×

RELĪZE: EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANĀS KANDIDĒJOŠĀS PARTIJU DARBĪBA MĒDZ ATŠĶIRTIES NO STATŪTOS NOTEIKTĀ

Kā partiju iekšējā demokrātija ietekmē organizācijas dalību vēlēšanās? Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) papildināja savu 2023. gada pētījumu par politisko partiju iekšējo demokrātiju Latvijā, izpētot EP vēlēšanās kandidējošo partiju kandidātu sarakstu un programmu veidošanas praksi. Pētījumā noskaidrots, ka partiju prakse reālajā dzīvē var atšķirties no tā, kas minēts statūtos.

Delnas direktore Inese Tauriņa uzsver: “Delnas 2023. gada pētījums aizsāka diskusijas par Latvijas partiju un partiju apvienību iekšējo demokrātiju, kas ir pamats kvalitatīvākas politikas piedāvājumam, pārstāvot plašākas sabiedrības intereses. Turpinot iesākto darbu, arī pirms EP vēlēšanām Delna turpina aicināt uz pārmaiņām partiju iekšējā kultūrā. Demokrātija var sekmīgi pastāvēt tad, ja pašas partijas savā darbībā ir demokrātiskas, tādēļ uz to ir jātiecas ne tikai formāli, iekļaujot atsauci partijas statūtos, bet arī ikdienā – iesaistot biedrus un pieņemot lēmumus.”

Veicot izpēti, Delna 2024. gada aprīlī un maijā intervēja partiju un partiju apvienību, kas kandidē EP vēlēšanās, biedrus un valdes locekļus. No visām 16 partijām un partiju apvienībām intervijām atsaucās 12 organizācijas: “Latvijas attīstībai”, “Progresīvie”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nacionālā apvienība, “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, Kustība “Par!”, “Latvija pirmajā vietā”, “Suverēnā vara” un “Centra partija”. Ar partijām “Stabilitātei”, “Apvienība jaunlatvieši”, “Tautas varas spēks”, “Tauta. Zeme. Valsts” neizdevās noorganizēt intervijas.

Delna secina, ka partijas statūtos nereti iekļauj ievērojami mazāk informācijas par biedru, reģionālo nodaļu iesaistes mehānismiem, nekā praksē tiek realizēts. Lai panāktu, ka lēmumu pieņemšana ir atklāta un balstīta demokrātiskos principos, Delna norāda, ka partiju statūtos ir jāpapildina sadaļas par deputātu kandidātu sarakstu un programmu veidošanu. Jo praksē nereti šie principi ir mainīgi un dod iespējas šauram, nevis plašam partijas biedru lokam piedalīties priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā par partijas programmu un kandidātu sarakstu.

Lielākajai daļai no izpētes procesā analizētajām partijām konkrēti deputāta amata kandidātu izvirzīšanas kritēriji nav noteikti statūtos. Tomēr daļai partiju, tai skaitā partijai Jaunā Konservatīvā partija, “Latvijas Attīstībai”, “Latvija pirmajā vietā”, “Saskaņa”, “Stabilitātei!”, Attīstībai “Par!”, “Jaunlatvieši” statūtos ir iekļauta atsevišķa sadaļa, kas veltīta deputāta amata kandidātu sarakstu izveidei. Intervijās tika noskaidrots, ka viens no izplatītākajiem kritērijiem deputātu kandidātu saraksta sastādīšanā ir kandidātu atpazīstamība gan partijā, gan sabiedrībā, ko uzsvēra visas partijas. Dažas partijas lēmumu par kandidātu iekļaušanu sarakstā un to izkārtojumu balstīja uz socioloģiskajām aptaujām par kandidātu atpazīstamību, kas bija vai nu partijas pasūtītas, vai balstītas uz SKDS publicētajiem datiem. Intervijās partijas arī uzsvēra, ka kandidātu vērtību un uzskatu sakritība ar partijas idejām un programmā pausto arī ir nozīmīgs faktors.

 

Ar Delnas pilnu analīzi aicinām iepazīties šeit ->.

Papildu informācija: Delnas direktore Inese Tauriņa (inese.taurina@delna.lv)

 

Šī preses relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par relīzes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52