2023. gada OECD valstu “Uzticības pētījums”, kurā pētīta iedzīvotāju uzticēšanās valdībai un publiskās pārvaldes iestādēm 30 OECD dalībvalstīs, atklāj Latvijas publiskai pārvaldei neglaimojošu vērtējumu. Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas citiem cilvēkiem (60%), policijai (52%) un tiesām un tiesu sistēmai (48%), daudz mazāk valsts valdībai (29%), Saeimai (25%) un politiskajām partijām (13%). Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) uzskata, ka neuzticību lēmumu pieņēmējiem ir ietekmējusi arī korupcijas un ēnu ekonomikas izplatība, kā arī lēmumu pieņēmēju un atbildīgo iestāžu nespēja cīnīties ar šīm divām sērgām.
Neuzticēšanos lēmumu pieņēmējiem – valdībai un Saeimai negatīvi ietekmē arī tas, ka Latvija nespēj praksē ieviest lēmumu pieņemšanas atklātību – iedzīvināt Interešu pārstāvības atklātības likumu. Lai arī likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami. Piemēram, vērtējums par to, vai par minētā likuma pārkāpumiem būtu nepieciešams paredzēt sankcijas, tiek plānots tikai 2025. gadā, Ministru kabineta noteikumu izstrāde kavējas jau vairāk nekā gadu. Tāpat arī interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu paredzēts ieviest tikai no 2025. gada 1. septembra un šobrīd nav īsti skaidrs, vai tas notiks paredzētajā termiņā un kā abas sistēmas izskatīsies un darbosies. Tas rada neticību kopumā jaunajam likumam un apšauba interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanās sistēmas darbību nākotnē.
Delnas direktore Inese Tauriņa norāda: “Sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un lēmumu pieņēmējiem nevar iegūt īsā laikā. Tā ir jānopelna ar taisnīgiem un atklātiem lēmumiem un likumiem. Ilgstoša zemā sabiedrības uzticēšanās lēmumu pieņēmējiem norāda, ka mēs Latvijā nevaram vilcināties ar korupcijas un ēnu ekonomikas izskaušanu. Turklāt šo sērgu apkarošanā ir aktīvi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji – iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī.”
Delna aicina 14. Saeimu veikt virkni konkrētu darbu, lai veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, apkarotu korupciju un ēnu ekonomiku:
- Ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumu praksē; spēcināt pasākumus interešu konflikta novēršanai.
- Publiskajos iepirkumos iekļaut kritērijus, kas pierāda, ka pretendents neatbalsta ēnu ekonomiku, ir ieviesis pretkorupcijas un atklātības pasākumus u.c.
- Paredzēt Iepirkumu uzraudzības birojam tiesības izskatīt trešo pušu iesniegumus, pārskatīt un izstrādāt vienotu kārtību “cenu aptauju” organizēšanai pašvaldībās.
- Veicināt trauksmes celšanas kultūru publiskajā un privātajā sektorā kopumā, un jo sevišķi nozarēs ar augsta riska korupciju un “ēnu ekonomiku”, piemēram, būvniecības jomā.
- Veikt izglītojošus un skaidrojošus pasākumus par valsts nodokļu politiku, kā arī aplokšņu algu negatīvo ietekmi uz sociālo labklājību un garantijām.
Plašāks Saeimai ieteikto darbu saraksts lasāms šeit ->.
Šī relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par relīzes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.