Pašvaldību tīmekļa vietnes iedzīvotāju vidū ir atzīmētas kā viens no populārākajiem informācijas iegūšanas avotiem, lai uzzinātu ne tikai jaunākās aktualitātes, bet arī iegūtu informāciju par lēmumu pieņemšanas procesiem, finansēm, gada budžetu un sabiedrības līdzdalības iespējām pašvaldībā.
Lai novērtētu pašvaldību mājaslapu pieejamību, lietojamību un to, kas ir iedzīvotāju galvenie informācijas avoti, lai uzzinātu par aktualitātēm pašvaldībā, 2024. gada martā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” organizēja konsultācijas ar ekspertiem un publicēja pašvaldību iedzīvotāju aptauju “Kā uzlabot pašvaldību mājaslapu atklātību?”.
Delna sadarbībā ar starptautiskās organizācijas Transparency International Norvēģijas un Lietuvas nodaļām izstrādājusi atjaunotu, starptautiski pielietojamu metodoloģiju, ar kuru mērīt pašvaldību atklātības līmeni un kuru būtu iespējams izmantot ikvienas valsts pašvaldību mājaslapu atklātības izvērtēšanai. Sākām ar pašu nozīmīgāko – pašvaldību iedzīvotāju aptaujāšanu, lai novērtētu viņu pārstāvēto pašvaldību mājaslapu pieejamību, pielietojamību un to, kas ir iedzīvotāju galvenie informācijas avoti, lai uzzinātu par aktualitātēm pašvaldībā. Datu analīze pieejama šeit->.
Sabiedrības drošības politikas, tostarp sagaidāmās rīcības krīzes gadījumos, atspoguļošana pašvaldību tīmekļa vietnēs ir svarīga, jo tā sniedz iedzīvotājiem būtisku informāciju par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Šī caurskatāmība ļauj iedzīvotājiem izprast resursus, kas pieejami krīzes situācijās, kā arī sagaidāmo rīcību, piemēram, evakuācijas maršrutu izvēli vai ārkārtas kontaktus. Būdami labi informēti, iedzīvotāji var reaģēt efektīvāk un pārliecinošāk, kas uzlabo kopējo sabiedrības sagatavotību un līdz ar to arī drošību.
Ja pašvaldības amatpersonas neuztur publisku darba kārtību un/vai dienasgrāmatu, tas rada ievērojamus riskus caurskatāmībai un jautājumus par to, kā konkrēti lēmumi pašvaldībā tiek pieņemti. Bez šīs dokumentācijas pastāv lielāka iespēja uz neatklātu ietekmi no konkrētām interešu grupām, kas noved pie lēmumiem, kas neatbilst pašvaldības iedzīvotāju interesēm.
Balstoties uz šīm atziņām, kā arī pēc konsultācijām ar Transparency International Norvēģijas nodaļu, tika veiktas izmaiņas metodoloģijā: ietverts jauns indikators – sabiedrības drošības politika jeb informācija par civilo aizsardzību pašvaldībā, kas iekļauj ar drošību saistītu informāciju, tās publicēšanu pašvaldības mājaslapā, īpaši izceļot iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Konkrētajā sadaļā vai apakšsadaļā būtu iekļaujama atbildīgās amatpersonas kontaktinformācija un papildu informācijas avoti dažādām tēmām, piemēram, individuālā gatavība krīzes situācijām. Tāpat metodoloģijā tika paplašināts indikators par pašvaldības vadītāju dienasgrāmatām, iekļaujot arī citas pašvaldības amatpersonas.
“Informācijas atklātība pašvaldībās ir ļoti svarīga iedzīvotājiem, jo tā veicina uzticēšanos, nodrošina atbildību un dod iespēju sabiedrībai aktīvi piedalīties pārvaldības procesos. Aktīvi daloties informācijā un skaidrojot lēmumu pieņemšanu, pašvaldības var efektīvi apkarot korupciju un nodrošināt lietderīgu resursu izmantošanu sabiedrības labā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pašvaldības attīstību. Uzticība lēmumu pieņēmējiem sākas no pašvaldību līmeņa,” norāda Delnas pētniece Diāna Kazina.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados (skat. 2023. g., 2022. g., 2021. g. ziņojumus), 2024. gada rudenī gaidāmajā Pašvaldību atklātības indeksa ziņojumā tiks iekļauts pašvaldību rezultātu salīdzinājums – karte, kā pašvaldību mājaslapu atklātība ir progresējusi kopš indeksa izveides 2021. gadā. Šis ziņojums var kalpot kā viens no rīkiem, lai pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, iedzīvotāji varētu pārskatāmi iepazīties ar attiecīgās pašvaldības darbībām atklātības veicināšanā.
Ziņojumā tiks arī salīdzinātas galvenās atšķirības pašvaldību atklātībā starp Norvēģiju un Latviju, kā arī sniegtas rekomendācijas abu valstu pašvaldībām.
Ar atjaunotās metodoloģijas indikatoriem vari iepazīties šeit->.
Šis raksts ir tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.
