Kopš septembra 15 skolas, kas iesaistījušās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un British Council pārstāvniecības Latvijā projektā “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība”, savā ikdienā ieplānoja laiku pilsoniskās līdzdalības aktivitātēm – gan stundās, gan ārpusklases darbā. Delnas mācību materiāli kalpoja par pamatu jaunu pilsoniskās līdzdalības veidu izzināšanai un izpratnes veidošanai par to, kas ir līdzdalība skolā un pašvaldībā, kā arī valsts līmenī. Katrs skolotājs pielāgoja materiālus atkarībā no skolas aktualitātēm, mācību stundu tēmām un notikumiem pašvaldībā, valstī, lai panāktu, ka materiāli kalpo kā praktisks atbalsts un tiek izmantoti regulāri arī turpmāk.
Decembrī un janvārī notika tiešsaistes sarunas ar skolām, kurās pārrunājām to pieredzi un plānu turpmākajam darbam pilsoniskās līdzdalības veicināšanā. Sarunās bija aicināti piedalīties gan projekta aktivitātēs iesaistītie skolotāji un skolas vadības pārstāvji, gan jaunieši un konkrētās pašvaldības pārstāvis. Rakstā aplūkotas noslēguma sarunu galvenās atziņas un novērojumi.
NOSLĒGUMA SARUNĀS PAUSTĀS ATZIŅAS
Delnas mācību materiāli par pilsonisko līdzdalību ir nozīmīgs atbalsts gan stundās, gan ārpusklases darbā ar jauniešiem. Skolu pieredze, izmantojot līdzdalības materiālus sociālo zinību un klases stundās, kā arī skolēnu pašpārvaldes aktivitātēs, apliecina, ka mācību materiāli ir viegli pielāgojumi dažādiem vecumposmiem un saistoši, kā uzsvēra gan jaunieši, gan skolotāji, kas strādājuši ar materiāliem.
Visnoderīgākais skolotājiem 6 skolās bijis līdzdalības bingo, ļaujot stundās caur praktiskiem piemēriem runāt par pilsonisko līdzdalību, konstatēt, ka dažus līdzdalības veidus jaunieši jau ir izmantojuši, un uzstādīt turpmākos mērķus. Vairākas skolas plāno izmantot deputāta izpētes darba lapu pavasarī saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču Riebiņu vidusskola jau to izmēģinājusi. Pašvaldības mājaslapas izpēti, lai izprastu, kāda informācija tajā pieejama, un iepazītu jauniešiem piedāvātos līdzdalības mehānismus, izmēģinājuši Kaunatas vidusskolas, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas un Auces vidusskolas jaunieši. Pašvaldības uzraudzības mehānismu Auces vidusskolā jauniete izmantos pētnieciskā darba veikšanai. Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Ādažu vidusskola un Viļakas vidusskola mācību stundās vai ārpus tām runājušas par līdzdalības iespējām, kas pieejamas konkrētajā pašvaldībā un valstī kopumā, bet Riebiņu vidusskola izmēģinājusi arī darba lapu par godu, cieņu un ētiku.
Mācību materiāli un to apraksts pieejams šeit ->
Iespēja izmēģināt līdzdalības budžeta veidošanu jauniešu acīs sniegusi vērtīgāko pieredzi. Noslēguma sarunās jaunieši no visiem reģioniem uzsvēra, ka vizītes laikā izmēģinātais ideju radīšanas process ļāvis iemācīties daudz jauna, piemēram, par iespēju kopīgi ar skolasbiedriem organizēties, lai viedoklis tiktu sadzirdēts, kā arī par finanšu pratību. Kā izcēla jauniete no Rīgas reģiona – iepriekš nekad neesot domājusi par to, kā varētu rīkoties ar konkrētu budžetu, lai uzlabotu savu apkārtējo vidi.
5 skolās – Siguldas pilsētas vidusskolā, Riebiņu vidusskolā, Rīgas 86. Vidusskolā, Špoģu vidusskolā un Rugāju vidusskolā – jauniešu radīto līdzdalības budžeta ideju īstenošana pēc Delnas vizītes turpinājusies, veicot gan atpūtas stūrīšu, gan tējas istabas un citu telpu dekorēšanu. Arī Ādažu vidusskolā diskutēts par iespēju skolēniem būtiskās idejas realizēt. Vēl 5 skolās – Krāslavas vidusskolā, Rīgas Ķengaraga vidusskolā, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, Rīgas Austrumu pamatskolā un Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā mācību stundās iepazīts līdzdalības budžeta process, diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem skolā un pašvaldībā.
Līdzdalības budžeta ieviešanai nav nepieciešami vairāki tūkstoši eiro. Skolas, kas nolēma īstenot līdzdalības budžetu jau šajā gadā, saskārās ar atšķirīgu finansiālo kapacitāti. Tas lika jauniešiem, skolotājiem un skolas vadībai domāt radoši, meklēt risinājumus, kā ar mazu līdzekļu apmēru ideju realizēt. Izmantoti jau esošie resursi, piesaistīti ziedojumi un veidots plāns, kā sadarboties ar vietējo kokapstrādes uzņēmumu – kā Siguldas pilsētas vidusskolas gadījumā. Arī Špoģu vidusskolā, kur skolēni kā prioritāti izvirzīja talantu izkopšanu un demonstrāciju īstenojot pasākumu “Sub Cult’’, ierobežotā budžeta dēļ tika piesaistīti aktivitātes atbalstītāji un sponsori no vietējiem uzņēmumiem.
Riebiņu vidusskolas pieredze, izveidojot tējas stūrīti, parādījusi, ka kopīgs darbs pie stūrīša izveides, sākot no pufu šūšanas, beidzot ar telpas rotāšanu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādi, sniedz gandarījumu. Svarīga bijusi skolas vadības atvērtība un atbalsts.
Tējas stūrīša atklāšana Riebiņu vidusskolā:
Līdzdalības budžeta idejas – tējas stūrīša – atklāšanas pasākums Riebiņu vidusskolā. Foto no Riebiņu vidusskolas personīgā arhīva.
Jaunieši ir pārsteigti, ka pastāv iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā pašvaldībā jua no 16 gadu vecuma. Jauniešu vidū pieņemts domāt, ka iespējas sākas no 18 gadu vecuma, bet līdz tam var tikai piedalīties pasākumu rīkošanā pašvaldībā un dažādos praktiskos darbos, taču viņu viedoklī neviens nevēlēsies klausīties. Ziņa par līdzdalības budžeta, iedzīvotāju padomju un kolektīvā iesnieguma sniegtajām iespējām ir bijis jaunums teju visiem jauniešiem, veicinot arī izpratni par nepieciešamību līdzdarboties pašvaldībā.
Vairākos gadījumos līdzdalības iespēju apzināšanās mainījusi jauniešu domāšanu ikdienā, ļaujot ieraudzīt iespējas, kā un kad izmantot savas tiesības un pieejamos pilsoniskās līdzdalības mehānismus, lai uzlabotu vidi sev apkārt. Kā norādīja jauniete no Kurzemes reģiona – pat tik ikdienišķas situācijas kā koku zari, kas pēc to apgriešanas mētājas uz ielas un traucē riteņbraucējiem, liek aizdomāties, ka sniegt jauniešiem zināšanas par to, pie kā vērsties šādā gadījumā, ir nozīmīgi.
Izpratne par to, kas ir pilsoniskā līdzdalība, uzlabojusies gan skolēniem, gan skolotājiem. Liela daļa skolēnu un skolotāju atzina, ka pirms projekta nav sapratuši vai tikai aptuveni nojautuši, kas ir pilsoniskā līdzdalība. Šobrīd zināšanas ir paplašinājušās, un līdz ar to augusi arī interese. Joprojām ir nepieciešams strādāt pie zināšanu uzlabošanas, jo redzams, ka daļā skolu izpratne ir nepilnīga. Piemēram, tiek runāts pārsvarā par labdarības un ziedošanas kampaņām, dalību pasākumu rīkošanā un citiem mehānismiem, tomēr jauniešu iespējas ietekmēt situāciju savā pilsētā, piedalīties lēmumu pieņemšanā ir ļoti rets sarunu temats.
Jo lielāks skolēna vecums, jo lielāka atvērtība iesaistīties lēmumu pieņemšanā, savukārt mazākajām klasēm aktuālāka praktiskā līdzdalība. Tas norāda, ka iespējams apvienot dažādu vecumu skolēnu prasmes, lai realizētu, piemēram, līdzdalības budžeta projektu skolā. Kā uzsvērts – līdzdalības prasmes ir jāstiprina jau agrīnā vecumposmā, lai tās pakāpeniski attīstītos un kļūtu par daļu no ikdienas. Vairāki skolotāji uzsvēra, ka laika un enerģijas vecāko klašu skolēniem ir mazāk, tādēļ būtiski iesaistīt tieši 7.-10. klasi, dažās skolās aktīvi bijuši arī 5.-6. klases skolēni. Vēl viens arguments, kas izskanējis no skolotājiem – vecāko klašu jaunieši ievērojami biežāk paši atrod līdzdalības idejas, konkursus, kamēr jaunākie skolēni nezina par iespējām un tās nemeklē. Līdz ar to daļa šo jauniešu arī skolas laikā nesāk interesēties par līdzdalību un pieaugot nekļūst pilsoniski aktīvi pašvaldībā un valstī.
Bailes un nedrošība ir viens no primārajiem iemesliem, kāpēc jaunietis neizmanto pilsoniskās līdzdalības iespējas skolā un pašvaldībā. Jaunieši sarunās izcēla, ka tieši sajūta, ka viņus neuzklausīs, pasmiesies par zināšanu trūkumu vai nepieņems komandā, attur no iesaistes. Jaunieši, kas nav iesaistījušies projektos, izteikušies, ka “projekti ir biedējoši”, maza iespēja ka viņu idejas kādam patiks. Vienlaikus tie, kuri darbojas, piemēram, skolēnu pašpārvaldē vai padomē un pieder pie aktīvākās jauniešu grupas, atzīst, ka vide ir ļoti draudzīga un atvērta, viņi jūtas uzklausīti un brīvi var izteikt viedokli. Tas liek domāt, ka skolotājiem, klases audzinātājiem un jaunatnes lietu speciālistiem var būt būtiska loma jauniešu iedrošināšanā, kā arī līdzdalībai draudzīgu apstākļu radīšanā.
Līdera faktors var būt izšķirošs. Augstāks jauniešu līdzdalības un zināšanu līmenis, kā arī lielāka ticība savai ietekmei, vērojama tieši skolās, kur viens vai vairāki skolotāji aktīvi stundās un ārpus tām strādā, lai parādītu iespējas, iesaistītu jauniešus lēmumu pieņemšanas procesos. Piemēram, jaunieši tiek aicināti piedāvāt savus risinājumus saistībā ar skolas pusdienu finansējuma izmaiņām vai sniegt idejas, kā pilnveidojama vērtēšanas sistēma skolā. Integrējot līdzdalības prakses ikdienā, jaunieši sāk plašāk raudzīties uz iespējām mainīt savu dzīvesvidi, pašvaldību, un līdz ar to arī bailes iesaistīties mazinās.
3 līmeņu sadarbība skolā, kas ietver skolēnu, skolotāju un skolas vadību, ir atslēga, lai pilsoniskās līdzdalības mehānismi strādātu. Trūkumus šo 3 līmeņu sadarbībā daļā projektā iesaistīto skolu parāda arī sasniegtie rezultāti un skolotāju, jauniešu attieksme pret pilsoniskās līdzdalības jautājumiem. Ja skolotāji un skolas vadība nerunā ar skolēniem par līdzdalību kopējās vides uzlabošanā, aktuālajiem lēmumiem, kas ietekmēs arī skolēnus, arī skolēnu vēlme būt pilsoniski aktīviem un pašiniciatīva ir zema, jo skolēni nesaskata jēgu iesaistīties. Citu skolu piemēri, piemēram to, kurās turpinās līdzdalības budžeta ieviešana, rāda, ka skolas vadības pieejamība jauniešiem palielina arī to atvērtību līdzdarboties; skolēniem ir nozīmīgi, ka tiek saņemta atgriezeniskā saite un skaidrojums, kāpēc ideju nav iespējams īstenot, vai tiek meklēti risinājumi, kā skolēnus atbalstīt idejas īstenošanā. Skolēnu pašpārvaldes un padomes ir svarīgas, lai līdzdalību institucionalizētu, dodot skaidras pilnvaras, taču šobrīd skolās nereti tajās iesaistīti vien vidusskolas skolēni, kā arī iespējas, ko paveikt, saistāmas galvenokārt ar izklaides pasākumu nodrošināšanu, nesniedzot iespēju pieredzēt kompleksākus līdzdalības mehānismus. Viens no labajiem piemēriem šajā ziņā ir Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kur pastāv 2 līdzpārvaldes – 7.-9. klases un 10.-12. klases. Protams, arī skolēnu vecākiem ir loma līdzdalības veicināšanā gan skolā, gan pašvaldībā. Vecāku atbalsts var būt nozīmīgs gan tik praktiskā jautājumā, kā skolēna atvešana no jauniešu domes sēdes vakarā, kad jau nokavēts pēdējais autobuss uz mājām, gan kopīgā iešanā uz vēlēšanām, iesaistīšanā līdzdalības budžeta projekta iztrādē vai dalībā iedzīvotāju padomē.
Pašvaldību pārstāvjiem, kas atbild par darbu ar jauniešiem, trūkst informācijas par Pašvaldību likumā noteiktajām jauniešu līdzdalības iespējām. Raugoties uz līdzdalību pašvaldībā, minētajiem 3 līmeņiem jāpievieno ceturtais – pašvaldības pārstāvji, kas atbildīgi par jauniešu līdzdalību un sabiedrības iesaistes veicināšanu. Gan vizīšu laikā, gan noslēguma sarunās kļuva skaidrs, ka lielākā daļa pašvaldību pārstāvju nav informēti par līdzdalības budžetu, kolektīvo iesniegumu un iedzīvotāju padomēm, kurās var iesaistīties jau jaunieši no 16 gadu vecuma. Pat ja pašvaldībām ir noteikts konkrēto mehānismu obligāti ieviest tikai no nākamā gada, skaidrs, ka, neiegūstot informāciju savlaicīgi, iedzīvotāju līdzdalība būs zema. Pašvaldības politika pilsoniskās līdzdalības jautājumos tādēļ tieši atspoguļojas arī skolēnu zināšanās un vēlmē līdzdarboties, un ir redzams, ka vairumā pašvaldību saikne ar jauniešiem ir vāja.
Jo tālāk no novada centra – jo tālāk no līdzdalības pašvaldībā. Uz jautājumu vai pašvaldības pārstāvju iesaiste jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā ir regulāra un pietiekama (piemēram, vai ir zvanīts, vai notikusi klātienes tikšanās) apstiprinoši atbildēja vien pāris skolas, kurām sasaiste ar pašvaldību veidojas, jo kāds no skolas vadības vai skolotājiem strādā arī pašvaldības iestādēs. Šajā ziņā pozitīvas tendences līdz ar to nav vērojamas, neatkarīgi no tā, vai skola atrodas novada centrā, vai ir tālu no tā. Vienlaikus skolēni, kas nedzīvo novada centrā, pēc novadu reformas piedzīvojuši vēl straujāku attālināšanos no pašvaldības, piemēram, Balvu un Rēzeknes novadā, kā sarunās izcēluši jaunieši. Iemesli tam jāmeklē abu pušu – skolas un pašvaldības – rīcībā. Lielākoties problēma ir saistīta tieši ar informācijas trūkumu – nepieciešami efektīvāki komunikācijas kanli, kas skaidrotu, kādas līdzdalības iespējas jauniešiem pastāv, kā arī sniegtu informāciju par praktiskas dabas jautājumiem, piemēram, transporta nodrošinājumu, lai piedalītos jauniešu domes sēdēs vai citās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, iespējām jauniešiem domes sēdēm pievienoties attālināti. Skolas loma savukārt būtu interesēties pašvaldībā un nodot skolēniem informāciju par līdzdalības iespējām, iedrošinot piedalīties. Latgales reģiona jaunieši gan izcēla, ka tādā gadījumā būtu jāveido skolēnu grupas vai komandas, jo vieniem pašiem būtu pārāk nedroši spert pirmo soli.
Klātienes tikšanās jauniešu un skolotāju skatījumā ir svarīgākas, nekā komunikācija sociālajos tīklos. Vienprātība skolotāju un jauniešu vidū ir jautājumā par komunikācijas kanāliem, ko izmantot ziņu nodošanai par pilsonisko līdzdalību. Joprojām labākais veids, kā sasniegt un ieinteresēt jauniešus par pilsoniskās līdzdalības iespējām, ir klātienes nodarbības, kurās labākajā gadījumā iekļauts arī praktisks uzdevums. Īpaši pozitīvi vērtējami darbi komandās, kur skolēniem iespējams līdzdarboties un praktiski iepazīt, kā strādā konkrētais līdzdalības mehānisms. Informācijas ievietošana sociālajos tīklos un sūtīšana uz e-pastu var izrādīties neveiksmīga arī lielā iespēju daudzuma dēļ, kas ir pieejams, un tiek piedāvāts jauniešiem vai skolām. Informācijas pārbagātība var rezultēties iespēju neizmantošanā, tāpēc tiešs kontakts ar cilvēku, piemēram, pašvaldības pārstāvi, kas zvana vai dodas uz skolu, ir ievērojami vērtīgāks. No sociālajiem tīkliem jauniešu informēšanai īpaši izcelts Instagram.
Klātienes tikšanās jauniešu un skolotāju skatījumā Pašvaldību attieksme un atvērtība jauniešu iesaistei atšķiras. Projekta gaidā redzams, ka pašvaldībās ir atšķirīgas pieejas darbam ar jaunatni, atšķiras arī viedoklis par to, cik jēgpilna ir jauniešu iesaiste. Tomēr ir arī pozitīvie piemēri, parādot, ka jauniešu idejas un iesaiste jau šobrīd ir palīdzējusi pašvaldībai sadzirdēt iedzīvotājus. Daļā gadījumu pašvaldības pārstāvji jau vienojušies ar skolu un jauniešiem par sadarbību konkrētos jautājumos, – piemēram, sarunā ar Auces vidusskolu Dobeles novada pašvaldības pārstāvis minēja, ka gaidīs jauniešu secinājumus pēc pašvaldības mājaslapas izpētes, kā arī aicinās jauniešus iesaistīties pašvaldības budžeta veidošanā kopējās iedzīvotāju apspriedēs. Savukārt Rēzeknes novada pašvaldība meklēs iespējas, kā Kaunatas vidusskolas jauniešiem nodrošināt iespēju ierasties uz novada jauniešu domes sēdēm klātienē, kā arī pieslēgties attālināti, saprotot, ka līdz šim zināšanu par iesaistes iespējām un iedrošinājuma trūcis. No jauniešu puses daļā skolu izkanējuši komentāri, ka ir sajūta – pašvaldības darbinieki un deptutāti ir kas tāls un neaizsniedzams, tāpēc pie viņiem nebūtu gatavi vērsties. Tādēļ atkārtoti jāuzsver klātienes tikšanos nozīme, vai tā būtu pašvaldības pārstāvja nodarbība par līdzdalības iespējām skolā, vai “kafija ar deputātiem”, kur iespējams brīvā vidē parunāt un iepazīt cilvēkus, kas veido pašvaldību un pieņem lēmumus.
Skolotāji uzsver – jāveicina pieredzes apmaiņa un savstarpējā sadarbība starp vairākām skolām ar mērķi palielināt jauniešu pilsonisko līdzdalību. Skolām, neatkarīgi no reģiona vai pilsētas lieluma, kurā tās atrodas, ir būtiski redzēt, ko dara citi, lai rastu motivāciju jaunām iniciatīvām un aktivitātēm, iedvesmotu skolotājus un jauniešus. To īpaši izcēla Latgales reģiona skolas. Savukārt divas Rīgas skolas norādīja, ka jauniešiem, kuri ģimenē nesarunājas latviešu valodā, praktiskas pilsoniskās līdzdalības iespējas ļautu arī mācīties latviešu valodu un veidot kontaktus ārpus savas ierastās vides.
Termins “pilsoniskā līdzdalība” pirmajā brīdī var šķist sarežģīts, taču tiklīdz tiek runāts par darbiem, ko termins ietver, kļūst skaidrs, ka gan jaunieši, gan skolotāji un skolas vadība aktīvi iestājas par līdzdalības nozīmi un redz, ka ikdienā ir iespējams integrēt dažādus līdzdalības veidus. Projekts “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” un Delnas izstrādātie mācību materiāli snieguši skolām iespēju ieskatīties tēmā, bet plašākas pārmaiņas var paveikt vienīgi pašas procesā iesaistītās puses – pašvaldība, skola un jaunieši.
Projekts “Skolēnu pilsoniskā līdzdalība” tiek īstenots ar British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tajā paustie viedokļi un secinājumi vai ieteikumi var neatspoguļot British Council oficiālo nostāju. Par projekta un mācību materiālu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību — Delna”. Vairāk par British Council darbību Latvijā meklē www.britishcouncil.lv.
