Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2023. gada Latvijas rezultāti atkārtoti pievērš biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) uzmanību uzņēmēju lomai korupcijas novēršanā. Delnas iniciatīva “Nulles tolerance pret korupciju”, kā arī aktivitātes saistībā ar trauksmes celšanu, integritātes paktiem ir daži no piemēriem, kas parādījuši, ka uzņēmumi ne tikai ir ieinteresēti un spēj padarīt godprātības, labas pārvaldības un pretkorupcijas politiku par uzņēmuma kultūras daļu, bet arī, ka uzņēmumu prakse ir būtiska, lai uzlabotu situāciju valstī kopumā. Šajā rakstā aplūkosim iemeslus, kāpēc uzņēmējiem vērts iestāties pret korupciju un piemērus, kā to paveikt.
Ieguvumi no uzņēmumu iestāšanās pret korupciju
KUI prezentācijas pasākumā Delnas direktore Inese Tauriņa, SCHWENK Latvija valdes locekle un Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškēvičs dalījās ar atziņām par uzņēmumu, privātā sektora lomu korupcijas novēršanā. Vērts izcelt iemeslus pretkorupcijas politikas ieviešanai uzņēmumā, ko uzsvēruši runātāji.
Privātos uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās strādā liela daļa valsts iedzīvotāju, tāpēc uzņēmumu iekšējā kultūra, principi, piemēram, atklātība, godprātība un iestāšanās pret korupciju ir ievērojama ietekme uz valsti un sabiedrību kopumā. Korupcija un ēnu ekonomika veicina viena otras attīstību, rezultējoties ekonomiskās nevienlīdzības pieaugumā un negodīgā konkurencē visā valstī. Starptautiska vai valsts mēroga, lieli vai mazi uzņēmumi ir savstarpēji cieši saistīti, piemēram, caur piegādes ķēdēm, patērētājiem, kā arī normatīvajiem aktiem. Tātad, ja uzņēmums par prioritāti izvirza uzņēmuma caurredzamību un korupcijas izskaušanu, tad visdrīzāk tas izraisīs ķēdes reakciju un labvēlīgi ietekmēs arī citus. Īpaša uzmanība tāpēc jāpievērš uzņēmumu vadībai, kam ir iespēja un atbildība iestāties par ētikas principu izpildi un vērtībām, rādot priekšzīmi visiem.
Korupcija skar visu valsts sabiedrību, tāpēc katras iesaistītās puses, arī uzņēmumu, lomai ir jābūt skaidrai, kā arī iespējas ietekmēt kopējo situāciju ir jāizmanto. Paļaušanās tikai uz politisko līderību korupcijas novēršanas procesā ir novecojis uzskats par efektīvu pretkorupcijas politikas īstenošanu. Lai arī lēmumu pieņēmējiem un tiesībsargājošajām iestādēm, kā KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam) ir jābūt galvenajam balstam pretkorupcijas politikas veidošanā un īstenošanā, bez atbalsta no uzņēmējiem, privātā sektora rezultātu sasniegt nevarēs.
Korupcijas novēršana uzņēmumiem ir svarīga, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un sekmētu finanšu mērķus. Iestāšanās pret korupciju un negodprātību un attiecīgas kultūras ieviešana darba vidē mazina riskus, kas var negatīvi atsaukties uz uzņēmuma reputāciju. Transparency International pētījumā, kurā apskatīti veiksmīgi uzņēmumu pieredzes stāsti cīnoties pret korupciju, raksturīgs novērojums ir uzņēmuma vērtību nostiprināšanās. Tas savukārt var pozitīvi ietekmēt arī investoru, partneru uzskatus un vēlmi sadarboties, veicinot uzņēmuma izaugsmi.
Kā uzņēmumam novērst korupciju
Transparency International un Delna regulāri pievēršas gan aktuālās situācijas izpētei, gan labās prakses piemēru analīzei un rekomendāciju izstrādei uzņēmumiem, kā rezultātā iespējams izdalīt vairākus piemērus, ko uzņēmums var darīt, lai ieviestu un stiprinātu pretkorupcijas, atklātības un godprātības prakses. Skaidrs, ka katra uzņēmuma gadījums ir individuāls, tomēr iespējams runāt par pamata prasībām, uz ko diskusijā norādīja arī Evita Goša un Renārs Griškevičs.
Svarīgi veidot stabilu pamatu – uzņēmuma iekšējos noteikumus, kuros ietvertas tādas tēmas kā ētika, trauksmes celšana, atklātības un pretkorupcijas politika. Jāņem vērā, ka daļā gadījumu nav nepieciešams izstrādāt jaunus noteikumus, bet ir jāstrādā ar esošā nacionālā līmeņa regulējuma ieviešanu, kā arī pastāvošajiem mehānismiem, to pilnveidošanu. Kā norāda Transparency International, nozīmīgi prasīt no ikviena darbinieka un vadības pārstāvja formālu apņemšanos ievērot noteikto. Piemērs ir Trauksmes celšanas likums, kurā paredzēts, ka uzņēmumiem, kam ir vismaz 50 darbinieki, jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Attiecīgi katram uzņēmumam ir jāizstrādā iekšējā kārtība, taču ne visi uzņēmumi ir to izdarījuši, vai daļa to izdara tikai formāli. Cits piemērs ir uzņēmuma pretkorupcijas stratēģija, kas publicēta uzņēmuma tīmekļvietnē, pieejama gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem un klientiem, rezultātā ar to var gan iepazīties, gan veikt uzraudzību. Turklāt būtiski, ka uzņēmumā regulāri notiek šīs stratēģijas izvērtēšana un darbinieku iepazīstināšana.
Uzņēmuma darbinieku iekšējās kultūras veidošanai jābūt aktīvam darbam, nostiprinot noteikumos paredzēto. Tas nozīmē regulāras apmācības izpratnes celšanai un praktisku situāciju izmēģināšanai un tiešo vadītāju un uzņēmuma vadības komunikāciju ar darbiniekiem un labā piemēra rādīšanu. Uzņēmumā satiekas darbinieki no dažādām vidēm, ar atšķirīgām pieredzēm, tāpēc kopīgas izpratnes veidošana svarīga, lai ikviens izprastu uzņēmumā pieņemtās prakses, vērtības. Piemērs ir ētikas dilemmu mācības, kur darbinieks iepazīstas ar situācijas aprakstu un iesaistās sarunā par tās atrisināšanu. Katra darbinieka izpratnes veidošana ne tikai sekmē godprātīgu uzņēmuma darbību, bet pārnes arī šo praksi uz darbinieka privāto dzīvi, tā sekmējot kopējo sabiedrības neiecietību pret negodprātīgām rīcībām.
Uzņēmumam ir jāuzņemas līderība, lai pilnveidotu arī uzņēmējdarbības vidi un situāciju valstī kopumā. Kā norāda Transparency International izpētes, uzņēmumiem bieži ir veiksmīgi izstrādāti noteikumi, bet praksē redzams, ka tie netiek ieviesti un līdz ar to – netiek sasniegts mērķis. To uzņēmums var paveikt, paužot savu nostāju publiski, izplatot vēstījumu gan divpusējos sadarbības formātos, gan konferencēs vai sadarbības projektos. Vadības loma šajā procesā ir centrāla, taču, tā kā arī lielai daļai darbinieku ikdienā ir jāveic uzņēmuma reprezentācija, ikviena indivīda spēju nest kopējo uzņēmuma pozīciju, ir svarīgi apzināties. Viens no piemēriem ir uzņēmumu dalība Delnas iniciatīvā “Nulles tolerance pret korupciju”, kurā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji piedalījušies un pauduši viedokli Delnas pasākumos, kas saistīti ar šo tēmu, ļaujot plašākai sabiedrībai ieraudzīt, kā uzņēmuma pretkorupcijas politika izskatās ikdienas darbā.
Nozīmīgi veikt regulāru uzņēmuma iekšējo mehānismu un noteikumu, vērtību iedzīvināšanai ieviešanas izvērtēšanu, kā arī plānu veidošanu. Lai pielāgotos aktuālajai situācijai un saprastu, kam nākamajā posmā jāpievērš lielāka uzmanība, jāidentificē labās prakses, riski un tas, cik sekmīgi plānoto izdevies ieviest. Rezultātā uzņēmums var efektīvāk izmantot resursus jomām ar lielākajiem riska faktoriem. Par izvērtējumu jāskaidro gan uzņēmuma ietvaros, gan jāpadara pieejamu publiski. Tas liecina par uzņēmuma apņemšanos un praktisku darbu pie tās realizācijas. Tā paaugstina darbinieku atbildību, kalpo kā kontroles līdzeklis vadībai, pozitīvi ietekmē uzņēmuma reputāciju tirgū un sabiedrībā, kā arī veicina vispārīgu attīstību. Tas darbojas arī kā ierobežojošs mehānisms tiem, kas nodarbojas ar piedāvājumu un/vai pieprasījumu saistībā ar korupciju.
Korupcijas novēršana uzņēmumos var tikt motivēta divos veidos. Pirmkārt, caur nacionāla līmeņa normatīvo aktu pieņemšanu, lai radītu pamatu, uz kā uzņēmumiem ieviest pārmaiņas un pilnveidot iekšējo kultūru. Otrkārt, tā ir ikviena uzņēmuma vadības un darbinieku individuāla izšķiršanās un rīcība, balstoties labās prakses piemēros un izpratnē par ieguvumiem no pretkorupcijas politikas. Jebkurā gadījumā tas ir jautājums par cilvēkiem un individuālu izšķiršanos, tādēļ pārmaiņu iniciators var būt ikviens – aicinām to apzināties un rīkoties.
Aicinām uzņēmumus, kuri iestājas pret korupciju savā ikdienas darbā un kopumā uzņēmējdarbības vidē, un ir gatavi stingri iestāties par godprātības standartiem, pievienoties Delnas un CSR Latvia iniciatīvai Nulles tolerance pret korupciju!
Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
