaušanu uzņēmumā. Šīm vērtībām jāskar uzņēmuma iekšējās struktūras vairākos līmeņos, sākot no valdes un tiekot pārnestiem uz katru no darbiniekiem.
Darbinieku rīcība un attieksme veido uzņēmuma iekšējo kultūru un arī ārējo reputāciju, tāpēc jārada iekļaujoša vide, kurā izceltas vienotās uzņēmuma vērtības, padarot ikvienu darbnieku piederīgu tām un atbildīgu pret to ievērošanu. Nepieciešams nodrošināt prakses darbinieku izpratnes un zināšanu pilnveidei par uzņēmuma iekšējo pretkorupcijas politiku. Pirmkārt, uzņēmumam skaidri jādefinē attieksme pret korupciju, radot praktiskus un saprotamus dokumentus, dažādas politikas un iekšējos mehānismus ar konkrētiem atbildīgajiem. Otrkārt, to ieviešanai praksē jāveic regulāra un kvalitatīva darbinieku apmācība.
Uzņēmuma SCHWENK Latvija valdes locekle Evita Goša dalījās ar savu apmācību piemēru – uzņēmumā tiek organizētas praktiskas apmācības, kur 10 cilvēku grupās no dažāda līmeņa amata struktūrām risina reālas ētikas dilemmas. Apmācību dalībnieki aktivizējas, analizē un risina situācijas, kas var rasties uzņēmumā un nozarē. Uzņēmumā ētikas kodekss ir saistošs ikvienam darbiniekam, tas ir darba līguma pielikums. Šīs iniciatīvas veicina darbinieku informētību un rada līdzatbildības sajūtu.
Pašam darbiniekam izpratne par pieņemamu un nepieņemamu rīcību palīdz arī praktisku jautājumu risināšanā ikdienā. Piemēram, robežas un pamatoti kritēriji attiecībā uz dāvanu pieņemšanu, dāvināšu un pasākumu rīkošanu ļauj nenonākt neveiklā situācijā. Robežas ir attiecināmas ne tikai uz vērtībām, ko nedrīkst pārkāpt, kāda veida dāvanas dāvināt – jāņem vērā arī konteksts, kurā tās tiek pasniegtas.
Regulāri iekšējās kontroles un audita pasākumi palīdz pārliecināties par principu ievērošanu praksē, tādēļ darbiniekam jābūt skaidram, ka šie pārbaudes pasākumi tiks īstenoti un uz pārkāpumiem, neprecizitātēm netiks “pievērtas acis”. Dažādu problemātisko situāciju analīze ļauj darbiniekiem ātri reaģēt un novērst pārkāpumus. Šāda pieeja ir būtiska arī savlaicīgai uzņēmuma iekšējo problēmu risināšanai.
Uzņēmumiem ir jābūt sociāli aktīviem un drosmīgiem, lai labā prakse neraksturotu vien pāris uzņēmumus, bet veicinātu arī kopējo uzņēmējdarbības vides mainību Latvijā. Runājot un izplatot dažāda veida ziņojumus par korupcijas sekām un slikto ietekmi, ir iespējams sasniegt vairākas sabiedrības daļas, un, jo vairāk uzņēmumi to darīs, jo lielāka iespēja, ka sabiedrība kļūs zinošāka, un arī citu uzņēmumu darbinieki un vadība neklusēs par pārkāpumiem. Stiprinot uzņēmuma vērtības var stiprināt arī visas sabiedrības vērtības kopumā.
Uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties Delnas iniciatīvā “Nulles tolerance pret korupciju”, apliecinot savu skaidro nostāju pret negodīgu praksi. Uzņēmumu līdzdalība šādos projektos papildus aktīvai dalībai pretkorupcijas publiskojos pasākumos, dod skaidru ziņojumu darbiniekiem, sadarbības parteriem un citiem sabiedrības locekļiem par uzņēmuma tīro biznesa praksi. Šādā veidā uzņēmums veido savu noturību, kas var mazināt iespēju uzņēmumam tikt iesaistītam koruptīvos darījumos.
Pozitīvs solis, ka privātā sektora iesaiste korupcijas mazināšanā iekļauta Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.–2025. gadam. Tas nozīmē pastiprinātas uzmanības pievēršanu, lai veicinātu privātā sektora izpratni par labo praksi, veidiem, kā to nostiprināt savā darba vidē.
Secinājumi
Konference parādīja, ka Ukrainas kara rezultātā izpratne par korupcijas kaitīgumu ir augusi gan valsts iestādēs, gan sabiedrībā, redzot tās ietekmi uz valsts drošību. Atsaucoties uz diskusiju dalībniekiem, cīņā ar korupciju ir jāsaprot, ka ķēde ir tik stipra, kā tās vājākais posms. Tādēļ ir kāstiprina katrs no korupcijas novēršanas trīs nozīmīgajiem elementiem: normatīvo aktu izveide, procesā iesaistīto pušu kapacitātes, profesionalitātes un zināšanu stiprināšana, kā arī sadarbība ar starpvalstu partneriem.
Cīņa pret korupciju ir ilgstošs process, prasot gan politisko vadību, gan sabiedrības un arī privātā sektora aktīvu līdzdalību un atbalstu. Laiks un ilgstošākā posmā uzkrātā pieredze ir nākotnes pārmaiņu un uzlabojumu motivators, tādēļ jānodrošina, ka visas korupcijas novēršanas procesā iesaistītās puses gūst pieredzi sadarbībā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai pēc iespējas ātrāk pilnveidotu procesus. Starptautiskie notikumi, kas īpaši atsaucas uz situāciju Baltijas jūras reģionā, ir jāuztver kā iespēja strādāt jau šodien, lai nākotnes izaicinājumu priekšā Latvija būtu spējīga ierobežot korupcijas nelabvēlīgās sekas, nepiedzīvojot tās ietekmi uz valsts drošību.
KONFERENCI ATBALSTA:
- Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, Nopietno un organizēto noziegumu tīkls,
- ASV Tieslietu departaments un ASV Valsts departaments,
- KPMG Latvijā.
