Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē korupcijas mazināšanas, labas pārvaldības un atklātības veicināšanas pasākumus, kurus īstenot nākamajā termiņā Eiropas Parlamentā un aicina Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus tos ieviest. Manifests ir veidots, ņemot vērā starptautiskās pretkorupcijas kustības Transparency International desmit ieteikumus Eiropas Savienības institūciju integritātes veicināšanai.
Galvenās prioritātes
- ES institūcijām ir jānostiprina savas ētikas un integritātes sistēmas, tostarp nodrošinot efektīvu uzraudzību, pārraudzību un izpildi.
- ES ir jāpastiprina cīņa pret nelikumīgām finanšu plūsmām un jāveicina lielāka finanšu un uzņēmējdarbības integritāte.
- ES ir jāaizstāv tiesiskums pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Tāpat jāaizsargā pilsoniskā telpa.
Prioritāšu snieguma rādītāji
Jāveicina ES institūciju atklātība un integritāte
Tikai pienācīga atklātība un integritāte var nodrošināt, ka Eiropas pilsoņi var jēgpilni iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un ka ES institūcijas ir atbildīgas, ētiskas un efektīvas savā darbībā. Pēc Kataras korupcijas skandāla, lai atgūtu pilsoņu uzticību, visām Eiropas institūcijām un jo īpaši Parlamentam ir būtiska ētisko sistēmu institucionāla stiprināšana.
ES institūciju atklātības trūkums ir aktuāls jautājums, jo īpaši Padomes, kurai piedēvē slepenību (black box). Institūcijām ir proaktīvi jāievieš iedzīvotājiem draudzīgas tīmekļa vietnes ar publiski pieejamiem visiem likumdošanas dokumentiem, kā arī tiem ir jābūt pieejamiem atvērto datu formātā. Institūcijām ir jānodrošina lielāka likumdošanas procesa, tostarp dalībvalstu nostājas atklātība. Bez atklātības nav iespējams iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un saukt valstu valdības pie atbildības par lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē aiz slēgtām durvīm.
Ar atklātību vien nevar atrisināt ES institūciju integritātes nepilnības. Tāpēc nākamajā EP sasaukumā institūcijām ir jāveic reformas, lai uzlabotu pretkorupcijas un integritātes regulējumu un ieviestu stingrākus noteikumus par interešu konfliktu pārvaldību, trauksmes celšanas aizsardzību, virpuļdurvīm (revolving doors), publisko resursu ļaunprātīgu izmantošanu un lobēšanas darbībām. Šie noteikumi ir neatkarīgi jāuzrauga un jāpārrauga, lai atklātu iespējamos pārkāpumus un veiktu pienācīgu izmeklēšanu. Jaunizveidotajai Ētikas iestādei ir jāpiešķir pienācīgas pilnvaras izmeklēt un sodīt par institūcijās nodarbināto ētikas pārkāpumiem. Jebkuri noteikumu pārkāpumi ir jāpapildina ar stingrāku sankciju režīmu, kas atturētu no noteikumu neievērošanas.
Ieviest ES interešu pārstāvju regulu
Lobēšana ir normāla jebkuras veselīgas demokrātijas sastāvdaļa. Lobēšana ļauj valsts amatpersonām, pieņemot lēmumus, apspriesties ar plašu ieinteresēto personu loku, tādējādi nodrošinot informētākus un labākus politikas rezultātus. Tā kā tikai mazāk nekā pusē ES dalībvalstu ir pieņemti noteikumi, kas reglamentē lobēšanas darbības, pastāv liela varbūtība, ka pieņemtie lēmumi tiek ietekmēti nepamatoti.
Tas nozīmē, ka ne visi veic lobēšanas darbības atklātā un ētiskā veidā. Ir ļoti svarīgi panākt, ka visi valsts politikas ietekmēšanā iesaistītie dalībnieki saskartos ar vienādiem noteikumiem. ES ir jābūt ambiciozākai – ir jāatsakās no nejaušībām lobēšanas procesā, jātiecas uz regulētu vidi un vienādiem standartiem visiem. Būtisks solis uz priekšu būtu esošo dalībvalstu lobiju reģistru saskaņošana un jaunu reģistru izveide dalībvalstīs, kuros tos nav, kā arī lielāka atklātība no interešu pārstāvju puses.
Eiropas aktīvu reģistra izveide
Noziedznieki, kleptokrāti un organizētās noziedzības grupējumu dalībnieki bieži novirza savu nelikumīgi iegūto bagātību vērtīgos īpašumos, piemēram, jahtās, mākslas darbos, juvelierizstrādājumos vai nekustamajā īpašumā. Tomēr bieži vien ievērojama viņu bagātības daļa nonāk finanšu aktīvos, nodrošinot ērtu iespēju noslēpt šo īpašumu patiesos īpašniekus. Eiropas Komisijai kopā ar valsts iestādēm ir jāizstrādā digitālā sistēma, kurā tiek apkopota informācija par īpašumu īpašumtiesībām un ir pieejama, izmantojot vienotu digitālo piekļuves punktu. Šiem reģistriem ir jāietver ekskluzīvo preču aktīvi, finanšu un nekustamais īpašums, nodrošinot kompetentajām iestādēm netraucētu un ātru piekļuvi savstarpēji savienotām datubāzēm. Šādi reģistri ir būtiski, lai ierobežotu nelikumīgu plūsmu pieplūdumu un efektīvi apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Visaptveroša stratēģija korupcijas apkarošanai ES
ES ir jāpieņem jauna un visaptveroša stratēģija, lai apkarotu korupciju, aizsargātu savas finansiālās intereses, kā arī stiprinātu un izmantotu savu likumdošanas un administratīvo instrumentu kopumu. Padomei un Parlamentam ir jāpieņem stingra Pretkorupcijas direktīva, kurā ir paredzēti stingri preventīvie pasākumi pret augsta līmeņa korupcijas noziegumiem un kura aizsargā korupcijas upurus. Eiropas Prokuratūras (EPPO) pilnvaras ir jāpaplašina, aptverot visas ES dalībvalstis, un jānodrošina institucionālā autonomija. Ir jāpārskata publiskā iepirkuma direktīvas un finansēšanas instrumenti, lai novērstu pašreizējās nepilnības un ieviestu kopīgus noteikumus atklātai pārvaldībai, datu standartiem un publisko izdevumu atklātībai. ES ir jāizmanto savi instrumenti, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji, kuri tiek atklāti krāpnieciskās un koruptīvās darbībās, tiek izslēgti no ES finansējuma. ES krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF) ir jāpiešķir lielākas pilnvaras izmeklēt ES locekļu un amatpersonu lietas, kā arī jānodrošina piekļuve EP deputātu birojiem. Visām ES izmeklēšanas un izpildes struktūrām un aģentūrām ir jāpiešķir nepieciešamie resursi, budžets un institucionālā autonomija, lai tās varētu pildīt savas pilnvaras. ES, ko vada Komisija, ir jāturpina jēgpilni iesaistīties Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) pārskatīšanas procesos. ES institūcijām ir jārāda piemērs attiecībā uz publisko resursu atklātību un finanšu pārvaldību.
Sniegt atbalstu Ukrainai atklātā, atbildīgā un iekļaujošā rekonstrukcijas procesā
ES ir jādubulto pūles, lai atbalstītu Ukrainu Krievijas kara agresijas apstākļos. ES sankciju ieviešana nav bijusi pietiekami efektīva, turpmāk ir jāatbalsta Ukraina, ieviešot uzticamu un stingru sankciju režīmu, ievērojami paplašinot sankciju piemērošanas vērienu. ES būtu arī vairāk jākoncentrējas uz tām nozarēm, kas veicina sankciju apiešanu. Lai īstenotu sankcijas efektīvi, ES ir jāpiešķir valsts institūcijām ievērojami resursi, jo pašlaik tām nav ne finanšu resursu, ne politiskās gribas pilnībā uzraudzīt un īstenot jau pieņemtās sankcijas.
Visā pasaulē notiek provizoriskas diskusijas par turpmāko Ukrainas rekonstrukcijas procesu, kas īsā laika posmā saņemtu simtiem miljardu eiro infrastruktūras projektiem. Rekonstrukcijai jābūt cieši saistītai ar ES paplašināšanās progresu. Jau pieņemtais Ukrainas mehānisms un tā sauktā “Ukrainas plāna” reformu programma ir jāuztver kā daļa no plašākiem centieniem, kas paredz finansējumu no vairākiem avotiem. Tam ir jāietver konfiscēto Krievijas valsts īpašumu atdošana karā cietušajiem. ES ir jācenšas palielināt pēc kara rekonstrukcijas atklātība un atbildība, lēmumu pieņemšanas procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību. ES ir jāturpina piešķirt finansējums pārrobežu projektiem, kas var palīdzēt Ukrainai, kā arī citām kandidātvalstīm veidot ilgstošas partnerības kontinentā. ES ir jāpalielina valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī citu ieinteresēto partneru spējas īstenot veiksmīgas reformas.
Uzticams paplašināšanās process, koncentrējoties uz tiesiskumu un augsta līmeņa korupciju
Paplašināšanās ir stratēģiska ģeopolitiska un demokrātiska nepieciešamība. Ir būtiski, lai pašreizējais politiskais stimuls paplašināšanās procesa atsākšanai paliktu ES institūcijās un dalībvalstīs. Tai pat laikā kandidātvalstīm ir jānovērš nopietni trūkumi tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un valsts institūciju un tiesu neatkarības jomā. To pieprasa ne tikai pati ES, bet arī attiecīgo valstu pilsoņi un pilsoniskā sabiedrība, kas ar dalību ES saistītos nosacījumus uzskata par sviru jēgpilnu iekšzemes reformu sasniegšanai. Nepietiek ar ES tiesību aktu kopuma (“acquis”) transponēšanu, kandidātvalstīm ir jācīnās arī pret valsts sagrābšanu un augsta līmeņa korupciju. Komisijai būtu jāpaplašina ikgadējo tiesiskuma ziņojumu darbības joma, iekļaujot visas kandidātvalstis. ES ir jāizmanto paplašināšanās process un jāsadarbojas ar vietējo pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu Rietumbalkānu valstīm un Austrumu kaimiņvalstīm gūt panākumus demokrātijas un sabiedrības pārveides procesos.
Aizsargāt tiesiskumu
Pēdējos gados ES ir piedzīvojusi eskalējošu tiesiskuma krīzi, kurā ir nopietni iedragātas demokrātijas un politiskās integritātes vērtības vairākās dalībvalstīs. Uzbrukumi likuma varai ir izpaudušies augsta līmeņa korupcijas un varas ļaunprātīgas izmantošanas veidā, tostarp ir bijuši satraucoši mēģinājumi vājināt neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus. Atbildot uz to, ES ir radījusi papildu instrumentus gan preventīvus, gan sodošus. Tiesiskuma Nosacītības regula pirmo reizi tika izmantota pret Ungāriju un ar to tika apturēts ES finansējums, līdz tiks novērsti sistēmiski tiesiskuma trūkumi. Komisijas ikgadējos tiesiskuma ziņojumos ir pievienoti katrai dalībvalstij adresēti ieteikumi. Neskatoties uz šiem instrumentiem, dalībvalstīs joprojām pastāv tiesiskuma problēmas. Tāpēc ES uzdevums ir izmantot savus instrumentus, lai apturētu ES vērtību pārkāpumus. Ziņojumos par tiesiskumu ir jābūt stingrākiem un detalizētākiem ieteikumiem, kas Komisijai būtu konkrēti jāuzrauga. ES nav jāgaida gadi, līdz tiesiskuma situācija pasliktināsies līdz valsts sagrābšanas apstākļiem, kā tas notika ar Ungāriju. Komisijai un Padomei būtu jāievieš tiesiskuma nosacījumu regulējums dalībvalstīs, kurās ir konstatēti tiesiskuma trūkumi. Visbeidzot, sarunu un lēmumu pieņemšanas procesiem par tiesiskuma nosacījumu izpildi jābūt caurskatāmiem, objektīviem un apolitiskiem.
Pilsoniskās telpas aizsardzība ES mērogā
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem un tiesību aizstāvjiem ir galvenā loma korupcijas un citu sabiedrības problēmu identificēšanā un atklāšanā, pārbaudot iespējamus varas ļaunprātīgas izmantošanas un netaisnības gadījumus.
Pēdējā laikā pilsoniskā sabiedrība ir piedzīvojusi pieaugošu spiedienu un pat draudus. Šīs tendences, ir izteiktākas valstīs, kuras saskaras ar demokrātijas pagrimumu. Lai Eiropas demokrātijas varētu uzplaukt, ir jāstiprina pilsoniskās telpa. Lai to panāktu, ES ir jāievieš ES Demokrātijas aizsardzības pakotne, kas aizsargātu pilsonisko sabiedrību, aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī jānodrošina atbilstošs un konsekvents publiskais finansējums pilsoniskajai sabiedrībai. ES apņemšanās aizsargāt pilsonisko sabiedrību un nodrošināt tās iespējas ir būtiski svarīga demokrātisko vērtību un principu integritātes saglabāšanā.
ES kā klimata integritātes čempione
Politiskajai korupcijai ir nozīmīga loma klimata politikas vājināšanā vai bloķēšanā visā pasaulē. Lobisti, kas darbojas ēnā, nepārvaldīti interešu konflikti un virpuļdurvju (revolving doors) princips dod priekšroku tiem, kas izvairās no atklātības un atbildības. Tas ir novērots ne tikai ES līmenī, bet vēl jo vairāk starptautiskos forumos. Pēdējā Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencē piedalījās rekordliels fosilā kurināmā nozares pārstāvju skaits, radot arvien lielāku spiedienu un aizkavējot saistošo laika grafiku fosilo izejvielu lietošanas pārtraukšanai. Tā kā pati ES ir pakļauta dažādu politiķu spiedienam un vēlmei apturēt tās pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, ES ir jāaizsargā sava klimata politika, Eiropas Zaļais kurss un konsekventi jāatbalsta lielāka atklātība, integritāte un atbildība gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. ES kā vienam no lielākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē ir jāizmanto sava ģeopolitiskā vara daudzpusējos forumos, lai kļūtu par klimata integritātes čempioni, nosakot virzību atklātai un atbildīgai klimata politikai nākamajos gados.
Komisijai ir jākļūst par patiesu Līgumu sargu
Eiropas Komisija kā Līgumu sargātāja ir atbildīga par to, lai dalībvalstis ievērotu ES vērtības un pārņemtu tiesību aktus. Tomēr ir neskaitāmi piemēri tam, ka tas netiek darīts. Nākamajā pilnvaru termiņā būtu jāuzrauga, vai dalībvalstis ievēro ES tiesību aktus un vajadzības gadījumā ir attiecīgi jārīkojas un jāpanāk, ka tiesību akti tomēr tiek ieviesti un vērtības ievērotas.
Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
