Lai mazinātu ilgstošo cīņu pret ēnu ekonomiku, ir jāveic drosmīgi soļi vispārējā korupcijas līmeņa mazināšanai valstī, izglītojošs un skaidrojošs darbs par valsts nodokļu politiku, kā arī aplokšņu algu negatīvo ietekmi uz sociālo labklājību un garantijām. Interešu pārstāvības atklātības likums nedrīkst palikt novārtā, tāpēc nevajag kavēties ar tā ieviešanu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas 2024. gada 12. maijā publicētais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” atklāj, ka Latvijā 2023. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir 22,9 % no IKP. Salīdzinot ar 2022. gadu, ēnu ekonomikas apjoms ir samazinājies par 3.6 procentpunktiem, bet tas joprojām ir augsts rādītājs un norāda uz plašiem likuma pārkāpumiem un nedeklarētas naudas apriti. Veiksmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, Latvija ne vien varētu ieņēmumos iegūt pat 2.7-3 miljardus eiro, bet arī veicināt investīciju piesaisti un sekmēt valsts attīstību un labklājību. Kā to paveikt?
Vislielāko ēnu ekonomikas daļu (48,2 %) Latvijā veido aplokšņu algas, savukārt starp nozarēm visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē 34,2 %, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir samazinājies tikai par 0.3 procentpunktiem.
Delna uzsver, ka kukuļošana un korupcija ir daļa no ēnu ekonomikas apjoma. Procents no ienākumiem, ko daļa uzņēmumu 2023. gadā ir maksājusi neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”, ir 10,0 %; savukārt, procents, kas tiek maksāts, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, ir 7,5 %, liek aizdomāties par Latvijas biznesa trūcīgo godaprātu un morāli. Nav pieļaujams, ka publiskajos iepirkumos uzvar kāds, kurš ir samaksājis par savu uzvaru, tas izkropļo ne vien publisko iepirkumu sistēmu, bet arī nostāda nelabvēlīgā gaismā publisko pārvaldi, kas iepērk pakalpojumu.
Delnas ieskatā uzņēmumiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos ir jānorāda, kas tie iestājas pret ēnu ekonomiku, ir ieviesuši pretkorupcijas un atklātības pasākumus savā uzņēmumā. Būtu arī pašsaprotams, ka uzņēmums, kurā ir 50 un vairāk darbinieki, ir izstrādājis un ieviesis trauksmes celšanas sistēmu. Delna savos pētījumos ir secinājusi, ka iztrūkst trauksmes celšanas kultūras veicināšana privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā un jo sevišķi būvniecības nozarē. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir jāveic efektīva pārraudzība par būvniecības nozari, nepieļaujot, ka uzņēmumi, kas tieši vai pastarpināti veic būvniecību saskaras ar reputācijas riskiem, tajos valda labvēlīga vide aplokšņu algu izmaksai un darbinieku skaita nepatiesai norādīšanai.
Ar plašāku Delnas analīzi aicinām iepazīties šeit ->. Analīzē ir izmantoti Rīgas Ekonomikas augstskolas 2024. gada 12. maijā publicētā pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati. Kopīgiem spēkiem cīnoties pret korupciju, varam radīt godīgāku Latviju.
Papildu informācija:
Inese Tauriņa, Delnas direktore, inese.taurina@delna.lv, tālr. 67285585.
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
