×

DELNA AKCENTĒ ATVĒRTO DATU NOZĪMI DROŠĪBAS RISKU UN KORUPCIJAS IZMEKLĒŠANĀ

2024. gada 26. aprīlī Delna prezentēja digitāla rīka prototipu, kas paredzēts, lai palīdzētu identificēt uzņēmumus, kas importē preces no Baltkrievijas un Krievijas un reizē piedalās publiskajos iepirkumos Latvijā.

Pasākums tika rīkots sadarbībā ar projekta partneriem Igaunijas un Somijas Transparency International nodaļām un aktualizēja atvērto datu lomu drošības risku novēršanā un korupcijas apkarošanā Baltijas reģionā.

 

UZŅĒMUMI, KAS PIEDALĀS PUBLISKAJOS IEPIRKUMOS UN REIZĒ IMPORTĒ PRECES NO KRIEVIJAS UN BALTKRIEVIJAS

 

Prezentējot atziņas un atklājumus hakatonā, minēts, ka kopumā ir 33 uzņēmumi, kas importējuši dažādas preces no Krievijas, Baltkrievijas 2022. vai 2023. gadā un vienlaikus ir uzvarējuši publiskajos iepirkumos šajos gados. Kopējā nauda summa, kas samaksāta, šādiem uzņēmumiem uzvarot iepirkuma konkursos 2022. un 2023. gadā, lēsta ap 400 miljoniem eiro. Tiesa, šādu uzņēmumu importētāju un reizē publisko iepirkumu uzvarētāju daudzums samazinājās 2023. gadā.

Galvenās jomas importam no Krievijas un Baltkrievijas ietver medicīnu un medicīnas aprīkojumu, gāzi, rezerves daļas un elektrotehniku. Hakatona grupa norādīja, ka, analizējot šos datus, kļūst skaidrs, ka atbildīgajām institūcijām būtu ieteicams veidot mehānismu, kas ļautu paplašināti monitorēt konkrētus iepirkumus vairāk nekā citus – it īpaši tādus, kas saistīti ar tehnoloģiju iepirkumiem un/vai kritisko infrastruktūru, jo tajos iespējami papildus drošības riski.

Pētot atsevišķus uzņēmumus un konkrētos normatīvos aktus, secināms, ka  patieso labuma guvēju reģistrā nav obligāti jānorāda visas valstspiederības (pilsonības). Tika atrasts konkrēts gadījums, kad uzņēmuma, kas piedalās publiskajos iepirkumos tehnoloģiju nodrošināšanā Valsts robežsardzei, patiesais labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, kam pieder 40% uzņēmuma daļu. Vēl 40% kapitāldaļu pieder Izraēlas valstspiederīgajam, taču, pēc pieejamajiem datiem spriežot, nav skaidrs, vai šai personai ir iespējama dubultpilsonība ar, piemēram, Krieviju vai Baltkrieviju.

 

PROGRESS UN IZAICINĀJUMI DATU PIEEJAMĪBĀ LATVIJĀ, IGAUNIJĀ UN SOMIJĀ

 

Žurnālistiem un pētniekiem, kam jāatklāj slēpti fakti un potenciāli pārkāpumi, atvērtie dati ir nozīmīgs informācijas avots. Valsts iestādēm ir milzīgs datu apjoms, kas apkopots dažādos reģistros un datubāzēs, bet datu pieejamība atšķiras no valsts uz valsti.

Piemēram, Latvijā Patieso labuma guvēju reģistrs pieejams ikvienam bez maksas. Pētnieciskie žurnālisti norādījuši, ka Somijā valsts nodevas svarīgiem dokumentiem rada nopietnas problēmas piekļūšanai informācijai. Piemēram, kādā gadījumā par izmeklēšanas protokoliem bijis nepieciešams samaksāt vairākus simtus eiro, par vienu protokolu uz 1660 lapām maksājot likmi par katru lapu.[1] Somijā aktualizētā problēma par lielajām summām datu iegūšanai nav sveša arī Latvijā. Gan Latvijā, gan Somijā šādas summas galvenokārt jāmaksā par dokumentu papildus apstrādi valsts iestādē, proti, drukāšanu vai kopēšanu. Ja anonimizēti tiesu lēmumi Latvijā ir publiski pieejami arī elektroniski, tad piekļūšana lietas materiāliem ir vai nu fiziskā formātā, maksājot par drukāšanu, vai arī lasot klātienē, jo elektroniskā formātā tie nav pieejami. Vienlaikus jānorāda, ka vecāki nolēmumi datubāzē nav atrodami, ar tiem var iepazīties anonimizētā formā tikai klātienē un/vai maksājot par drukāšanu.

Pasākuma laikā eksperti no Igaunijas un Latvijas akcentēja novēroto negatīvo tendenci valdībām aizverot datus, jeb padarot tos publiski nepieejamus. Latvijas gadījumā politisko organizāciju finanšu datu bāzē būtu jābūt pieejamiem arī vecākiem datiem, jo tie var būt īpaši svarīgi gadījumos, kad tiek izmeklēti korupcijas gadījumi un kad jāizpēta saikne starp partiju un fizisku personu, tās ieņemtajiem amatiem konkrētos laika posmos. Problēma norādāma arī par amatpersonu deklarācijām, kuru aizvēršana vājinātu publisko uzraudzību. Arī Igaunijā vērojama valdības vēlme ierobežot datu pieejamību, tostarp tiesu dokumentu jomā, savukārt Somijā šāda tendence nav novērota. Paneļdiskusijas dalībnieki piedāvāja problēmas risinājumu – ja Vispārīgā datu aizsardzības regula ierobežo piekļuvi datiem un ja valsts iestādēm ir likumīgs iemesls nepublicēt datus – tām ir jāpiešķir iespējas žurnālistiem un pētniekiem parakstīt neizpaušanas līgumu, paredzot iespējas ziņot par datiem, kas liecina par korupciju.

Somijā, Latvijā un Igaunijā relatīvi pieejami ir sankcionēto uzņēmumu, personu un aktīvu saraksti, taču iesaistītie eksperti pasākuma gaitā minēja problēmu, ka valstis netiecas tajos iekļaut cilvēkus, kuri ir faktiski saistīti ar sodītajiem. Kā norādīja pasākuma dalībnieki, 2023. gadā publicētie “Rotenberga faili” un gadījums ar Krievijas oligarha īpašumu slēpšanā iesaistīto Latvijas pilsoni liek secināt, ka sankcionētām personām ir viegli izveidot ēnu struktūras, lai izvairītos no sankcijām, nododot īpašumus un īpašumtiesības, piemēram, neoficiālajai dzīvesbiedrei.

 

Rekomendācijas:

 

  • Latvijas gadījumā, ja patiesajam labuma guvējam ir vairākas valstspiederības, patiesā labuma guvēju reģistrā būtu nepieciešams norādīt tās visas. Šobrīd atbilstoši normatīvo aktu prasībām (sk. likuma Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru 4.10 pants. Personu tiesības izmantot Uzņēmumu reģistra informāciju), nepieciešams norādīt tikai vienu no tām. Tas būtu jālabo, jo visu valstspiederību neatklāšana potenciāli var ļaut piedalīties publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuru patiesā labuma guvēji ir sankcionēti/ir potenciāli saistīti ar sankcionētām personām. Visu valstspiederību publicēšana atvieglotu Finanšu izlūkošanas dienestam pārbaudīt saistību ar sankcionētām personām;

 

  • Saglabāt līdzšinējo atvērto datu pieejamību un nodrošināt iespējas piekļūt arī senākiem datiem, piemēram, uz motivēta iesnieguma pamata sniedzot iespēju iepazīties ar amatpersonu deklarācijām vai datiem par politisko organizāciju finansēšanu gadījumos, kad šie dati tika radīti pirms elektronisko datubāžu izveides vai gadījumos, kad, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, šie dati ir tikuši aizvērti. Ir jāizvērtē līdzsvars starp datubāžu kapacitāti, taču jānodrošina arī tas, lai šie dati pilnībā nepazūd. Šie dati var būt īpaši svarīgi gadījumos, kad jāatrod pierādījumi senāku korupcijas gadījumu un pārkāpumu izmeklēšanā;

 

  • Pārskatīt iespēju nodrošināt politisko organizāciju biedru datu kopu publisku pieejamību. Igaunija ir vienīgā no 3 valstīm, kas nodrošina politisko organizāciju biedru datu kopu publiski pieejamu. Šīs valsts pieredze norāda, ka šie dati var palīdzēt atklāt nepotismu, kronismu un/vai politisko favorītismu;

 

  • MK noteikumos Nr. 417 “Politisko organizāciju (partiju) informācijas par iestāšanās naudām, biedru naudām, dāvinājumiem (ziedojumiem), vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanas un publicēšanas noteikumi” jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu lielāku partiju finansēšanas atklātību. Esošie noteikumi paredz politiskām partijām sniegt informāciju par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu maksātājiem, ja biedra iemaksu kopsumma pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (2024.g. tie ir 700EUR). Ierosinām atcelt minimālās mēnešalgas ierobežojumu un politiskajām partijām sniegt informāciju par biedru naudu un iestāšanās naudu maksātājiem neatkarīgi no summas lieluma, pamatojoties uz to, ka atsevišķu partiju gadījumos nepubliskotais finansējuma apjoms ir ievērojams;

 

  • Atsevišķām datu kopām būtu nepieciešams atcelt nodevu maksājumus reģistrētiem žurnālistiem un reģistrētām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar pētniecību vai uz motivētu iesniegumu pamata. Piemēram, par īpašumtiesību datu iegūšanu no Zemesgrāmatas ir jāmaksā gan Latvijā, gan Igaunijā. Somijā ir jāmaksā nodeva, lai piekļūtu Uzņēmumu reģistrā esošajai publiskajai informācijai. Šādu nodevu atcelšana konkrētu jomu speciālistiem potenciāli palielinātu pētnieciskās žurnālistikas efektivitāti un samazinātu finansiālus ierobežojumus žurnālistu darbam, atklājot sabiedriski nozīmīgu informāciju, tostarp korupciju un pretlikumīgu rīcību;

 

  • Igaunijas un Latvijas gadījumā jāizstrādā nacionāla pretkorupcijas datu stratēģija un redzējums par pretkorupcijas datu infrastruktūras attīstību un datu kopu izmantošanas iespējām. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista konstitucionālo tiesību un pretkorupcijas eksperti, kā arī fizisko personu datu aizsardzības speciālisti, pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un žurnālisti, lai nostiprinātu kopēju izpratni par datu aizsardzības un pretkorupcijas darba līdzsvaru. Iespējams, šī stratēģija jāveido kā daļa no valsts līmeņa pretkorupcijas stratēģijas. Identificētās datu kopas jāpadara pieejamas centrālajā atvērto datu portālā saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm;

 

  • Publiskā iepirkuma datu kopa var kalpot par optimālu sākumvietu pārrobežu atvērto datu analīzei. Balstoties trīs valstu salīdzinošajā analīzē, Latvijā, Igaunijā, Somijā visām šīm publisko iepirkumu datu kopām ir labi novērtēti datu kvalitātes rādītāji.

 

[1] https://www.hs.fi/mielipide/art-2000010223634.html

 

Šis raksts ir tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes. 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52