Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2024. gada maijā analizēja Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikto partiju un partiju apvienību programmas, meklējot ar korupcijas mazināšanu un tiesiskuma stiprināšanu saistītas tēmas. Ņemot vērā pētījumu centra SKDS martā publicētos partiju reitingus, Delna atlasīja 11 partijas un partiju apvienības, kas ieguvušas augstākos rezultātus, un pēc vienotiem kritērijiem izvērtēja to programmas. Delna vērš uzmanību uz to, ka programmās rakstītais vien nenodrošina, ka partiju pārstāvji savā retorikā un darbos iestāsies par konkrētajiem jautājumiem.
Partijas un partiju apvienības, kuru programmas tika analizētas:
- Nacionālā apvienība
- “Jaunā Vienotība”
- “Saskaņa”
- “Progresīvie”
- “Latvijas attīstībai”
- “Latvija pirmajā vietā”
- “Stabilitātei!”
- “Apvienotais saraksts”
- “Suverēnā vara”
- Zaļo un zemnieku savienība
- Jaunā konservatīvā partija
Analizējot priekšvēlēšanu programmu saturu, Delna vērtēja, vai programmās ir iekļauti šādi jautājumi: korupcijas novēršana un apkarošana; tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana; mediju neatkarības un kvalitātes stiprināšana; labas pārvaldības veicināšana.
“LV portāls” norādīja, ka partiju priekšvēlēšanu programmu maksimālo apjomu – 4000 zīmju – Latvijas Republikas Augstākā Padome ir paredzējusi kā “kompromisu starp precizitāti un uzskatāmību”. Par īsajām dēvēto programmu uzdevums ir iepazīstināt vēlētājus galvenajiem kandidātu nodomiem, ko tie ievēlēšanas gadījumā paredzējuši īstenot. Īsās programmas ir plaši izplatītas Saeimas vēlēšanās, tai pat laikā partijām tiek saglabāta iespēja izklāstīt precīzākus un detalizētākus skaidrojumus plašākos programmatiskajos dokumentos. Eiropas Parlamentam vēlēšanām 4000 zīmju programmas ir izveidojusi tikai “Saskaņa”, bet tikai viena partija (“Progresīvie”) piedāvā gan īso, gan garo programmu.
VISPĀRĪGĀS IEZĪMES PARTIJU PROGRAMMĀS
Visās programmās ir likts būtisks uzsvars uz drošības stiprināšanu vai nu vispārīgā, vai specifiskā perspektīvā, piesaucot gan militārajā jomā, gan – pat vēstures literatūrā izmantotus terminus. Drošība tiek saistīta lielākoties ar citām nozarēm – ekonomikas, sociālo, tehnoloģiju un militāro. Korupcija kā drošības apdraudējums netiek uzsvērts. Partiju programmas kopumā ir vispārīgas un iezīmē vairākas problēmas:
Pirmkārt, programmās parādās ES fondu līdzekļu palielināšanas vai efektīvākas izmantošanas nepieciešamība, bet netiek minēts, ka nepieciešama arī šo līdzekļu izlietojuma ciešāka uzraudzība un kā tas paveicams. Redzot gan gadījumu Latvijā ar Aizsardzības ministrijas veikto pārtikas iepirkumu, gan publiski izskanējušo informāciju par līdzekļu izsaimniekošanu vairākās pašvaldībās, jāsaprot, ka finansējuma palielinājums saistās arī ar dažādiem riskiem un tam jābūt vienam no primārajiem jautājumiem, ko nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam risināt.
Otrkārt, programmā vien retos gadījumos ir pieminēta godprātības, atklātības un labas pārvaldības principu ievērošana, kas mazinātu korupcijas un prettiesiskas rīcības izplatību. Gadījumos, kad tas darīts, lietotās frāzes ir vispārīgas, piemēram, teju visās programmās uzsvērta nepieciešamība mazināt birokrātiju, pieturēšanās pie Eiropas vērtībām, kas tikai vispārināti pieskaras rīcībpolitikai.
Treškārt, solījumi ir vispārīgi un nav skaidroti detalizētāk. Protams, var argumentēt, ka 4000 zīmju garās partiju programmas netiek veidotas, lai detalizēti aprakstītu katru partijas rīcībpolitikas piedāvājumu. Tomēr vispārīgais raksturs, kādā formulēti partiju uzskati programmās, liek uzdot jautājumus – vai solītajam pamatā ir konkrēti piedāvājumi un ievēlētais pārstāvis nesīs cerētos rezultātus. Tieši tādēļ pilno programmu, kas izskaidro arī vispārīgāko solījumu praktiskās detaļas, izveide ir būtiska. Eiropas Parlamenta vēlēšanām lielākoties partijas izvēlējās neveidot 4000 zīmju programmu, bet gan garākas. Tomēr jāuzsver, ka solījumu vispārināšana parādās kā tendence arī garajās programmās.
KORUPCIJAS NOVĒRŠANA UN APKAROŠANA
Analizējot politisko partiju programmas, ņēmām vērā šādus aspektus:
- Konkrētība – Vai partija piedāvā konkrētus pasākumus korupcijas apkarošanai? Vai programmā ir detalizēti aprakstīts, kā tiks novērsti korupcijas riski?
- Caurskatāmība un atbildība – Vai partija sola palielināt valsts pārvaldes un politisko lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmību? Vai tiek piedāvāti mehānismi, lai nostiprinātu amatpersonu atbildību par koruptīvām darbībām?
- Sadarbība un sabiedrības iesaiste – Vai partija plāno veicināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību korupcijas novēršanā?
Delna apskatīja vairākus piemērus, kuros parādās konkrēti rīcībpolitikas piedāvājumi.
“Progresīvie” visskaidrāk ir aptvēruši korupcijas tēmu, norāda: “lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma”.
“Jaunās Vienotības” programmā piesaukta godīga konkurence un patērētāja tiesību nodrošināšana. “Apvienotais saraksts” izceļ investīciju uzraudzības nozīmi īpaši pierobežā. “Latvijas Attīstībai” norāda, ka “fondu ieguldījumu nosacījumu izstrādē ir vairāk jāiesaista pašvaldību, uzņēmēju un NVO pārstāvji”. Savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzsver, ka “neiecietība pret korupciju, nulles tolerance jebkādai ES amatpersonu iesaistei kukuļošanā vai amata labumu saņemšanā ir un būs mūsu vērtību kodols”.
TIESĪBSARGĀJOŠO IESTĀŽU STIPRINĀŠANA
Analizējot politisko partiju programmas, ņēmām vērā šādus aspektus:
- Resursi un kapacitāte – Vai partija sola palielināt finansējumu tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, policijai, prokuratūrai un tiesām?
- Neatkarība un caurskatāmība – Vai partija piedāvā pasākumus, lai nodrošinātu tiesībsargājošo iestāžu neatkarību no politiskās ietekmes?
- Starptautiskā sadarbība – Vai tiek piedāvātas iniciatīvas, lai uzlabotu sadarbību starp dažādām tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī ar sabiedrību?
Lielākoties partijas neuzsver tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanu, taču uzsver dažādus ar iestādēm saistītos aspektus un pasākumus. Vairākas partijas īpaši atsaucas uz robežu stiprināšanu un aizsardzības jomu, kas nozīmē, ka nacionāla un starptautiska mēroga iestādēm tiktu novirzīts papildus finansējums. Tālāk apskatām vairākus piemērus, kuros parādās konkrēti rīcībpolitikas piedāvājumi.
“Nacionālā apvienība” norāda, ka “ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi – ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzības izdevumi galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts nacionālā budžeta, nevis no ES kopējiem līdzekļiem”. “Suverēnā vara” programmā koncentrējas uz īpašumtiesībām, norādot, ka “Cilvēka vienīgais mājoklis Eiropas Savienībā ir neaizskarams. Cīnīsimies par vienotu juridisko standartu cilvēka īpašumtiesību aizsardzībā.” Arī JKP savā programmā vēsta par taisnīgumu un sociālās nevienlīdzības samazināšanu, taču nenorāda konkrētus pasākumus, kas plānots tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanai.
MEDIJU NEATKARĪBAS UN KVALITĀTES STIPRINĀŠANA
Aspekti, kuriem pievērsām uzmanību, analizējot partiju programmas:
- Mediju neatkarības nodrošināšana – Vai partija piedāvā mehānismus, lai nodrošinātu mediju finansiālo neatkarību?
- Regulatīvie aspekti – Vai partija piedāvā uzlabot mediju uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu mediju darbības caurskatāmību un atbilstību likumdošanai?
- Piekļuve informācijai – Vai partija piedāvā uzlabot žurnālistu un sabiedrības piekļuvi informācijai?
Teju visas partijas savās programmās neuzsver mediju neatkarības jautājumu. Taču jāmin daži ar šo aspektu saistītie piemēri.
“Progresīvie” programmā norāda, ka mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos, sola: “Iestāsimies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju.” Jāuzsver, ka partija arī minējusi ne tikai aktualitāti, bet arī plānoto pasākumu – ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīt vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu.
Lai arī JKP savā programmā tieši neuzsver plašsaziņas līdzekļu neatkarību, partija programmā iekļauj, ka cīnīsies pret Krievijas dezinformācijas kanāliem un krievu valodas izmantošanu kā Kremļa propagandas rīku Eiropā. Tas varētu būt saistīts ar mediju jautājumu, taču partija nemin konkrētus pasākumus. “Latvijas Attīstībai” min mākslīgā intelekta faktoru, norādot, ka “radīto tehnoloģisko revolūciju balstīsies ar saprātīgiem noteikumiem, atvērtiem datiem un pieeju superskaitļošanas jaudām”. Mākslīgajam intelektam būs arvien lielāka loma arī politiskajos procesos, arī šobrīd pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktīvi tiek diskutēts par mākslīgā intelekta lomu priekšvēlēšanu aģitācijā un ne mazāk svarīga loma ir arī medijiem, kas aktīvi seko līdzi politiskajiem procesiem.
LABAS PĀRVALDĪBAS VEICINĀŠANA
Aspekti, kuriem pievērsām uzmanību, analizējot partiju programmas:
- Efektivitāte – Vai partija piedāvā veidus, kā uzlabot institūciju efektivitāti? Vai tiek minēti pasākumi, lai uzlabotu resursu pārvaldību?
- Līdzdalība un iesaiste – Vai partija plāno veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā?
Par institūciju efektivitāti, īpaši uzsverot Krievijas mērķtiecīgo ES sankciju apiešanu, partijas uzsver, ka šim jautājumam jāpievēršas vērīgāk. Saistībā ar šo minam dažus piemērus.
“Nacionālā apvienība” sola, ka “uzstās uz plašāku sankciju piemērošanu pret Krieviju, vienlaikus nepieļaujot nekādas atkāpes no jau ieviestajām sankcijām. Atbalstīs ES līmeņa risinājumus, lai sankcijas netiktu apietas.” “Jaunā Vienotība” uzsver, ka “savu politiku Eiropas Parlamentā virzīs ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū”, taču nav minēti konkrēti pasākumi. “Progresīvie” uzskata, ka Eiropai ir jābūt efektīvai, un tas attiecas arī uz iestāžu lēmumiem. Kā konkrētu pasākumu partija min to, ka “ES ir nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības”. Arī “Latvijas Attīstībai” pievēršas migrācijas jautājumam, norādot uz efektīvu mehānisma nepieciešamību situācijas risināšanai. Savukārt “Apvienotais Saraksts” uzsver sabiedrības lomu iestāžu stiprināšanā, piemēram, minot, ka “visas līdzšinējās krīzes ir pierādījušas, ka tieši aktīva pilsoņu rīcība un iesaiste ir izšķiroša krīžu pārvarēšanā”. Partija norāda, ka “iedzīvotājiem ir jābūt praktiskām zināšanām veselības pratībā un neatliekamajā palīdzībā, lai krīzes situācijā viņi varētu parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem”, taču netiek minēts, kā šis mērķis tiks sasniegts.
SECINĀJUMI
Lielākoties partijas un partiju apvienības iekļauj tikai vienu vai vairākas tēmas kā plānotos pasākumus vai mērķus, ko īstenot nākamajos piecos gados Eiropas Parlamentā. Par korupcijas apkarošanas jautājumiem partijas programmās izvairās runāt, savukārt, par pārējām tēmām atsevišķas partijas lielākoties izvirza solījumus vai apgalvojumus, nepaskaidrojot, kā tos pildīs. Tikai dažas partijas izvirza reālus pasākumus un darāmos darbus, ko īstenos Eiropas Parlamentā.
Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
