Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi jaunāko tiesiskuma ziņojumu (2024 Rule of Law Report). Ziņojumā analizē tiesiskuma attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs, analizējot četras tiesiskuma jomas: tieslietu sistēma, pretkorupcijas sistēma, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar pārbaudēm un līdzsvaru. Tāpat ziņojumā tiek vērtēts katras valsts progress salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojuma periodu.
Analizējot Latvijas tieslietu sistēmu, EK ir apskatījusi jautājumus, kas saistās ar tieslietu sistēmas neatkarību, kvalitāti un tiesiskumu. EK atzinīgi vērtē Latvijas virzību uz tieslietu sistēmas procesu digitalizāciju, norādot, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana ir augstā līmenī. Tāpat EK norada, ka tiesu sistēma Latvijā darbojas efektīvi, akcentējot stabilus rādītājus attiecībā uz izskatīto lietu skaitu.[1] Tomēr EK norāda, ka Latvijā ir augsts risks saistībā ar nepamatotu politisku iejaukšanos tiesnešu iecelšanas procesā, ko Latvija nav risinājusi kopš iepriekšējā tiesiskuma ziņojuma 2023. gadā. Šobrīd Latvijā rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu kandidātus izvirza tieslietu ministrs, un Augstākās tiesas tiesneša kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tomēr visus tiesnešu amata kandidātus amatā apstiprina Saeima. Problēma iezīmējas apstāklī, ka Saeimai nav pienākuma pamatot lēmumu neapstiprināt konkrētu tiesneša amata kandidātu, kā arī šādu Saeimas lēmumu nav iespējams pārskatīt. Šī problemātika īpaši iezīmējās 2022. gadā, kad Saeima neapstiprināja Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Kā to norada EK, Latvija nav spērusi nepieciešamos soļus politiskās ietekmes mazināšanai tiesnešu iecelšanas procesā. Politiskās ietekmes risku varētu mazināt, nosakot pienākumu Saeimai pamatot lēmumu neapstiprināt kādu tiesnesi amatā, vai arī nosakot pienākumu Saeimai vadīties pēc neatkarīgas un kompetentas institūcijas rekomendācijām vai viedokļa attiecībā uz konkrēto kandidātu. Atbilstoši EK norādītajam, šāda pieeja atbilstu arī Eiropas standartiem.
Analizējot pretkorupcijas sistēmu Latvijā, EK ir pozitīvi vērtējusi Transparency International Korupcijas uztveres indeksa rezultāta pieaugumu Latvijā, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par četriem punktiem. Tāpat EK atzina, ka korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana Latvijā notiek efektīvi, par ko liecina 2023. gadā ierosināto un tiesām nosūtīto lietu skaits. Tomēr, kā lielāko trūkumu Latvijas tiesiskuma stiprināšanā pretkorupcijas jomā EK min interešu pārstāvības jeb lobēšanas regulējumu. Lai arī Interešu pārstāvības atklātības likums Latvijā tika pieņemts 2022. gada oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami. Piemēram, vērtējums par to, vai par minētā likuma pārkāpumiem būtu nepieciešams paredzēt sankcijas, tiek plānots tikai 2025. gadā. Tāpat arī interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu paredzēts ieviest tikai no 2025. gada 1. septembra.
Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību EK kopumā atzīst, ka Latvijā ir augsta mediju neatkarība. Tāpat EK augstu vērtē informācijas atklātību un pieejamību Latvijā – gan attiecībā uz informāciju par medijiem, kas ir brīvi un publiski pieejama, gan attiecībā uz mediju iespējām saņemt informāciju no valsts iestādēm.
Starp citiem institucionāliem jautājumiem, kas ir būtiski tiesiskuma stiprināšanā, EK norāda uz Latvijas centieniem stiprināt sabiedrības līdzdalību, tomēr uzsver, ka šajā jomā joprojām ir izaicinājumi, piemēram, finansiālais slogs, ko pašvaldībām uzliek līdzdalības budžets. Tāpat pozitīvu EK uzsver Latvijas labvēlīgo situāciju nevalstisko organizāciju darbībai, tajā pat laikā norādot arī uz nevalstiskā sektora izaicinājumiem, īpaši finansējuma piesaistē.
Kopumā jaunākais EK tiesiskuma ziņojums akcentē Latvijas efektīvu virzību tiesiskuma stiprināšanas virzienā, norādot vien uz atsevišķiem aktuāliem problēmjautājumiem. Tomēr tajā pat laikā jānorāda, ka rekomendācijas, kuras EK sniegusi Latvijai 2024. gada ziņojumā, atkārtojas jau vairākus gadus. Nenoregulēts lobēšanas jautājums tika uzsvērts jau 2021. gada tiesiskuma ziņojumā, kā arī atkārtoti iekļauts rekomendācijās 2022. gada un 2023. gada tiesiskuma ziņojumos. Savukārt politiskās ietekmes riska samazināšana tiesnešu iecelšanas procesā bija viena no EK rekomendācijām jau 2022. gada un 2023. gada tiesiskuma ziņojumos. Līdz ar to Latvijai nepieciešams pieņemt drosmīgus lēmumus un spert lielākus soļus, lai izpildītu EK atkārtoti sniegtās rekomendācijas un stiprinātu tiesiskumu Latvijā.
Pilns ziņojuma teksts ir pieejams šeit.
[1] 2022. gadā Latvijas tiesas izskatīja vidēji 101,67% no to lietu skaita, ko tajā gadā saņēma, proti, 2022. gadā tiesās tika izskatīts vairāk lietu nekā saņemts.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, un to ne vienmēr var uzskatīt par Eiropas Savienības nostājas atspoguļojumu.
