Cik atklātas ir partiju un partiju apvienību mājaslapas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām? Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2024. gada maijā vērtēja Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikto sarakstu mājaslapu atklātību. Ņemot vērā pētījumu centra SKDS martā publicētos partiju reitingus, Delna atlasīja vienpadsmit partijas un partiju apvienības, kas ieguvušas augstākos rezultātus, un pēc vienotiem kritērijiem izvērtēja to mājaslapas. Delnas ieskatā mājaslapas ir centrālā komunikācijas platformas, kas ļauj ērti iepazīties ar partiju vai partiju apvienību un tās kandidātiem.
Partijas un partiju apvienības, kuru mājaslapas tika izvērtētas:
- Nacionālā apvienība,
- “Jaunā Vienotība”,
- “Saskaņa”,
- “Progresīvie”,
- “Latvijas attīstībai”,
- “Latvija pirmajā vietā”,
- “Stabilitātei!”,
- “Apvienotais saraksts”,
- “Suverēnā vara”,
- Zaļo un zemnieku savienība,
- Jaunā konservatīvā partija.
Delna, veicot partiju un partiju apvienību mājaslapu atklātības analīzi, vērtēja publicēto informāciju par vēlēšanu sarakstu kandidātiem, programmām, apskatot 7 indikatorus, un partiju vai partiju apvienību un tās finansējumu, apskatot 6 indikatorus. Vērtējot vēlēšanu sarakstu kandidātus un programmas, Delna apskatīja, vai ir publicēts vēlēšanu saraksts, kandidāta kontaktinformācija, kandidāta partejiskā piederība, politiskā pieredze, izglītība un profesionālā darbība, pirmsvēlēšanu programma, programmu un kandidātu sarkstu izveides process. Vērtējot atklātību par partiju un partiju apvienību finansējumu, Delna apskatīja, vai ir publicēta informācija par organizācijas vēsturi, iekšējo struktūru, biedru skaitu, valsts budžeta finansējuma apjomu, finansējuma izlietojumu, dāvinājumiem, ziedojumiem un biedra naudām.
Par katru indikatoru ir iespējams iegūt:
- 1 punktu, ja prasības ir pilnībā izpildītas,
- 0.5 punktus, ja tās izpildītas daļēji, piemēram, atrodama tikai daļa informācijas vai tā nav publicēta ērtā, saprotamā veidā,
- 0 punktus, ja prasības nav izpildītas, informācija nav publiski pieejama. Pilns indikatoru saraksts un to apraksts ir pieejams šeit->.
Maksimālais punktus skaits, ko partija vai partiju apvienība varēja iegūt ir 13 punkti. Visaugstāko novērtējumu – 8 punktus ieguva Jaunā konservatīvā partija, savukārt viszemāko novērtējumu, 2.5 punktus, – “Stabilitātei!”.
KAS ZINĀMS PAR SARAKSTU KANDIDĀTIEM UN PROGRAMMĀM?
Lielākoties visās mājaslapās ir pieejama informācija par kandidātu sarakstu, taču divu partiju (“Saskaņas” un “Stabilitātei!” ) mājaslapās ir pieejams daļējs kandidātu saraksts un izcelti redzamākie pārstāvji. Delnas ieskatā šāda pieeja neļauj vēlētājam novērtēt sarakstu kopumā. Partijām mājaslapā būtu jānorāda vismaz saite uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu, lai vēlētājs var iepazīties ar visiem sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem. Partijām, kuru mājaslapās nebija visa kandidātu saraksta, piešķīrām 0.5 punktus. Delna iesaka, lai padarītu mājaslapu un informāciju lietotājam draudzīgāku un viegli pieejamu, izveidot apvienības cilvēku meklētāju un kandidātiem pievienojot ikonu ar saiti uz CVK mājaslapu.
Lai palīdzētu izlemt, kurš kandidāts vislabāk spēj pārstāvēt vēlētāja intereses, mājaslapā ir jābūt norādītam, kā ar kandidātu iespējams sazināties – izmantojot e-pastu, tālruni vai sociālo tīklu profilu. Ir būtiski, lai ikviens vēlētājs var kandidātam jautāt par nostāju konkrētos jautājumos vai atbalstītajiem lēmumiem, tādējādi veicinot deputātu kandidātu politisko atbildību un atklātību. Tikai Jaunā konservatīvā partija ir norādījusi vismaz vienu saziņas kanālu katram kandidātam, bet pārējās partijas kontaktinformāciju ir norādījušas tikai daļai kandidātu.
Partiju apvienošanās ar citām partijām un apvienību veidošana un politiķu migrēšana no viena politiskā spēka uz otru ir bieža parādība Latvijas politikā. Norādot kandidāta piederību konkrētai partijai, vēlētājiem tiek sniegta iespēja vērtēt viņa politisko pieredzi un izprast pārstāvētās vērtības. Īpaši svarīgi partejisko piederību norādīt partiju apvienību gadījumā – Zaļo un zemnieku savienībai, Apvienotajam sarakstam un Jaunajai Vienotībai. Minētās partiju apvienības partejisko piederību norādījušas tikai par kandidātiem, kas partijās ieņem vadošos amatus.
Kandidāta politiskās pieredzes apraksts un līdz šim ieņemtie publiskie amati ļauj vērtēt, cik lojāls kandidāts bijis partijai, kā arī izvērtēt kandidāta darbību politikā un līdz šim paveikto. Izglītība un profesionālās darbības apraksts savukārt ļauj spriest par to, kas ir kandidāta interešu un kompetences jomas. Tas ir nozīmīgi, lai zinātu, vai kandidātam patiesi ir vēlme strādāt sabiedrības un valsts labā, kā arī – vai viņa spējas un pieredze ir atbilstoša.
Visu partiju un partiju apvienību mājaslapās ir publicēti kandidātu līdzšinējās darbības apraksti, kas iekļauj informāciju par politiskajiem amatiem un/vai izglītību un profesionālo darbību. Tie ir veidoti labvēlīgi kandidātam, izceļ paveikto, taču neietver pilnīgu informāciju par agrāko darbību vai tā ir vispārīga. Līdzīgi ir ar sarakstu līderiem, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidāta Tāļa Linkaiša aprakstā ir minēts tikai viņa esošais amats, arī Zaļo un zemnieku savienības biedra Harija Rokpeļņa aprakstā nav detalizētākas informācijas par viņu pašu, ir minēts tikai ieņemamais amats.
Kandidātu apraksti ir ļoti atšķirīgi, to nosaka dažādi faktori, tai skaitā – cik publiska figūra kandidāts bijis līdz šim. Pozitīvi vērtējama prakse aprakstu veidot vienotā stilā, pirmajā personā, kandidātam pašam stāstot par sevi, kā to darījusi Jaunā Vienotība. “Progresīvie” izceļas ar viegli uztveramu, strukturētu aprakstu, minot ieņemamo amatu, piemēram, pie Elīnas Pinto apraksta ir norādīta gan darbības joma, gan pieredze. Jaunā konservatīvā partija ir izmantojusi atšķirīgu pieeju, aprakstot tikai kandidātu ieņemamos amatus. Savukārt, partija “Stabilitātei!”, lai arī ir pieteikusi 11 cilvēkus vēlēšanām, mājaslapā ir pieejama ierobežota informācija tikai par diviem kandidātiem.
Izglītības un profesionālās darbības indikatorā 10 no 11 partijām un partiju apvienībām ir saņēmušas 0.5 punktus, jo informācija nav pilnīga, vai tā pieejama tikai par daļu no kandidātiem. “Saskaņa” mājaslapā kandidātu saraksts un apraksti nav publicēti. “Progresīvie” kalpo par labo piemēru – lielākajai daļai kandidātu ir izveidota vizītkarte, norādot kandidāta darbības jomu, izglītību un pieredzi.
Izvēloties, par ko balsot, ir svarīgi iepazīt arī partiju un partiju apvienību programmas. Sarakstiem, kas kandidē vēlēšanās atkārtoti, jānodrošina iespēja izsekot, vai iepriekšējo vēlēšanu programmā minētie solījumi tiek pildīti – jābūt pieejamam programmu arhīvam, vismaz publicējot 14. Saeimas vēlēšanu programmu. Aktuālās Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmas ir ievietojuši visi saraksti, vienīgi “Saskaņas” mājaslapā programma nav atrodama. Veiksmīgs piemērs ir “Progresīvajiem”, kuri piedāvā noklausīties programmu audio formātā. Tas ir nozīmīgi ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī dod ikvienam interesentam iespēju izvēlēties sev ērtāko variantu.
Iepriekšējo vēlēšanu programmu ir ievietojušas 8 partijas, kas startējušas 14. Saeimas vēlēšanās. “Saskaņa” izceļas ar plašāko programmu arhīvu, kas skaidrojams ar partiju ilgstošo darbību politikā. “Progresīvie” nav pievienojuši 2018. gada vēlēšanu programmu, ir atrodama saite tikai uz mājaslapu, kas veltīta 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. “Stabilitātei!”, “Suverēnā vara” un Jaunajai konservatīvajai partijai nav pieejamas 14. Saeimas vēlēšanu programmas. Jāatzīmē, ka partijas, kuras maina apvienību, no kuras startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var izvairīties no atbildības, ja tās iepriekšējo vēlēšanu programma netiek saistīta ar jauno sarakstu. Nacionālā Apvienība un Jaunā konservatīvā partija izceļas ar analītisku pieeju savam darbam, ievietojot mājaslapā arī 13. Saeimas vēlēšanu programmas solījumu izvērtējumu, tādējādi palīdzot vēlētājam izdarīt pārdomātu, faktos balstītu izvēli. Pozitīvi ir vērtējama arī “Progresīvo” pieeja publicēt pārskatu par 2022. gada panākumiem un paveikto, taču Delnas ieskatā tikpat būtiski būtu uzsvērt arī neizdarītos darbus.
Par partiju vai partiju apvienību iekšējiem procesiem vēlētājiem uzzināt parasti ir grūti. Lai palielinātu atklātību, jāveido izpratne, kā notiek lēmumu pieņemšana, sastādot kandidātu vēlēšanu sarakstus un veidojot programmu. Lēmumu pieņemšana šaurā lokā var liecināt par nepietiekamu biedru iesaisti partijas vai partiju apvienības darbā, kas būtu nepieciešams atbildīguma nodrošināšanai. Diemžēl visās partiju mājaslapās pieejama ļoti ierobežota informācija un tā atrodama vien statūtos, kas pieejami tikai sešu organizāciju mājaslapās – “Nacionālā apvienība”, “Jaunā Vienotība”, “Saskaņa”, “Progresīvie”, “Latvijas attīstībai”, “Latvija pirmajā vietā”.
Statūti ir formāls, juridisks dokuments, līdz ar to vēlētājam var būt grūtības uztvert un izprast rakstīto. “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Progresīvie” aprakstījuši valdes lomu lēmumu pieņemšanā. Savukārt Jaunā konservatīvā partija un “Saskaņa” detalizētāk skaidrojušas kandidātu sarakstu veidošanas procesu, bet iztrūkst informācija par programmas veidošanu, tādēļ teju visām partijām ir piešķirti 0,5 punkti. Delna aicinām partijas un partiju apvienības izveidot neformālāku, skaidrojošu aprakstu par sarakstu un programmu veidošanas procesu, tādējādi ne tikai veicinot atklātību, bet arī ļaujot sabiedrībai iepazīties ar partijas darbu, reizē paplašinot zināšanas par pilsoniskās līdzdalības iespējām un motivējot tos kļūt par partiju biedriem.
KAS ZINĀMS PAR PARTIJU VAI PARTIJU APVIENĪBU UN TĀS FINANSĒJUMU?
Lai pieņemtu gudru lēmumu, ir būtiski, ka varam ieraudzīt partijas vai partiju apvienības darbību plašākā kontekstā. Politiskā spēka attīstības aprakstam ir liela nozīme, jo tas ļauj secināt, cik stabila ir partija vai partiju apvienība, vai tā ir pārstāvēta Saeimā, pašvaldībās un Eiropas Parlamentā, kas ir tās aktīvākie biedri un par kādām jomām politiskais spēks iestājas. Kopumā apraksti par organizācijas vēsturi publicēti sešās partiju un partiju apvienību mājaslapās. Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un “Saskaņa” detalizēti un pārskatāmi ir aprakstījušas partijas vēsturi. Partijas iekļauj arī datus par citām vēlēšanām, ieņemtajiem amatiem. Arī “Latvija pirmajā vietā” to ir norādījusi, un tās mājaslapā atrodama informācija par partijas dalību Saeimas vēlēšanās. Partiju apvienību, piemēram, “Zaļo un zemnieku savienības” un “Apvienotā Saraksta” gadījumā būtu jāmin, kuras partijas to veido, jo partneru maiņa notiek bieži un vēlētājam jābūt iespējai ieraudzīt pēctecību. Pārējās partijas publicējušas samērā īsus aprakstus par darbības vēsturi, vērtībām. “Progresīvo” mājaslapā nav sadaļa par vēsturi, bet partija ir norādījusi iespēju apskatīties arhīvu, kurā atrodama informācija par partijas dalību citās vēlēšanās. Būtu vērtīgi, ja partija jaunajā mājaslapā vienkopus aprakstītu partijas vēsturi.
Skaidrojums par partijas vai partiju apvienības organizatorisko struktūru palīdz izprast, kāds ir pienākumu sadalījums, cik demokrātiski ir procesi partijas iekšienē un kā tie norisinās. Lai arī nevienā mājaslapā nav atrodama uzskatāma shēma ar iekšējo struktūru, jāizceļ Jaunās konservatīvā partija, kas pārskatāmi ir norādījusi partijas pārstāvju ieņemamos amatus un kontaktinformāciju. Nacionālās Apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un Jaunās Vienotības mājaslapa pārskatāmi piedāvā uzzināt informāciju par partijas politiķu amatiem valdē, Eiropas Parlamentā, valdībā, Saeimā un pašvaldībās, taču būtu vērtīgi pievienot arī detalizētāku informāciju par iekšējo struktūru. Kā pozitīvo piemēru var minēt “Latvijas attīstībai”, kas detalizēti un pārskatāmi ir aprakstījusi partijas valdes sastāvu, par reģionālām nodaļām ir ievietota karte ar pilnu pašvaldības deputātu sarakstu, ieņemamajiem amatiem, kā arī jauniešu nodaļu. Citām partijām ir piešķirti 0.5 punkti, jo informācija ir sniegta tikai par valdi vai struktūra ir aprakstīta statūtos, kas vēlētājam nav ērti atrodama.
Partiju biedru skaits nav norādīts gandrīz visās mājaslapās. To var skaidrot ar faktu, ka visu var atrast Uzņēmumu reģistra datubāzēs, bet tādā gadījumā mājaslapā jāievieto vismaz saite, norādot, kur informāciju meklēt, citādi vēlētājs līdz tai var arī nenokļūt. Jaunā konservatīvā partija 2023. gada martā norādīja, ka partijā bija 1126 biedri, 30 reģionālās nodaļas, Rēzeknē aktīvi darbojas partijas izveidots Latgales Attīstības centrs un Konservatīvie ir pārstāvēti 14 pašvaldībās. Savukārt “Latvija pirmajā vietā” ir izveidojusi atsevišķu sadaļu par aktīviem biedriem, taču nav saprotams un precizēts, vai minētie biedri ir visi, kas ir iestājušies partijā.
Par partiju vai partiju apvienību budžeta jautājumiem teju vispār netiek runāts, lai arī ir būtiski saprast, cik lielu daļu finansējuma sastāda valsts finansējums, kāds ir finansējuma izlietojums. Tas vēlētajam palīdzētu spriest, cik jēgpilni tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Zinot biedru skaitu, var izprast, cik līdzekļu ir pieejami katram biedram, kā arī informācija par biedra naudām ļauj identificēt gadījumus, kad atsevišķi cilvēki ar maksājumu palīdzību cenšas palielināt savu ietekmi organizācijā. Kāds ir dāvinājumu un ziedojumu apjoms un informācija par personām, kas tos iemaksājušas. Pozitīvi vērtējams, ka Jaunā Vienotība atsevišķā rindkopā pie sadaļas “Par mums” min, ka KNAB datubāzē ir pieejama informācija par ieņēmumu, izdevumu deklarācijām, gada pārskatiem, ievietojot saiti uz attiecīgo lapu. Papildu ir publicēta saite arī uz partiju biedru naudu, dāvinājumu un ziedojumu datubāzi. Citās mājaslapās informācija par to, kā veidojas politiskās organizācijas finansējums, ir atrodama tikai statūtos, bet nav norādīti konkrēti dati.
SECINĀJUMI
Delna, veicot partiju un partiju apvienību mājaslapu atklātības analīzi, vērtēja publicēto informāciju par vēlēšanu sarakstu kandidātiem, programmām, apskatot 7 indikatorus (vai ir publicēts vēlēšanu saraksts, kandidāta kontaktinformācija, kandidāta partejiskā piederība, politiskā pieredze, izglītība un profesionālā darbība, pirmsvēlēšanu programma, programmu un kandidātu sarakstu izveides process). Vērtējot atklātību par partiju un partiju apvienību finansējumu, Delna apskatīja 6 indikatorus (vai ir publicēta informācija par organizācijas vēsturi, iekšējo struktūru, biedru skaitu, valsts budžeta finansējuma apjomu, finansējuma izlietojumu, dāvinājumiem, ziedojumiem un biedra naudām).
Kopumā var novērot, ka mājaslapas ir kā vizītkartes, vieta, kur partijas un partiju apvienības sevi reklamē. Tādēļ mājaslapās nereti ievietotā informācija ir nepilnīga, parādot kandidātus vai politisko organizāciju un tās darbus no labākās puses. Ne viena no analīzē iekļautajām partijām un partiju apvienībām neieguva maksimālo punktu skaitu – 13. Visaugstāko novērtējumu visos 13 indikatoros – 8 punktus ieguva Jaunā konservatīvā partija, savukārt viszemāko novērtējumu (2.5 punktus) – “Stabilitātei!”. Partiju un partiju apvienību mājaslapu atklātību lielākoties raksturo viduvējs sniegums – 5 līdz 6 punkti.
Vērtējot atsevišķi atklātību par sarakstu kandidātiem un programmām, augstāko sniegumu 5 no 7 punktiem ieguva Nacionālā Apvienība, “Latvijas Attīstībai”, “Apvienotais saraksts” un Jaunā konservatīvā partija. Zemāko sniegumu, 1.5 punktus, ieguva “Saskaņa”. Savukārt jautājumā par organizāciju finansējumu augstākais sniegums ir vien 3 no 6 punktiem un to ieguva Jaunā konservatīvā partija, 2.5 punktus – Nacionālā Apvienība un “Latvija pirmajā vietā”. Neviena no organizācijām nav publicējusi informāciju par valsts budžeta finansējuma apjomu un organizācijas kopējā finansējuma izlietojumu.
Delnas ieskatā palielinās iespēja, ka vēlētājs var vilties ievēlētajā sarakstā, kandidātos, mazināties arī ticība valsts amatpersonām kopumā. Tāpat jāsecina, ka nevienā mājaslapā nav atrodama uzskatāma shēma ar partijas iekšējo struktūru, tādā veidā neļaujot izdarīt secinājumus par partijas biedru un valdes locekļu pienākumu sadalījumu. Arī partijas biedru skaits nav norādīts gandrīz visās mājaslapās. Tāpat arī par partiju vai partiju apvienību budžeta jautājumiem teju vispār netiek runāts, lai arī ir būtiski saprast, cik lielu daļu finansējuma sastāda valsts finansējums, kāds ir finansējuma izlietojums. Tas vēlētajam palīdzētu spriest, cik jēgpilni tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Lai neļautos maldināšanai, vēlētājus aicinām izmantot dažādus publiski pieejamos informācijas avotus (Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāzi par partiju ziedojumiem, dāvinājumiem, biedra naudām, Uzņēmumu reģistra reģistru par biedru skaitu partijās) un iepazīt tuvāk gan partijas, gan to biedrus.
Papildu aicinām apskatīties skaļākos viedokļus, skandālus, kas raksturo partijas uzskatus par plašākai sabiedrībai aktuālām tēmām. Piemēram, pēdējos gados politiskās partijas uzmanību pievērsušas ar pandēmiju, Krieviju Ukrainas kara kontekstā, Latvijas ekonomiku. Pievērst uzmanību arī šaubīgām, prettiesiskām darbībām gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas saistāmas ar partiju vai atsevišķiem tās biedriem, piemēram, iepirkumu jomā. Delna aicina balsstiesīgos stiprināt demokrātiskās vērtības un atklātību, kritiski izvērtējot partiju un partiju apvienību sniegto informāciju.
Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
