Rekomendācijas privātajam sektoram
Transparency International Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rezultāti uzlabojas pārāk lēni. Indekss parāda, ka viena no Latvijas iespējām būtiski uzlabot rezultātu, ir sekmēt godprātību privātajā sektorā. Kā to varam paveikt? “Sabiedrība par atklātību – Delna”, sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas departamentu 2024. gada 29. februārī organizēja tiešsaistes pasākumu, lai diskutētu par Latvijas uzņēmumu cīņu ar korupciju.
Delnas direktore Inese Tauriņa sarunas ievadā aicināja uzņēmumus pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”. Pievienojoties šai iniciatīvai uzņēmums apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā.
Lai pievienotos iniciatīvai, uzņēmums paraksta vēstuli, kurā apņemas:
- ieviest un sekmēt atklātības principus,
- ieviest un publiskot pretkorupcijas politikas procedūras.
CSR Latvia valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone, stāstot par OECD Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes (BIAC) 11 principiem un priekšlikumiem par 18. Ilgtspējīgas attīstības mērķi – nulle korupcijas, sacīja: “Korupcija privātajā sektorā ir komerciālā uzpirkšana. Korupcija ir kukuļošana un jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus.”
A. Alksne-Bensone norādīja, ka OECD BIAC uzņēmēju manifests ir kā sacensības tiekties uz nulles korupciju, veicinot atbildīgu rīcību, cilvēktiesības un pretkorupciju, aizsargājot trauksmes cēlējus, sadarbojoties ar dažādām ietekmes pusēm un rīkojoties lokāli, bet domājot globāli.
Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne uzsvēra, ka OECD vadlīnijas ir nozīmīgas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novērtēšanai.
Nulles tolerance pret korupciju veicina strauju rezultātu uzlabošanos
SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja: “Lai veicinātu caurspīdīgu pārvaldību uzņēmumā, sākotnēji tika organizētas sarunas ar darbiniekiem. Darbiniekiem norādījām uz konkrētām lietām, kas ir atklātas, mēs bijām tieši, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm uzrakstījām iesniegumus par šiem gadījumiem.”
Pēc tam uzņēmums ieviesa iekšējo ētikas kodeksu – organizējot mācības, izvietojot plakātus vienkāršā valodā, daloties ar labajiem pieredzes stāstiem un rakstot politikas, pievēršot katram vārdam nozīmi, runājot par ētikas dilemmām caur spēlēm, kā arī rīkojot kopīgu kampaņu ar Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroju un citām valsts institūcijām.
“Trauksmes cēlēju, ētikas kodeksa politikas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Ir jāsaprot, ka ir iespējams iziet no ēnu ekonomikas. Koruptīvās darbības potenciāli ir bijušas, taču esam “balto” nodokļu maksātāju sarakstā. Mainījām arī komandas darbiniekus, lai varētu sasniegt šo mērķi,” A. Skudra saka.
Lielā mērā pateicoties šīm reformām SIA “Rīgas Meži”, kurš 2020. gadā strādāja ar četru miljonu eiro zaudējumiem, 2021. gadā sasniedza ievērojamu finanšu rādītāju pieaugumu.
Par paveikto un plānoto tuvākajā nākotnē A. Skudra skaidro: “Nulles tolerance pret korupciju dod strauju rezultātu uzlabošanos. Šobrīd spējam uzņēmumu stabili vadīt un gūt stabilus peļņas rādītājus. Tas ir ļoti nozīmīgi. Apstiprinājām jauno ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tuvākajiem 10 gadiem. Viens no mūsu pārvaldības pamatpostulātiem ir ierakstīts – caurspīdīga pārvaldība un nulles tolerance pret korupciju arī nākotnē.
To ir būtiski ierakstīt, jo mēs zinām, cik trausla ir šī josla un cik būtiski ir šo punktu ierakstīt uzņēmuma attīstības stratēģijas pamatnostādnēs. Neatkarīgi no tā, kas nāks pēc mums, kādi laiki būs pēc mums, šis parametrs būs noteikti jāievēro. Uzņēmumam ir svarīgi turēt reputāciju tīru un darīt vairāk, nekā no mums sagaida. Vēlamies būt paraugs ne tikai ikdienas darbu līmenī, bet arī valsts līmenī.”
Reputācijai ir augsta vērtība
SIA „Rīgas Dzemdību nams” valdes priekšsēdētāja Santa Markova uzsver uzņēmuma nozīmīgo panākumu pretkorupcijas jomā, ieviešot Kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēmu (KAPS), kas definēta atbilstoši LVS ISO 37001 “Kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” standarta prasībām, tādējādi veicinot Kapitālsabiedrības stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī novēršot reputācijas riskus.
“Vēlamies būt nozares paraugs, un mums ir būtiska uzņēmuma reputācija. Ir vairāki iemesli, kāpēc pievērsāmies KAPS. Viena no tām ir “paražu tiesības”, nesot jaundzimušajiem kādu dāvanu. Otrkārt, pievērsāmies šim jautājumam integrētās kvalitātes sistēmas dēļ. Sākām aktīvi strādāt pie šo standartu ieviešanas. Kad sākām pretendēt konkrēti šim ISO standarta prasībām, Latvijā vēl neviens nebija to saņēmis. Apmācību kursi praktiski nebija nekādi. Nācās ieguldīt lielu darbu, taču rezultāts mūs ļoti apmierina,” stāstīja S. Markova.
Uzņēmums ieviesis anonīmās pastkastītes kā iespēju darbiniekiem ziņot par korupcijas gadījumiem, tiek organizēts ikmēneša monitorings, kuru ietvaros izvērtē visus darījumus un līgumus.
Darbinieki savus klientus uzrunā, sakot: “Nenesiet mums tortes, puķes un nedodiet kukuļus. Sakiet vienkārši paldies gan mutvārdos, gan sociālajos tīklos. Reputācija mums ir augsta vērtība.”
Markova vērš uzmanību praktiskam padomam – ieviešot sertifikāciju, uzņēmums samaksāja aptuveni 1200 eiro, taču lielu darbu ieguldīja paši. Taču, ja būtu jāizvēlas ārpakalpojums, tad summa būs daudz lielāka.
Liela nozīme ir iekšējai videi
VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis norāda: “Diemžēl mūsu uzņēmums vēl ir saistīts ar reputāciju par tiesvedībām, taču mūsu pienākums ir informēt gan iekšēji, gan ārēji, ka uzņēmums vairākus gadus iet sakārtošanas ceļus, tiek definētas sistēmas un veidota kārtība, lai uzņēmums sasniegtu savus mērķus.”
Uzņēmums, veicot transformācijas procesu, demonstrē izaugsmi un pēdējo gadu rādītāji ir iepriecinoši.
“Vērtības, sistēma, iekšējā pārvaldība, risku audits, iniciatīvas veido kopējo kultūru un ķīmiju. Uzņēmumā liela nozīme ir apmācībām. Ar KNAB iesaisti izveidojām apmācības, kuras varēja apmeklēt ikviens darbinieks. Uzskatu, ja darbinieks ir informēts, viņš spēs novērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā ziņot,” sacīja V. Vitkovskis.
Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Iekšējās drošības pārvaldnieks Oskars Cēris norāda, ka korupcija un visi negantie procesi ir sekas no tā, ka ir nesakārtota vide, visatļautība, slitks atalgojums un/vai atmosfēra uzņēmumā, iekšējās kārtības trūkums.
“Daudz strādājam ar sadarbības partneriem. Ievērojam atklātību, vienlīdzīgus “spēles” noteikumus, strādājam ar nozares asociācijām. Mijiedarbības un iesaistes resurss ir svarīgs. Svarīgi, lai pamatā veidojas izpratne par korupciju,” sacīja V. Vitkovskis.
Evita Goša, SCHWENK Latvija valdes locekle, vides un juridiskā direktore, “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja, sarunas noslēgumā uzsvēra: “ Ja valde vai padome runā, bet nedara, tad tas nedarbosies. Principiem ir jācaurvij visa uzņēmuma kultūru.” Uzņēmums lielu uzmanību velta apmācībām un sapratnes veicināšanai. E. Goša norādīja, ka nav jēgas no politikas, kura nedarbojas. Ir nepieciešamas politikas, kuras dzīvojam.
Visiem uzņēmuma darbiniekiem ir jāapmeklē apmācības, kas notiek regulāri. Apmācības veidotas tā, lai neviens nevar izsprukt nerunājis un nepiedalījies. Padziļinātas apmācības ir ne tikai vadībai, bet pilnīgi visiem darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar trešo pusi.
Diskusiju organizējam iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” ietvaros. Aicinām uzņēmumus, kuri iestājas pret korupciju savā ikdienas darbā un kopumā uzņēmējdarbības vidē, un ir gatavi stingri iestāties par godprātības standartiem, pievienoties Delnas un CSR Latvia iniciatīvai Nulles tolerance pret korupciju!
Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
