2024. gada 11. oktobrī Eiropas Savienības mājā pilsoniskās sabiedrības organizācijas – biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), Latvijas Pilsoniskā alianse, sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (Providus) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) tikās ar diviem Eiropas Parlamentā ievēlētajiem Latvijas deputātiem – Mārtiņu Staķi (Progresīvie) un Reini Pozņaku (Apvienotais saraksts). Tiešsaistē pievienojās Ineses Vaideres (Jaunā Vienotība) biroja vadītāja Inta Višķere. Tiekoties ar deputātiem, pārrunājam Latvijai aktuālos jautājumus, par kuriem nākamajos piecos gados lems Eiropas Parlaments.
Tikšanās reizē Delna iepazīstināja ar Eiropas Savienības institūciju integritātes izaicinājumiem un trūkumiem lobēšanas regulējumā. Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Providus skaidroja divu Eiropas Parlamenta un Padomes jaunizveidojamo direktīvu tvērumu un ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un ES valstīs. Organizācijas prezentēja nostāju par tā saukto “ārvalstu aģentu” direktīvu, ar ko plānots izveidot saskaņotas prasības iekšējā tirgū attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību, un direktīvu par Eiropas pārrobežu asociācijām. FICIL runāja par investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vides veicināšanu Latvijā.
Galvenie problēmjautājumi:
ES institūcijās pastāv korupcijas izaicinājumi saistībā nepārredzamo interešu pārstāvību jeb lobēšanu. 2022. gada decembrī pāršalca ziņa par Katargeitas skandālu. Beļģijas policija veica 16 reidus vairāku Eiropas Parlamenta deputātu un viņu palīgu dzīvesvietās un birojos, kur tika atrasta un konfiscēta skaidra nauda kopumā 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka ar šo naudu Marokas un Kataras amatpersonas mēģināja nopirkt politisko ietekmi, lai Eiropas Parlamentā tiktu pārstāvētas viņu intereses. Pēc Katargeitas skandāla nav veikti būtiski uzlabojumi godaprāta sistēmas uzlabošanā un deputātu ētikas uzraudzībā, kas attiecas uz saziņu ar lobētājiem. Eiropas Parlamenta deputāti, lai arī apzinās Katargeitas skandāla negatīvo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, lobēšanas problēmas izprot virspusēji. Sadarbība un ceļojumi uz trešajām valstīm notiek un ceļojumu deklarācijas, kas apliecina ceļošanu uz trešajām valstīm, tiek sniegtas novēloti. No iesniegtajām deklarācijām, kas tika iesniegtas un publicētas EP tīmekļa vietnē laikā no 2022. gada 8. decembra līdz 2023. gada 10. februārim, 67% tika iesniegti ar novēlošanos. Viena deklarācija, ko iesniedza deputāte Svenja Hahn, tika iesniegta ar 1254 dienu nokavēšanos. Visvairāk aizkavēto deklarāciju desmitniekā Katara ir trīs reizes minēta kā galamērķis. Kavēšanās ar ceļojumu deklarāciju iesniegšanu apgrūtina izmeklēšanas par kukuļdošanu, naudas atmazgāšanu un citiem korupcijas veidiem.
M. Staķis norādīja, ka Eiropas Zaļā partija brīvprātīgi reģistrē lobēšanas aktivitātes, taču citu partiju pārstāvji bieži izrāda pretestību šādai praksei. Viņš arī minēja, ka pretkorupcijas darba grupu veidošanā galvenokārt iesaistās kreisā spārna politiķi, kamēr labējā spārna politiķi, piemēram, Eiropas Tautas partija, šīm problēmām pievērš mazāk uzmanību. R. Pozņaks pauda viedokli, ka cīņa pret korupciju ir pašsaprotama, aizliegšana tikties ar nereģistrētiem lobētājiem nozīmētu aizliegšanu runāt par darba tēmām ar saviem radiniekiem. EP deputāti ne vienmēr tiekas ar ES Pārredzamības reģistrā reģistrētajiem lobētājiem, turklāt Eiropas Komisijas vidējā līmeņa ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par politiku izstrādi, nav pienākums atskaitīties par notikušu komunikāciju ar lobētājiem.
Providus un LPA skaidroja divu Eiropas Parlamenta un Padomes jaunizveidojamo direktīvu tvērumu un ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un ES valstīs. Viena no direktīvām ir tā sauktā “ārvalstu aģentu” direktīva, ar ko plānots izveidot saskaņotas prasības attiecībā uz trešo valstu vārdā veiktas interešu pārstāvības pārredzamību, otra direktīva – par Eiropas pārrobežu asociācijām. Tā sauktās “ārvalstu aģentu” direktīvas piedāvātajā redakcijā ir trūkumi, tie ir iezīmēti arī Latvijas nacionālās pozīcijas dokumentā. Piemēram, ļoti plašā “interešu pārstāvības aktivitāšu” definīcija, kas pieļauj ļaunprātīgu un patvaļīgu tiesību aktu piemērošanu iestādēm, kas vēlas nepamatoti ierobežot pilsonisko telpu. Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskata, ka direktīvas regulējums ir jāattiecina tikai uz finansējuma saņēmējiem no “trešajām valstīm”, pret kurām ir noteiktas ES sankcijas (piemēram, Eiropas Komisijas definētās “Augsta riska” valstis NILLTPF jomā), nevis Latvijas un ES sabiedroto NATO vai OECD valstīm. Tai pat laikā direktīva var radīt nepamatoti lielu administratīvo slogu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vājināt to pamatdarbību. Direktīva var veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju stigmatizāciju kā “ārvalstu aģentus” un apgrūtināt to piekļuvi lēmumu pieņemšanai. Attiecībā uz direktīvu par Eiropas pārrobežu asociācijām, jāatzīst, ka ne visās ES dalībvalstīs ir vienāda izpratne par to, kas ir bezpeļņas organizācijas un direktīva nedod skaidru atbildi kā jārīkojas šādā situācijā. Noteikums, ka pārrobežu asociācijām ir jābauda visi tie paši labumi, kā nacionālajām organizācijām arī nav vērtēts un rada bažas Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
FICIL norādīja uz augstu administratīvo slogu Latvijā un Eiropā, kas neveicina investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību. Pastāv vienots ES regulu interpretācijas trūkums, tas rada neskaidrības un atšķirības normatīvajā vidē ES dalībvalstīs, tai pat laikā uzliek papildu administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vietējie un ārvalstu investori Latvijā nevarēja apgūt ES finansējumu, jo ierēdņiem nav skaidru vadlīniju par finansējuma piešķiršanas vai cita veida noteikumu piemērošanu, un drošības pēc viņi dod priekšroku ļoti stingriem standartiem. Ņemot vērā ES finansējuma svarīgumu Latvijā, FICIL aicina Eiropas Parlamenta deputātus veicināt sabiedrības un biznesa kopienu informētību par ES finansējuma iespējām.
Foto: 2024. gada 11. oktobris tikšanās ar Eiropas Parlamentā ievēlētajiem deputātiem no Latvijas.
Pilsoniskās sabiedrības organizāciju rekomendācijas cīņai pret korupciju un labas pārvaldības veicināšanai:
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar šo tikšanos pauž vēlmi dibināt dialogu un attīstīt sadarbību ar Eiropas Parlamentā ievēlētajiem deputātiem. Skaidro ne tikai savas bažas un nostājas konkrētos jautājumos, bet arī paplašina deputātu izpratni un sniedz iespēju Latvijas nostājas vērtēt no pilsoniskās sabiedrības skatupunkta. Šāds dialogs ir būtisks gan jēgpilnai un pārdomātai Latvijas interešu pārstāvībai Eiropas Savienībā, gan deputātu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību.
Runājot par cīņu pret korupciju, ir jāveido neatkarīga ES ētikas iestāde ar reālām izmeklēšanas un izpildes pilnvarām, lai nodrošinātu, ka ES iestādes, tostarp Parlaments, ievēro augstākus pārredzamības un godaprāta standartus.
Jāievieš obligāts lobiju reģistrs Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Padomei, arī vidējā līmeņa ierēdņiem, kas iekļautu atskaitīšanos par tiešām un netiešām lobēšanas aktivitātēm. Jāveic regulāra deputātu un darbinieku apmācība par godaprāta jautājumiem. Jānodrošina, lai visi Eiropas Komisijas darbinieki tiktos tikai ar ES Pārredzamības reģistrā reģistrētiem lobētajiem.
Delna, LPA, Providus un FICIL aicina Eiropas Parlamenta deputātus ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju norādītos izaicinājumus un bažas, lemjot par abu direktīvu apstiprināšanu. Pirms “ārvalstu aģentu” direktīvas priekšlikumu tālākas virzības ir nepieciešams veikt vispārēju izvērtējumu par piedāvāto risinājumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp ārvalstu ietekmes ierobežošanas pasākumiem un to ieviešanu, un pamattiesību ievērošanu.
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
