Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus, arī kopš dibināta biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), darbs cīņā pret korupciju ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas dažādās jomās, tomēr katru gadu pārliecināmies, ka darba mazāk nepaliek. 2023. gada 8. decembrī, dienu pirms Starptautiskās pretkorupcijas dienas norisinājās Delnas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīkotā konference “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds” un šajā rakstā apskatīsim nozīmīgākās atziņas, ko savas uzstāšanās laikā izcēla eksperti Olivers Bullo (Oliver Bullough) un Keins Begeli (Kane Baguley).
Olivers Bullo ir grāmatu “Moneyland” un “Butler to the World” autors. O. Bullo raksta par korupciju, oligarhiem un viņu shēmām, ar uzsvaru uz valstīm, kas atradušās Padomju Savienības ietekmes sfērā, tai skaitā Ukrainu. Viņš caur mūsdienu un 20. gadsimta piemēriem stāsta par naudas atmazgāšanu, slēptajiem aktīviem, Lielbritānijas ceļu cīņā ar finanšu noziegumiem. Savukārt Keins Begeli ir Nopietno un organizēto noziegumu apkarošanas tīkla (SOCnet) reģionālais vadītājs nelikumīgas finanšu līdzekļu aprites novēršanas jautājumos, kurš strādājis arī pētniecībā.
GLOBALIZĀCIJAS LAIKMETĀ KORUPCIJA NAV STĀSTS PAR VIENU VALSTI
Olivers Bullo konferencē uzstājoties izteica vēlējumu – lai katra diena pasaulē būtu pretkorupcijas diena. Tomēr panākt, lai arvien lielāka sabiedrības un lēmumu pieņēmēju daļa iestājas pret korupciju, negodprātīgiem darījumiem, ir sarežģīti, jo katras personas rīcību visbiežāk motivē personīgā izdevīguma apsvērumi.
O. Bullo atzīst, ka atmazgātās naudas apjoms ik gadu svārstās 2-5% robežās no pasaules IKP. Lai arī pēdējos 50 gados izstrādātas starptautiskā un nacionālā līmeņa tiesību normas ar mērķi mazināt naudas atmazgāšanu, situācija kopumā ir pasliktinājusies, jo līdzekļu apjoms, kas pasaulē apgrozās, ir ievērojami lielāks nekā pirms 20 vai 30 gadiem. Ja kopš 1970. gadiem ir bijuši tik daudz mēģinājumu cīnīties pret ekonomiskiem noziegumiem, kāpēc tā pavisam vēl joprojām nav apstādināta – tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas Oliveru interesē.
Krievijas piemērs ir praktisks pierādījums naudas atmazgāšanas shēmai un tās ietekmei uz demokrātiju, ko O. Bullo apliecina, stāstot par pieredzēto, dzīvojot Krievijā 1999. gadā. Viņš izceļ, ka skaidri redzama demokrātijas un tiesiskuma graušana – politisko partiju ierobežošana, cilvēktiesību pārkāpumi. Sabiedrībā valda uzskats, ka, dzīvojot Krievijā, nav iespējama dzīve bez korupcijas. Vienlaikus šāda situācija vienā valstī sniedzas pāri valsts robežām – to veicina globalizācija, tirdzniecības plūsmas, starptautiskie finanšu tīkli, kā arī politiskā ietekme. Rezultātā riskiem pakļautas un plašākajās shēmās ir iesaistītas arī citas valstis.
Nauda, kas atmazgāta Krievijā vai valstīs, kurās ir liela tās ietekme, tiek pārvesta uz citām valstīm. Tas var notikt caur Latviju, Kipru un arī Londonu, kuras izpētei O. Bullo pievērsies aktīvāk, dzīvojot tur. Arī Keins Begeli atzīst, ka noziedzību un korupciju nevar atrisināt katra valsts atsevišķi, tāpēc rīcībai jābūt koordinētai.
Uzsverot starptautiskās sadarbības nozīmību, O. Bullo atzīst ANO 1980. gadā pieņemtās Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārveduma līgumiem, kā arī 1989. gadā G7 valstu izveidotās Finanšu darījumu darba grupas nozīmi. Šie mehānismi radīja pamatu valstīm savā starpā dalīties ar informāciju, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu – sadarbība un aktīvāka rīcība ir jāveicina turpmāk.
Abi runātāji, atbildot uz klātesošo jautājumiem, uzsver, ka šobrīd Eiropas Savienībā vājā vieta saistāma ar vienotu tirgu un valūtu, kā rezultātā līdzekļu plūsmu ir sarežģītāk kontrolēt, ir viegli slēpt naudu un nosūtīt to uz citas valsts sistēmu. Līdz ar to Bullo uzsver, ka būtu nepieciešams veidot izlūkošanas dienesta FBI Eiropas līdzinieku, lai risinātu finansiālos noziegumus saskaņoti.
Galu galā rīcība ir katras valsts rokās, tāpēc O. Bullo izceļ, cik nozīmīgi, ka tādas valstis kā Latvija un šobrīd arvien vairāk arī Ukraina sper soļus pozitīvā virzienā. Katrai valstij ir jāturpina darbs pie tiesiskuma stiprināšanas. Kā norāda O. Bullo: “Ja vēlamies dzīvot demokrātijā, korupcija ir jāizskauž.”
Tomēr svarīga loma ir ne tikai valsts iestāžu darbam, bet arī sabiedrībai, kas ikvienā demokrātiskā valstī var izmantot savas tiesības un iestāties pret korupciju un negodprātību. Jautājums – vai ikviens no mums to apzinās un ir gatavs izmantot.
SABIEDRĪBAS PASIVITĀTE NEĻAUJ RISINĀT PROBLĒMAS
Runājot par sabiedrības, katra indivīda lomu naudas atmazgāšanas un citu koruptīvu darbību novēršanā, O. Bullo norāda, ka sabiedrības uzmanības pievēršanu viņš uzskata par savu profesionālo pienākumu, taču laika gaitā atklājis, ka tieši sabiedrības pasivitāte cīņā pret korupciju rada būtiskus šķērsļus.
Sākotnēji autors uzskatījis, ka plašāka rīcība sabiedrībā nenotiek, jo neviens par pārkāpumiem nezina, taču pēc izpētes secinājis, ka informācija ir zināma, bet neskatoties uz to, valsts iestādes nerīkojas, taču sabiedrība nepieprasa un nemotivē to rīcību.
Rezultātā, lai pētītu kompleksos iemeslus un pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām, O. Bullo sarakstījis jau divas grāmatas. Redzot, ka gaidītā sabiedrības reakcija nav tik plaša, lai motivētu pārmaiņas, O. Bullo speciāli rakstīja otru grāmatu “Butler to the World”, caur politiskāku perspektīvu, lai cilvēkos rodas emocijas, tostarp dusmas, kas liek iestāties par pārmaiņām. Grāmata izpelnījās atzinību, nosaukta pat par gada grāmatu, autors saņēma komentārus no lasītājiem, kuri iestājās par taisnīgumu, bet reāla rīcība nesekoja. Šobrīd O. Bullo strādā pie trešās grāmatas, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc finanšu noziegumus neizdodas novērst un kā situāciju risināt.
Jau šobrīd izceļami vairāki secinājumi, kas ikvienam jāņem vērā turpmākajā darbā ar pretkorupcijas jautājumiem.
LAI NOVĒRSTU NAUDAS ATMAZGĀŠANU, IR JĀIZPROT CILVĒKA DABA
Pasaule būtu labāka vieta, ja pasaulē nebūtu naudas atmazgāšanas. Pasaule būtu labāka, ja Putins un viņa sabiedrotie nenodarbotos ar naudas atmazgāšanu, tādējādi graujot arī Eiropas, Rietumu pasaules demokrātiju un tiesiskumu. Pasaule būtu labāka bez visām šīm problēmām, taču pasaulē vienmēr būs noziedznieki, un arī korupciju pilnībā novērst nav iespējams. Galvenais tiesībsargājošajām iestādēm un sabiedrībai kopumā ir neļaut, lai noziedznieku, likumpārkāpēju dzīve ir vienkārša un izdevīga.
Šajā sakarā O. Bullo īpaši uzsver, ka par naudas atmazgāšanu primāri nav jādomā no tehniskā risinājuma puses kā gadījumos, kad valsts pārvalde cenšas risināt, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Lai novērstu naudas atmazgāšanu, ir nepieciešams saprast, ka tā, pirmkārt, ir cilvēku dabas problemātika, ar ko jāstrādā. Cilvēki ir alkatīgi un negodprātīgā ceļā iegūto vēlas paturēt. Taču, lai to paturētu, nauda ir jāatmazgā. Lai apstādinātu naudas atmazgāšanas ciklu, process pārkāpuma veicējam ir jāpadara pēc iespējas riskantāks, ne tikai atņemot cerēto peļņu, bet arī raisot morālu atturību. Jo problemātiskāka naudas atmazgāšana tiek padarīta, jo mazāk noziedznieks vēlēsies to turpināt to darīt.
Morālā dimensija naudas atmazgāšanas sakarā saistāma ar faktu, ka bieži līdzekļi tiek atņemti tiem, kam tie ir nepieciešami, piemēram, valstij, kas nodrošina sociālos pakalpojumus, veselību, izglītību. To papildina arī turīgāko personu iespēja noalgot advokātus un izmantot tiesu sistēmas vājās vietas sava labuma gūšanai. Arguments šādām darbībām var būt gan neuzticība valsts iestādēm, gan personīgā vēlme pēc varas, taču neviens no pamatojumiem neattaisno darbības, kuru rezultātā demokrātija un tiesiskums tiek apdraudēts, radot dažāda veida un mēroga riskus, kas jebkurā gadījumā noved pie zaudējumiem sabiedrībai.
K. Begeli saistībā ar nepieciešamību izglītot sabiedrību stāsta par akadēmisku pētījumu, kas parāda – jo vairāk valstī tiek runāts par korupciju, jo sliktāks ir rezultāts cīņā ar to. Šādu situāciju izraisa ticības trūkums, kas rodas, uzzinot par korupcijas komplekso dabu. Komunikācijā ar sabiedrību saistībā ar korupcijas jautājumiem tāpēc jāpievērš īpaša nozīme pozitīvajiem gadījumiem un risinājumu rašanai, lai izglītotu, bet vienlaikus mazinātu bezcerības izjūtu.
Noslēgumā vērts pievērst uzmanību Ukrainas pretkorupcijas aktīvistes pozitīvajam piemēram, kas izskanējis O. Bullo stāstījumā. Aktīviste neturas pie ambiciozā mērķa – izskaust korupciju pilnībā. Viņa uzsver, ka jebkura virzība, kas padara korupciju sarežģītāku un neizdevīgāku noziedzniekiem, ir nozīmīgs sasniegums. Ar šādu motivāciju katru aicinām rīkoties, lai mainītu attieksmi sabiedrībā un padarītu korupciju neizdevīgāku!
VIDEO
Olivera Bullo uzstāšanos skatiet Delnas Youtube kanālā:
- Angļu valodā šeit->,
- Ar tulkojumu latviešu valodā šeit ->.
Olivera Bullo un Keina Begeli sarunu skatiet Delnas Youtube kanālā:
- Angļu valodā šeit->,
- Ar tulkojumu latviešu valodā šeit ->.
KONFERENCI ATBALSTA:
- Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, Nopietno un organizēto noziegumu tīkls,
- ASV Tieslietu departaments un ASV Valsts departaments,
- KPMG Latvijā.
