Pilsoniskā līdzdalība nozīmē, ka iedzīvotājs ir atvērts un ieinteresēts piedalīties aktivitātēs savā kopienā – vai tā būtu skola, pilsēta, pašvaldība vai nacionāla līmeņa pasākumi. Saistībā ar jauniešu pilsonisko līdzdalību Latvijā pēdējos gados veiktas vairākas aptaujas, kas liecina – aktivitāte ir zema.
SKDS pētījumā 2021. gadā 66% respondentu atzinuši, ka nekad nav piedalījušies sabiedriskajās apspriedēs, bet 53% nekad nav brīvprātīgi strādājuši. 92% jauniešu atzinuši, ka nekad nav piedalījušies pašvaldības domes vai kādas valsts institūcijas rīkotā sēdē vai darba grupā. “Eurostat” dati 2022. gadā rāda, ka Latvijas jaunieši ir vispasīvākie jebkāda tipa pilsoniskajās organizācijās, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Delna, 2023. gada rudenī apmeklējot 15 skolas visā Latvijā, aptaujāja 500 skolēnus, kā arī 30 skolotājus par viņu zināšanām un pieredzi saistībā ar pilsoniskās līdzdalības iespējām skolā un pašvaldībā. Šajā rakstā apkopotas galvenās atziņas, kas gūtas no anketu datiem kontekstā ar novērojumiem saskarsmē ar jauniešiem un skolotājiem skolās.
Skolu vizītes organizētas projekta “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” ietvaros, ko no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada janvārim Delna īstenoja ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tā ievaros organizācija strādāja ar skolām visā Latvijā, lai informētu skolotājus, skolēnus un skolas administrāciju par pilsoniskās līdzdalības formām, tostarp līdzdalības budžetu, un atbalsta pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu ieviešanu skolās. Projekta mērķis ir veicināt pilsonisko aktīvismu jauniešu vidū, radot iespēju gūt pieredzi un zināšanas saistībā ar pilsonisko līdzdalību, attīstīt skolēnu sadarbības prasmes, kā arī stiprināt kontaktus institucionālā līmenī – starp skolu un pašvaldību, lai skolas laikā apgūtās pilsoniskās līdzdalības iemaņas veiksmīgi izdotos pārnest arī uz vietējās kopienas un pašvaldības līmeni.
METODOLOĢIJA
Skolu vizīšu laikā no 2023. gada septembra beigām līdz novembra sākumam tika veikta skolēnu aptaujāšana par pilsonisko līdzdalību skolā. Anketa skolēniem bija jāpilda nodarbības sākumā, pirms sīkāk tika pārrunāts, kas ir pilsoniskā līdzdalība un kādas pilsoniskās līdzdalības iespējas skolā un pašvaldībā pastāv, lai noteiktu, kādas ir sākotnējās zināšanas par attiecīgo tēmu.
Jautājumi, kas tika uzdoti jauniešiem:
- Kā Tu vērtē savas zināšanas par pilsoniskās līdzdalības iespējām SKOLĀ (skolēnu pašpārvalde, iesaiste projektos, pasākumu rīkošana, talkas u.c.)?
- Cik bieži Tu izmanto pilsoniskās līdzdalības iespējas SKOLĀ?
- Kā Tu vērtē savas zināšanas par pilsoniskās līdzdalības iespējām PAŠVALDĪBĀ (vēlēšanas, līdzdalības budžets, kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes u.c.)?
- Cik bieži Tu izmanto pilsoniskās līdzdalības iespējas PAŠVALDĪBĀ?
- Īsi pastāsti par savu pieredzi dažādās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs skolā un/vai pašvaldībā!
Jautājumi, kas tika uzdoti skolotājiem:
- Kā Jūs vērtējat SAVAS zināšanas par skolēnu pilsoniskās līdzdalības iespējām SKOLĀ (skolēnu pašpārvalde, iesaiste projektos, pasākumu rīkošana, talkas u.c.)?
- Kā Jūs vērtējat SAVAS zināšanas par skolēnu pilsoniskās līdzdalības iespējām PAŠVALDĪBĀ (vēlēšanas, līdzdalības budžets, kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes u.c.)?
- Kā Jūs vērtējat SKOLĒNU zināšanas par skolēnu pilsoniskās līdzdalības iespējām SKOLĀ (skolēnu pašpārvalde, iesaiste projektos, pasākumu rīkošana, talkas u.c.)?
- Kā Jūs vērtējat skolēnu zināšanas par skolēnu pilsoniskās līdzdalības iespējām PAŠVALDĪBĀ (vēlēšanas, līdzdalības budžets, kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes u.c.)?
- Cik bieži Jūs iesaistāt skolēnus pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs skolā vai informējat par tām?
- Īsi aprakstiet SAVU pieredzi, organizējot dažādas pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs skolā un/vai pašvaldībā!
Vērtēt zināšanas gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespējams skalā no 1 līdz 5, kur zemākais cipars nozīmē, ka zināšanas ir vājas vai iesaiste nav notikusi nekad, bet augstākais – ka zināšanas ir teicamas vai iesaiste notiek vienmēr, kad pastāv tāda iespēja. Tā kā skolēnu zināšanas par pilsonisko līdzdalību bija iespēja novērtēt arī nodarbību laikā, anketās iegūtie dati analizēti kontekstā ar šiem novērojumiem.Kopējais respondentu skaits ir 500, no kuriem 249 ir no Latgales reģiona, 121 no Rīgas, bet pārējie – pa vienai skolai no Vidzemes (28 skolēni), Zemgales (44 skolēni) un Kurzemes (34 skolēni). Sievietes sastāda 67% no respondentiem, bet vīrieši 33%. . No 500 aptaujātajiem vairums ir 12-15 gadus (44%) un 16-17 gadus (42%) veci.
Izlase, kas piedalījās anektas izpildē, nav uzskatāma par reprezentatīvu visu Latvijas jauniešu viedokļa atspoguļošanai, pirmkārt, tāpēc, ka vairums skolu atrodas vienā no Latvijas reģioniem – Latgalē, kā arī tāpēc, ka jauniešu pārstāvība nav proporcionāla dzimuma, vecuma, ģimenē runātās valodas un citu faktoru ziņā. Papildus tam arī ģimnāziju, vidusskolu un pamatskolu skaits nav salāgots, turklāt skolas, kas iesaistījušās projektā, pašas izrādījušas vēlmi, tādēļ potenciāli arī atvērtība pilsoniskajai līdzdalībai vairumā gadījumu ir lielāka, nekā citviet. Aptauju dati līdz ar to atspoguļo unikālu respondentu izlasi, kurai raksturīgās īpašības tiks aprakstītas rakstā turpmāk.
SKOLĒNU VĒRTĒJUMS PAR SAVU PILSONISKO LĪDZDALĪBU SKOLĀ UN PAŠVADĪBĀ
Vai jauniešu zināšanas noved pie iesaistes?
Skolēnu līdzdalības analizēšanai visā Latvijā vērts aplūkot visu skolēnu atbildes uz jautājumiem par zināšanām un līdzdalību skolā un pašvaldībā. Tas ir būtiski arī, lai izprastu, vai starp jauniešu zināšanām par pilsonisko līdzdalību un iesaistes biežumu pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs ir novērojama korelācija.
1. att. Grafiks “Latvijas jauniešu pilsoniskā līdzdalība pašvaldībā un skolā”
Jaunieši savas zināšanas par pilsonisko līdzdalību skolā vērtē ievērojami augstāk nekā zināšanas par pilsonisko līdzdalību pašvaldībā, ko parāda 1 un 2 punktu skaita atšķirības. Saistībā ar līdzdalību skolā 124 respondenti no 500 savas zināšanas novērtējuši ar 1-2 punktiem, bet divreiz vairāk aptaujāto – 244 respondenti – savas zināšanas par līdzdalību pašvaldībā novērtējuši kā zemas (skat 1.att.). Jauniešu vērtējums par savām zināšanām par pilsonisko līdzdalību skolā un aktivitātēm abos gadījumos ir augstāks nekā vērtējums par pilsoniskās līdzdalības biežumu. No tā izriet, ka daļa jauniešu zina par līdzdalības iespējām, bet neizmanto tās. Vienlaikus, ja skolēns vērtējis līdzdalību skolā vai pašvaldībā kā augstu, zināšanu līmenis arī atzīmēts kā augsts (4-5 punkti), bet, ja zināšanas ir zemas vai vidējas, tad arī iesaiste ir zema (1-2 punkti). Jauniešu pilsoniskās līdzdalības palielināšanai tādēļ ir nozīmīgi veicināt zināšanas par līdzdalības iespējām, jo korelācija starp abiem lielumiem ir novērojama. No otras puses – jāpatur prātā, ka citi faktori, kā piemēram, jauniešu interese, pašmotivācija arī var spēlēt noteicošu lomu. Svarīgi tādēļ nacionālā vai pašvaldību līmenī veikt detalizētāku izpēti, lai gadījumus izvērtētu pilnīgāk. Tie jaunieši, kuri savu iesaisti skolā vērtējuši kā augstu, uzskata, ka ir aktīvi arī pašvaldības līmenī, kas liecina par tendenci aktīvākajiem jauniešiem izmantot dažādākas līdzdalības iespējas, kamēr mazāk aktīvie neiesaistās nekur vai tikai ierobežotā apmērā skolā.
Līdzdalības tendenču noskaidrošanai izmantoti arī dati gan par skolēnu dzimumu, gan vecumu un sarunvalodu ģimenē, kā arī pārstāvēto reģionu, izceļot tieši skolēnu vērtējumu par savu iesaisti pilsoniskajā līdzdalībā skolā un pašvaldībā konkrētās grupas kontekstā.
Pilsoniskā līdzdalība atkarībā no reģiona
Salīdzinot jauniešu līdzdalību skolā dažādos reģionos, izdalīts Latgales reģions un pārējie reģioni (Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Rīgas), attiecīgi Latgalē respondentu skaits ir 249, bet pārējos reģionos kopumā 251. Zināms, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās Latgale izcēlās ar zemāko līdzdalības līmeni, tāpēc vērts atsevišķi skatīt tieši situāciju Latgalē.
2. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību skolā: Latgales un pārējās Latvijas salīdzinājums”
3. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību pašvaldībā: Latgales un pārējās Latvijas salīdzinājums”
Kā redzams grafikā (skat. 2. att.), vērtējumi norāda uz zemāku līdzdalības līmeni Latgales skolās, kur 48% no jauniešiem novērtējuši līdzdalību skolā kā zemu, kamēr pārējā Latvijā tie kopumā ir tikai 30%. Tāpat augstāko punktu skaitu atzīmējuši tikai 16% Latgales jauniešu , bet pārējos Latvijas reģionos tie ir 30%.
Runājot par līdzdalību pašvaldībā, jauniešu līdzdalība visā Latvijā ir ievērojami līdzīgākā līmenī (skat. 3. att.). 63% no jauniešiem Latgales skolās vērtē savu līdzdalību pašvaldībā kā zemu, bet pārējā Latvijā šādu vērtējumu sev piešķīruši 60%. Gan Latgalē, gan pārējos Latvijas reģionos 10% jauniešu savu līdzdalību pašvaldībā vērtē kā augstu.
Jāsecina, ka līdzdalība Latgales skolās ir zemāka nekā pārējā Latvijā, taču līdzdalības līmenis pašvaldībās visā Latvijā ir zems neatkarīgi no reģiona, tātad pašvaldību komunikācija ar jauniešiem ir būtiski jāuzlabo. Jauniešu paustais nodarbību laikā parāda, ka tieši jauniešu izpratne par tādiem līdzdalības mehānismiem kā iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kolektīvais iesniegums un līdzdalības budžets ir vāja. Ar līdzdalību lielākoties tiek asociētas, piemēram, talkas, labdarības pasākumui un citas aktivitātes, kas nav tieši saistītas ar ietekmi uz pašvaldības lēmumiem. Attiecīgi arī gadījumos, ja anketā jaunietis zināšanas novērtējis kā viduvējas vai augstas, pastāv liela iespēja, ka vērtējumu mainītu plašāka izpratne par to, kādi pilsoniskās līdzdalības veidi pašvaldībā pastāv, un cik nelielu daļu no tiem jaunietis pārzina. Jāņem gan vērā , ka izvērtējumu būtiski pilnveidotu dati par lielāku skaitu skolu arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
Pilsoniskā līdzdalība atkarībā no jaunieša vecuma
Publiskajā telpā nereti izskan diskusijas par to, kādam jābūt balsstiesīgo vecumam, un cik aktīvai jābūt jauniešu iesaistei arī pirms 16 gadu vecuma. Skolu vizītēs izskanējuši divi kontrastējoši viedokļi – vai nu teikts, ka jaunāko klašu skolēni ir neaktīvi, neizprot pilsoniskās līdzdalības jēgu, un attiecīgi arī viņu iesaiste aktivitātēs ir zema, vai arī uzsvērts, ka tieši jaunākie skolēni ir aktīvi un praktiski palīdz dažādos skolas pasākumos, darbos. Lai nepaliktu vien pie pāris piemēriem, jāanalizē tas, kā jaunieši paši vērtē savu pilsonisko līdzdalību atkarībā no vecuma. Anketās izdalītās vecumgrupas ir: 12-15 gadi, 16-17 gadi un 18-21 gads, kā arī – dažiem 6. klases pārstāvjiem ir 11 gadi.
Lai paraudzītos uz pašu jauniešu iesaisti pilsoniskajā līdzdalībā atkarībā no vecumposma, jāskata norādītais vecums kopsakarā ar līdzdalības līmeni skolā un pašvaldībā. Anketas respondentu vidū lielākoties ir pārstāvēti 12-15 un 16-17 gadus veci jaunieši. No 500 aptaujātajiem 2% (9) ir 11 gadi, 44% (218) ir 12-15 gadi un 42% (211) ir 16-17 gadi, bet 12% (62) ir 18-21 gads (visbiežāk 18-19). Pārstāvēta ir 6.-12. klase. Pilsoniskās līdzdalības vērtējums grafikos netiek parādīts proporcionāli, jo respondentu skaits katrā vecumposmā nozīmīgi atšķiras, un tas radītu maldīgu priekšstatu.
4. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību skolā atkarībā no vecuma”
5. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību pašvaldībā atkarībā no vecuma”
Jaunākie respondenti, kam ir 11 gadi, līdzdalību skolā 67% gadījumu vērtējuši ar 4-5 punktiem (skat 4. att.). Vecuma grupā no 12-15 gadiem kā augstu līdzdalību novērtējis 31% jauniešu, bet 16-17 gadus veco skolēnu vidū augstāko vērtējumu daudzums ir lielāks – 37%, salīdzinoši 18-21 gada vecumā tie ir tikai 24%. Ar 5 punktiem līdzdalību skolā tomēr novērtējis lielāks skaits 12-15 gadus veco jauniešu – 8%nekā vecumposmā no 16-17 gadiem, kur tie bijuši 7% aptaujāto. Šo tendenci izcēla arī skolotājas klātienes vizītēs, norādot, ka vecākie jaunieši, īpaši 12. klases skolēni, aizņemtības un mācību intensitātes dēļ nereti atsakās no aktīvākas līdzdalības skolā. Tas liecina, ka pamatus pilsoniskās līdzdalības prasmēm jāliek jau agrāk, lai pēc skolas beigšanas jaunietis saglabātu aktivitāti un skaidri izprastu līdzdalības mehānismus pašvaldībā. Zemākos vērtējumus 12-15 gadu vecuma grupā atzīmējuši 30%, 16-17 gadu vecuma grupā – 19%, bet 18-21 gadu vecuma grupā – 31%.
Skolēnu pilsoniskā līdzdalība pašvaldībā 11 un 12-15 gadu vecumā ir zemāka, nekā 16-21 gadus veco jauniešu vidū (skat 5. att.). 11 gadu vecumā 8% atzīmējuši savu līdzdalību ar 1 punktu, 12-15 gadu vecumā savu līdzdalību kā zemu novērtējuši 63% jauniešu, kamēr 16-17 gadu vecumgrupā tādu jauniešu bijismazāk – 56%, savukārt 18-21 gada vecumā ievērojami vairāk par iepriekšējo vecumposmu – 69%. Salīdzinot ar pilsonisko līdzdalību skolā redzams, ka pašvaldībā vismaz uz pusi vairāk jauniešu vērtē savu līdzdalību zemu, salīdzinot ar līdzdalību skolā. Tas novērojams neatkarīgi no vecumposma. Augstākos vērtējumus saistībā ar līdzdalību pašvaldībā norādījis tikai viens 11 gadus vecs jaunietis, 12-15 gadu vecumā tos norādījuši 9% jauniešu, 16-17 gadu vecumposmā tie ir 11%, bet 18-21 gada vecumā – 8%. Visos vecumposmos tas ir vismaz trīs reizes zemāks rādītājs, salīdzinot ar līdzdalības līmeni skolā.
Mazāko klašu skolēniem trūkst zināšanu par pilsonisko līdzdalību, attiecīgi kā zema vērtēta arī iesaiste. Skolēnu iesaisti nozīmīgi sākt jau mazākajās klasēs, lai panāktu, ka tā skolas un pašvaldības līmenī turpinās arī vēlāk. To var panākt ar pienākumu sadalījumu atbilstoši vecumam, piemēram, iesaistot jaunākos skolēnus praktiskos uzdevumos. Turklāt, kā novērots vizītēs, līdzdalības budžeta ideju radīšanā jaunākie skolēni izceļas ar lielāku radošumu un nestandarta pieeju, kas var kalpot par nozīmīgu resursu projektu, pasākumu, aktivitāšu veidošanā un īstenošanā.
Pilsoniskā līdzdalība skolā ir ievērojami augstāka nekā līdzdalība pašvaldībā, taču abos gadījumos tā kopumā ir augstāka līdz 17 gadu vecumam. 18-21 gadu veciem jauniešiem līdzdalība pašvaldībā ir salīdzinoši zemāka. To var saistīt ar diviem faktoriem – mazāko respondentu skaitu un lielāko noslodzi gan mācību, gan ārpusskolas aktivitāšu grafika dēļ, kas izcelts sarunās ar skolām. Līdz ar to zināšanu līmenis par pilsoniskās līdzdalības aktivitātēm gados vecākiem jauniešiem ir salīdzinoši augstāks, bet iespējas netiek izmantotas, mazinot iesaisti savā pašvaldībā, reģionā.
Pilsoniskā līdzdalība atkarībā no sarunvalodas ģimenē
Jauniešu ģimenē runātās valodas saistība ar pilsoniskās līdzdalības līmeni un dalību demokrātiskajos procesos nav bieži pētīts jautājums Latvijā. Tomēr redzams, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās primāri krieviski runājošo daudzums, kas nav aizgājuši vēlēt, ir par 8% lielāks, nekā latviski runājošo. Jāpiebilst, ka arī kopumā vēlēšanu sakarā vērojams, ka grupa, no kuras proporcionāli lielākā daļa nav aizgājusi vēlēt, ir jaunieši.
Jauniešiem anketā lūgts norādīt arī ģimenē biežāk izmantoto valodu, jo zināms, ka lielākā daļa skolu (7 no 15) ir no Latgales, bet projektā iesaistītajās Rīgas skolās mācās salīdzinoši liels skaits jauniešu, kuru ģimenē sarunvaloda ir krievu valoda. Pārējo reģionu skolās, kas piedalījās projektā, šis skaits ir ļoti mazs. Tas ir būtiski, lai saprastu, vai sarunvaloda ģimenē korelē ar zināšanām par pilsonisko līdzdalību un līdzdalības pieredzi skolā un pašvaldībā.
6. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību skolā atkarībā no sarunvalodas ģimenē”
7. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību pašvaldībā atkarībā no sarunvalodas ģimenē”
No aptaujātajiem jauniešiem 249 ģimenē kā sarunvalodu izmanto latviešu valodu, 238 – krievu valodu, 8 – latgaliešu valodu, bet citas pārstāvētās valodas ir ukraiņu (1), poļu (2), vācu (1) un romu (1) valodas. Savu līdzdalību skolā 25% jauniešu, kuri ģimenē primāri runā krieviski, vērtējuši kā augstu, bet no tiem, kas primāri runā latviski, tādu bijis mazāk – 22% (skat. 6. att.). Kā vidēju savu līdzdalību vērtējuši 35% latviešu un 40% krievu valodā primāri runājošo jauniešu. Kā zemu savu līdzdalības līmeni skolā atzīmējuši 43% latviski un 33% krieviski runājošo. Ģimenē latviski runājošo vidū līdz ar to ir vairāk zemo un vidējo vērtējumu. To iespējams skaidrot ar dažādiem faktoriem, kuru izzināšanai būtu nepieciešams papildus pētījums.
Līdzdalība pašvaldībā abos gadījumos vērtēta kā zemāka, nekā līdzdalība skolā, savukārt to jauniešu vidū, kas ģimenē primāri runā krievu valodā, vērtējumi par savu pilsonisko līdzdalību gan skolā, gan pašvaldībā ir augstāki. Pilsoniskā līdzdalība pašvaldībā ģimenē krieviski runājošo vidū kā zemu vērtē 53% jauniešu un 69% latviski runājošo, bet kā augstutikai 14% krievu un divas reizes mazāk latviešu valodā runājošo – 7% (skat. 7. att.). Latgaliešu valodā primāri runājošo augstākos vērtējumus nav atzīmējis neviens, kamēr citu valodu pārstāvju vidū rezultāti ir dažādi: 3 gadījumos zemi un 2 – augsti, taču nelielais respondentu skaits liedz izdarīt plašākus secinājumus par šīm tendencēm.
Pilsoniskā līdzdalība atkarībā no dzimuma
Eiropas Savienības Padomes 2023. gada pētījumā minēts, ka tikai 23% no sievietēm, salīdzinot ar 31% vīriešu domā, ka viņu viedoklis tiks sadzirdēts valdībā. Publiskajā telpā izskanējusi plašāka diskusija par dzimumu līdztiesību Latvijas sabiedrībā un faktoriem, kas noved pie iesaistes trūkuma katra dzimuma gadījumā. Tas liek arī šajā izpētē pievērsties jautājumam par saistību starp dzimumu un pilsonisko līdzdalību.
8. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību skolā atkarībā no dzimuma”
9. att. Grafiks “Jauniešu vērtējums par savu pilsonisko līdzdalību pašvaldībā atkarībā no dzimuma”
Savu līdzdalību skolā 22% jeb 69 no aptaujātajām sievietēm un 26% jeb 53 no vīriešiem vērtējuši kā zemu, bet 42% sieviešu un 43% vīriešu līdzdalību vērtējuši kā vidēju. Savukārt 36% un tikai 27% vīriešu norādījuši, ka līdzdalība vērtējama kā augstu. Kopumā aptaujātās sievietes līdz ar to proporcionāli vērtē savu līdzdalību skolā augstāk, nekā vīrieši.
Līdzdalību pašvaldībā 65% no sievietēm un 56% no vīriešiem vērtē kā zemu, kamēr kā viduvēju to vērtējuši 25% sieviešu un 33% vīriešu, bet ar 4-5 punktiem 10% sieviešu un 11% vīriešu. Saistībā ar pilsonisko līdzdalību pašvaldībā vīriešu un sieviešu vērtējumi proporcionāli ir līdzīgāki nekā skolas gadījumā, bet joprojām zemāko vērtējumu vidū ir vairāk vīriešu kārtas respondentu.
Kopumā ar dzimumu līdzdalību saistītās atšķirības liek secināt, ka vīriešu pilsoniskā līdzdalība gan skolā, gan pašvaldībā ir zemāka. Jāņem vērā, ka abās izlasēs respondentu skaits nav vienāds, bet kopējā tendence ir skaidri redzama, kas novērots arī nodarbību laikā. Lai arī interese par līdzdalības iespējām ir līdzīga, ticība, ka jaunietis tiks uzklausīts, ir zemāka vīriešu vidū, kā arī – pieejamās līdzdalības formas skolā nereti zēniem nešķiet saistošas.
Vērtējumu analīze kontekstā ar skolēnu komentāriem
Jauniešu parādītās zināšanas nodarbību laikā, kā arī anketās sniegtie komentāri par pieredzi pilsoniskajā līdzdalībā ļauj analizēt anketu datu ticamību. Daļā gadījumu novērojama tendence, ka, lai arī jaunietis novērtējis savas zināšanas ar 3 vai 4 punktiem, komentārā rakstīts, ka zināšanu nav vai nav saprotams, kas ir “pilsoniskā līdzdalība”. Komentāri arī parāda , kādas aktivitātes jaunietis saista ar pilsonisko līdzdalību, un attiecīgi – cik plašas ir viņa zināšanas. Šajā sadaļā aplūkotas anketas komentāros brīvā formā sniegtās piebileds par pieredzi pilsoniskajā līdzdalībā skolā un pašvaldībā.
Kopumā no 500 jauniešiem 57% jeb 285 skolēni izvēlējušies komentēt savu pieredzi par līdzdalību skolā un pašvaldībā. Jāpiebilst, ka puse jeb 143 no tiem pārstāv Latgales reģiona skolas. To jauniešu, kas nav komentējuši līdzdalību, vērtējumi par iesaisti vairumā gadījumu ir zemi, kas izskaidro arī atturību sniegt komentārus.
Tendences visās grupās ir līdzīgas. Jauniešu zināšanas par pilsonisko līdzdalību skolā dalās – vidēji 60% stāsta par pieredzi pilsoniskajā līdzdalībā, minot arī konkrētus piemērus. Par līdzdalību pašvaldībā piemērus minējuši vidēji tikai 45% jauniešu. Atbilstoši šo jauniešu vērtējumi par līdzdalību arī iepriekšējos jautājumos bijuši vidēji vai augsti. Pārējo jauniešu atbildēs atspoguļojas, ka zināšanu par jēdzienu “pilsoniskā līdzdalība” un pilsoniskās līdzdalības iespējām trūkst vai nav vispār. Problemātiski, ka vienlaikus vērtējumu sadaļā daļa šo jauniešu zināšanas atzīmējuši kā vidējas, pāris gadījumos arī augstas.
Jaunieši pieredzi līdzdalībā skolā saista ar pasākumu organizēšanu klasē un skolā, retāk ar dalību atsevišķās iniciatīvās, piemēram, skolas dekorēšanā vai skolā rīkotos tematiskos pasākumus, labo darbu nedēļā. Visbiežāk tiek minēta dalība skolas pašpārvaldē vai skolēnu padomē, bet pašvaldības gadījumā – jauniešu centros vai forumos. Minēta arī iesaistīšanās apkārtnes uzkopšanā un talkās, dalība ziedojumu vākšanas akcijās, piemēram, veco ļaužu pansionātiem vai dzīvnieku patversmēm.
Novērota arī negatīva tendence, jauniešiem apliecinot izpratnes trūkumu par to, kas ir pilsoniskā līdzdalība – pāris jaunieši piemin dalību konkursos, sacensībās un olimpiādēs kā pilsonisko līdzdalību, tāpat arī dalību interešu izglītības aktivitātēs, piemēram, dejas, vizuālo mākslu, sportu. Šajās aktivitātēs, protams, arī iespējams iesaistīt pilsoniskās līdzdalības elementus, bet anketas tas nav norādīts, liekot domāt, ka jaunietis pašu nodarbi kā tādu uzskata par pilsonisko līdzdalību.
Pāris jaunieši komentē, ka viņi novērtē skolā pieejamās līdzdalības iespējas, bet viņiem nav laika piedalīties šāda veida aktivitātēs ārpusskolas sporta, mūzikas un mākslas skolas nodarbību, kā arī citu aktivitāšu dēļ. Daļa jauniešu uzsvēruši, ka viņiem trūkst zināšanu, bet vēlētos tās iegūt.
Skolotāju un skolas vadības sniegto atbilžu pārskats
Skolu vadības un skolotāju atbildes uz aptaujas jautājumiem, kas kopumā aptvēra 30 respondentus, liecina, ka viņi savas zināšanas par pilsonisko līdzdalību skolā vērtē augstāk nekā jaunieši savas. Vienlaikus redzams, ka, tāpat kā jaunieši, arī daļa skolotāju un skolas vadības pārstāvju nav pārliecināti par savām zināšanām pašvaldības kontekstā. Skolas vadība un skolotāji skolēnu zināšanas skolas kontekstā pārsvarā vērtējuši kā vidējas vai labas, retāk – ļoti labas, bet skolēnu zināšanas pašvaldības līmenī visbiežāk vērtētas kā sliktas vai vidējas. Skolotāji tomēr skolēnu zināšanas gan skolā, gan pašvaldībā vērtē zemāk nekā paši skolēni. Atbildot uz jautājumu, cik bieži viņi iesaista un informē skolēnus par pilsoniskās līdzdalības iespējām skolā, viņi savus centienus biežāk vērtējuši kā labus vai ļoti labus, tomēr teju 30% – kā vidējus vai zemus.
SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS
Visos Latvijas reģionos tendences ir līdzīgas – par līdzdalību skolā visos reģionos zina un tajā iesaistās ievērojami vairāk jauniešiu nekā pašvaldības līmenī. Ņemot vērā klātienes nodarbībās novēroto, kā arī skolēnu atbildes uz jautājumiem saistībā ar pilsonisko līdzdalību, redzams, ka zināšanas ir vēl zemākas nekā anketās novērtēts. To apliecina arī anketās minētie komentāri. Pašvaldībām tādēļ īpaši būtiski nodrošināt līdzdalības iespējas un rast komunikācijas kanālus, lai nodrošinātu informāciju par tām.
Gan skolā, gan pašvaldībā jaunieši savu līdzdalību nemainīgi novērtē zemāk nekā savas zināšanas par sev sniegtajām iespējām. Skolēni, kuri sevi uzskata par labi informētiem skolas un/vai pašvaldības līmenī, biežāk arī uzrāda augstāku līdzdalības līmeni, savukārt tie, kuri neiesaistās vai komentē, ka nezina, kas ir pilsoniskā līdzdalība – kā zemu. Pašvaldībām būtu jācenšas jauniešus piesaistīt un veicināt pilsonisko līdzdalību, tādā veidā panākot jauniešu lielāku interesi iesaistīties un līdzdarboties noteiktajā pašvaldībā.
Pilsoniskā līdzdalība atšķiras atkarībā no skolēna pārstāvētā reģiona, dzimuma, vecuma un ģimenē runātās valodas. Latviešu valodā ģimenē runājošo, tāpat kā vīriešu pilsoniskā līdzdalība pēc pašu jauniešu vērtējuma ir zemāka. Arī Rīgas reģionu pārstāvošo jauniešu vidū daļā skolu līdzdalības līmenis nav augstāks par Latgali, attiecīgi pie tās veicināšanas jāstrādā papildus gan skolā, gan pašvaldībā. Jaunieši ir aktīvākie līdzdarboties un zinošākie 15-17 gadu vecumā, bet skaidrs, ka zināšanas jāveido jau laicīgi, savukārt augstākajās klasēs sasaiste jāuztur, lai pēc skolas beigšanas līdzdalība pašvaldībā turpinātos. No sarunās ar skolotājiem, skolas vadību un pašvaldības pārstāvjiem paustā secināms, ka biežākie iemesli skolēnu iesaistei ir laika trūkums, kā arī citu aktivitāšu prioritizēšana. Vienlaikus jauniešu vidū izskanējušie viedokļi liecina, ka daļai nav ticības spējai ietekmēt lēmumus skolā un vēl jo vairāk pašvaldībā, tādēļ ar zināšanu paplašināšanu vien nepietiek, lai veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību – ir jāsniedz iespējas praktiski pieredzēt, ka viņu viedoklim ir svars.
Jauniešu un skolotāju komentāri liecina, ka vairumam jauniešu nav skaidrs, kas ir pilsoniskā līdzdalība, bet kas – vienkārši dalība skolas aktivitātēs vai individuālas personīgās izaugsmes aktivitātes. Formāli nostiprinātās jauniešu pilsoniskās līdzdalības struktūras skolā un pašvaldībā ir biežāk izmantotie līdzdalības mehānismi, kuru jēgpilnumu izceļ vairāki jaunieši, norādot, ka iesaiste lēmumu pieņemšanā jauniešiem ir būtiska.
Lai arī jauniešu līdzdalībā un zināšanās par to ir novērrojamas atšķirības atkarībā no dažādiem faktoriem, aptauju dati un nodarbībās novērotais norāda – to ir jāuzlabo visā valstī, neatkarībā no reģiona. Pirmais solis – aptaujas par pilsonisko līdzdalību būtu jāveic pašvaldību līmenī, lai tām ir iespējams novērtēt savu jauniešu zināšanas un iesaistes līmeni un to celt. Iesakām mācību stundu saturā biežāk iekļaut praktiskus uzdevumus, projektus, kas ļautu iepazīt līdzdalības iespēju praktisko pusi, lai termins “pilsoniskā līdzdalība” nešķistu kas sarežģīts un nesaprotams. Jaunieši jāsāk izglītot agrākā vecumā, lai viņiem skolas laikā būtu iespēja attīstīt savas zināšanas un rast lielākas līdzdalības iespējas ne tikai skolā, bet arī pašvaldībā, tai skaitā pilnvērtīgi izmantot tādus rīkus kā līdzdalības budžetu, kolektīvo iesniegumu un iedzīvotāju padomes.
Noteicošs faktors ir skolotāja atvērtība un aktivitāte, lai informētu un iesaistītu skolēnus. No pašvaldības puses tādēļ nozīmīgi pievērsties skolotāju informēšanai un sadarbības veidošanai, lai izprastu, kā atbalstīt skolu – skolotājus un jauniešus, veidojot sasaisti starp līdzdalību skolā un pašvaldībā. Aicinām kā palīgu darbam ar līdzdalības jautājumiem izmantot Delnas mācību materiālus.
Projekts “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” tiek īstenots ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot British Council oficiālo nostāju. Par projekta un mācību materiālu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību — Delna”. Vairāk par British Council darbību Latvijā meklē www.britishcouncil.lv.
