×

KĀ CELT JAUNIEŠU BRĪVPRĀTĪGĀ DARBA NOZĪMI?

Brīvprātīgais darbs ir viens no pilsoniskās līdzdalības veidiem un var veicināt jauniešu un ikviena, kas vēlas tajā iesaistīties, izaugsmi, iesaisti politiskajos un sociālajos procesos sākot jau ar pašvaldības līmeni. Tikai līdz šim ir diezgan maz diskutēts par brīvprātīgā darba nozīmi un ietekmi uz sabiedrību. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) kopā ar jauniešiem Evitu Cābeli un Henriju Diķi no Dienvidkurzemes novada, Artu Ķeri un Karīnu Butauti no Liepājas pilsētas 2024. gada pirmajā pusē rīkoja nodarbības skolās un jaunatnes dialogu “Jaunietis brīvprātīgajā darbā: ieguldījums nākotnē”. Delna kopā ar jauniešiem izstrādāja rekomendācijas un vērš uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības, skolu un jauniešu lomu brīvprātīgā darba veicināšanā nacionālajā un pašvaldības līmenī.

 

Ko valsts un pašvaldība var darīt brīvprātīgā darba veicināšanā? 

Nacionālā līmenī ir jāpastāv skaidram ietvaram un vīzijai par brīvprātīgā darba nozīmi un lomu demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Tādēļ ir jādiskutē par nepieciešamajiem likuma grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā. Ir skaidri jānodefinē, kas ir brīvprātīgais darbs. Brīvprātīgo darbu var saistīt ar sabiedrības mobilizēšanos ikviena apdraudējuma, vai tas nāktu no konkrēta agresora, vai, piemēram, dabas katastrofas, apstākļos. Brīvprātīgais darbs var būt pamats sabiedrības drošības stiprināšanai dažādās nozarēs un situācijās – to ir nozīmīgi apzināties un komunicēt plašākai sabiedrībai, iekļaujot dažādos regulējumos, stratēģiskajos dokumentos, krīžu, drošības risku vadības dokumentos. Attiecīgi arī jaunietim un ikvienam, kas apsver iespēju iesaistīties brīvprātīgajā darbā jāredz tas, kā daļa no plašākas sistēmas sabiedrības interesēs.

Tāpat arī pašvaldību līmenī, runājot par drošību un krīžu pārvaldību, ir jābūt skaidrai brīvprātīgā darba lomai. Pašvaldībai ir jāapzinās sava vieta un ietekme iedzīvotāju ieradumu veidošanā. Sabiedrības līdzdalība nav tikai formālas procedūras, taču, lai līdzdalība kļūtu par ieradumu, sākotnēji ir jābūt formālām procedūrām, kas iedibina ieradumu darboties sabiedrības labā. Skaidrs, ka krīzes brīdī pirmais līmenis, kam ir jāspēj nodrošināt efektīva un atbilstoša iedzīvotāju reakcija, ir pašvaldība. Brīvprātīgo loma šajā kontekstā ir neatsverama – gan sniedzot medicīnisko vai citu palīdzību iedzīvotāju grupām, gan komunicējot ar plašāku sabiedrību. Pašvaldības loma krīžu pārvaldībā aktualizējās līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā (2022).

Valstiskā līmenī ir jānodrošina informācija par brīvprātīgā darba iespējām vienotā sistēmā – aktuālās ziņas, brīvprātīgā darba devēji un iespēja sazināties un rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Informācijas pieejamība vienkopus palielinātu iespēju, ka jaunietis ieraudzīs sev interesējošu darbu. Bieži jauniešiem brīvprātīgais darbs primāri asociējas ar palīdzību dzīvniekiem, pensionāriem vai vides sakopšanu. Lai arī šie ir nozīmīgi brīvprātīgā darba veidi, ir vēl daudzi citi un tie visi ir jāparāda vienkopus, lai jaunietis redz, cik plašas iespējas sniedz brīvprātīgais darbs.

Pašvaldībai ir svarīgi izplatīt informāciju, izmantojot visus sev pieejamos komunikācijas kanālus – tīmekļvietnes, sociālos tīklus, afišas, klātienes pasākumus, nodarbības jauniešu mājās, skolās un citviet. Veiksmīgs ilgtermiņa risinājums ir pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā par pilsonisko līdzdalību publicēt informāciju par brīvprātīgo darbu – kas tas ir, kuras organizācijas to piedāvā un kā ar tām sazināties, kur meklēt papildu informāciju. Par brīvprātīgo darbu var komunicēt caur informatīvām kampaņām, gada brīvprātīgo darbinieku balvu pasniegšanas ceremonijām. Lai arī šobrīd apbalvošana jau notiek valsts mērogā, to ir svarīgi pārnest arī uz pašvaldības līmeni un izcelt vietējo, reģionālo brīvprātīgā darba devēju un brīvprātīgo darbinieku aktivitāti un nozīmi.

Ir jāstiprina atbalsts brīvprātīgā darba devējiem, kas visbiežāk ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Jau tuvākajā nākotnē ir plānots caur Sabiedrības integrācijas fondu nodrošināt finansējumu, rīkot izglītojošus, informatīvus pasākumus, tīklošanās pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Arī pašvaldība šeit var sniegt savu ieguldījumu – piedāvājot organizācijām vietu, kur strādāt, tikties un diskutēt par brīvprātīgajam darbam draudzīgas vides veidošanu pašvaldībā, rīkot nevalstisko organizāciju dienas, pasākumus u.c.. Pašvaldības var pat veidot brīvprātīgo māju, kur tikties un darboties visiem iesaistītajiem.

 

Ko var darīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas? 

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju viens no uzdevumiem ir sniegt brīvprātīgā darba iespējas, apmācīt un koordinēt mentorus. Jāsaprot, ka jauniešu piesaiste un uzticības veidošana ir ilgtermiņa darbs, tāpēc brīvprātīgā darba organizēšana ir jāveic ilgākā periodā, slēdzot arī brīvprātīgā darba līgumu. Tas var veidot ciešāku un jēgpilnāku sadarbību brīvprātīgā darba devējam ar jaunieti, daļai jauniešu radīt arī lielāku piederības, pienākuma sajūtu un vēlmi darboties.

Lai sasniegtu gan aktīvākos, gan mazaktīvākos jauniešus, svarīgi ir doties skolu vizītēs. Būtiski komunikācijā izvelēties tās izglītības iestādes, jauniešu pulcēšanās vietas, jauniešu grupas, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiešā mērķauditorija. Skolas bieži vien veidojas jaunieša pirmā saikne ar brīvprātīgo darbu – skola iesaista jauniešus kopīgu pasākumu rīkošanā, skolas vides veidošanā, vides kopšanā un grupu darbā, darbs skolas, sabiedrības labā kļūst par ieradumu skolas vidē.

Ko var darīt skolas un jaunieši?

Skolā mācību stundās ir jārunā par brīvprātīgo darbu, stāstot par to ne tikai teorētiski, bet arī dodot iespēju tikties ar brīvprātīgā darba veicējiem, piedāvātājiem, tai skaitā pašvaldību pārstāvjiem. Jaunietim ir jāredz pilsoniskās līdzdalības un brīvprātīgā darba saistība ar viņa ikdienu, pašizaugsmi un devumu sabiedrībai. Jaunietim jāparāda arī praktiski rīki un mājaslapas, kur meklēt informāciju un kā kļūt par brīvprātīgo pēc pašiniciatīvas. Šeit skola var kļūt arī par informācijas izplatītāju, saņemot to no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldības. Arī skolas vadība un skolotājas var izrādīt iniciatīvu, meklējot informāciju par brīvprātīgā darba iespējām sev pieejamajos informācijas avotos un attiecīgi izplatīt to tālāk.

Kad jaunietis apzinās, ko viņš vēlas iemācīties vai kā pavadīt brīvo laiku, ir iespējams uzrunāt organizācijas un meklēt brīvprātīgā darba iespējas. Jaunieši brīvprātīgā darba iespējas bieži vien apzina draugu vidū, pārrunā sev aktuālos jautājumus, tas var veicināt kopības sajūtu, kas tālāk pāriet kopīgā pilsoniskajā līdzdalībā.

 

 

Šī aktivitāte tiek īstenota projektā “JAUNIEŠI – NĀKAMIE PILSONISKIE UZRAUGI (CIVIC EU)” ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli. 

 

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52