Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2023. gada rezultātus. Latvija rezultāti ir uzlabojušies par vienu punktu, salīdzinot iepriekšējiem gadiem, sasniedzot 60 punktu atzīmi. Lai arī Latvijas rezultāti ilgtermiņā lēnām uzlabojas, tomēr mēs turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu, kā arī noteikti nesasniegsim Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktos mērķus.
“Latvijas lēnais progress cīņā ar korupciju skaidrojams ar kavēšanos uzņemties atbildību un ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus. Delna ir sagatavojusi virkni rekomendāciju valdībai un lēmumu pieņēmējiem, ko ieviešot varam cerēt, ka cīņa ar korupciju sekmēsies tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritāte,” uzsver “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Rekomendācijas sk. Delnas veiktajā Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē, sk. šeit ->.
Tomēr arī Evikas Siliņas valdībai trūkst konkrētu piedāvājumu rīcībai Delnas minētajās jomās, pēc valdības rīcības plāna analīzes secina Delna. Lai arī valdība norāda, ka Latvijā jānodrošina pretkorupcijas politikas attīstība, datu atklātība un pieejamība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana, tomēr skaidri rīcības punkti korupcijas apkarošanas jautājumos vai nu nav piedāvāti, vai valdības plānā nav izcelti pietiekami.
No rīcības plānā minētā Delna kā īpaši būtisku izceļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba un sasniegto rezultātu izvērtējuma nepieciešamību. KNAB ir jābūt galvenajam pretkorupcijas politikas balstam valstī ar nozīmīgu ietekmi uz visām minētajām jomām, taču arī pēdējos gados tas nav vērojams.
Kopumā valdības rīcības plāna saturs liek secināt, ka arī turpmāk Latvijas rezultātu uzlabojums Korupcijas uztveres indeksā varētu būt stagnējošs, tāpēc aicinām valdību un lēmumu pieņēmējus drosmīgi un apņēmīgi pievērsties Delnas rekomendācijām politiskās un biznesa integritātes, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas jomās.
Delnas rekomendācijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem iepriekšējos gados identificēto problēmu risināšanai un jauno izaicinājumu pārvarēšanai:
Politiskā un publiskā sektora godprātība
- Stiprināt pasākumus interešu konflikta novēršanai: i) ieviešot mehānismus augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; ii) nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; un iii) uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
- Sašaurināt pašvaldību deputātu amatu savienošanas iespējas, liedzot iespēju pašvaldību deputātiem ieņemt amatu pašvaldības iestādēs, kuras saņem pašvaldības budžetu.
- Valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām sekot prokuratūras piemēram un izstrādāt vai atjaunot savus ētikas kodeksus, kā arī iedzīvināt ētikas kodeksus institūciju darbā.
- Veikt interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējumu, novēršot trūkumus pārvaldībā, un izveidojot sistēmu, kas ir atbilstoša šīs dienas vajadzībām un balstās GRECO rekomendācijās.
- Paredzēt publiskas institūcijas vadītājam plašāku piekļuvi padoto amatpersonu deklarāciju nepubliskajai daļai.
- Pārskatīt valsts finansējuma politiskajām partijām piešķiršanas modeli, nodrošinot godīgāku sistēmu attiecībā uz partijām bez nacionāla līmeņa ambīcijām, kā arī novēršot citus sistēmas trūkumus.
- Veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, uzlabojot likumdošanas procesa izsekojamību un nostiprinot regulējumā Saeimas komisiju darba organizācijas labās prakses.
Godprātība privātajā sektorā
- Aicināt uzņēmējus būt aktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju priekšlaicīgi, kā arī publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
- Celt izpratni un informētību privātajā un publiskajā sektorā par korupcijas un kukuļdošanas formām.
- Uzsākt pieņemtā Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu un pilnveidi.
Publisko resursu izšķērdēšanas novēršana
- Papildināt esošos publisko iepirkumu kontroles mehānismus ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot tajos pilsonisko sabiedrību (piemēram, popularizējot un rodot finansējumu integritātes paktiem).
- Izvērtēt veidus, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus.
- Veicināt atbildīgu publisko līdzekļu kontroli un izlietojumu, nodrošināt atbilstošus kontroles mehānismus.
- Nodrošināt lielāku informācijas atklātību un standartizētu pieeju pašvaldībās attiecībā uz zemsliekšņa iepirkumiem.
- Rast risinājumu, lai Iepirkumu uzraudzības birojs izskatītu trešo pušu sniegtās sūdzības par iepirkumiem.
- Veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.
Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu pilnu Delnas veikto analīzi un rekomendācijas skatiet Delnas mājaslapā ->
Papildu informācija: Delnas direktore Inese Tauriņa, inese.taurina@delna.lv
Par Korupcijas uztveres indeksu
Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lai iegūtu Latvijas rezultātu, TI izmantoja deviņus avotus no astoņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.
Šī informācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par relīzes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
