Aptaujas Norvēģijā un Latvijā pārliecinoši norāda, ka pašvaldību tīmekļvietnes ir svarīgākais informācijas avots iedzīvotājiem par pašvaldību jaunumiem, kontaktinformāciju un sniegtajiem pakalpojumiem.
8. novembrī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) kopā ar Transparency International Norvēģijas un Lietuvas nodaļām prezentēja Pašvaldību atklātības indeksu (PAI) 2024. Tika pārrunāti galvenie ieskati ziņojumā, kurus papildināja ekspertu viedokļi paneļdiskusijā un Ukrainas nodaļas prezentācija par pilsētu atklātības indeksu, izstrādāto metodoloģiju.
No 2021. līdz 2024. gadam pašvaldības ir demonstrējušas stabilu progresu savā atklātībā. Salīdzinošā perspektīvā Norvēģijas pašvaldības uzrāda labākus rezultātus politikas un lēmumu pieņemšanas jomā, kamēr Latvija izceļas ar labākiem rezultātiem publisko iepirkumu jomā. Galvenais iemesls ir tas, ka Latvijas normatīvie akti paredz obligātu informācijas par iepirkumiem publicēšanu, kamēr Norvēģijas normatīvie akti neuzliek pašvaldībām pienākumu atklāt informāciju par piedāvājumu kopsavilkumiem, piešķīrumiem, izmaiņām vai līgumu izpildes detaļām. Vienlaikus augstie Norvēģijas pašvaldību rādītāji sadaļā “Politika un lēmumu pieņemšana” ir saistīti ar iepriekšējo deputātu un komiteju sastāvu arhivēšanu, kā arī mēra kalendāra kritērija ievērošanu, kas biežāk tiek praktizēts nekā Latvijā.
GALVENIE IESKATI UKRAINAS NODAĻAS PREZENTĀCIJĀ
- Kopš 2017. gada uzsāktais “Pilsētu atklātības indekss” veicina atklātību un atbildību Ukrainas pilsētās, pielāgojot metodes kara apstākļiem. Ikgadējie atklātības vērtējumi aptver lielākās pilsētas, pakāpeniski paplašinoties un iekļaujot jaunus indikatorus, vērtējot frontes līnijai tuvākas pilsētas;
- Izstrādāta specializēta metodoloģija kara laika kontekstam, kas ietver atklātības un atbildības rādītājus, kā arī atvērto datu bāzi pašvaldībām. Rādītāji koncentrējas uz pilsētu atklātību, kuros vērojama par 62% lielāka izpilde kopš indeksa uzsākšanas sākuma, un atbildība, kurā vērojams palielinājums par 29% divu gadu laikā;
- 2022. gadā tika izvērtētas 70 pilsētas, to skaitam paplašinoties līdz 80 2023. gadā, pievienojot 10 frontes līnijai tuvas pilsētas. 50 indikatoru izpildes rādītājs bija vidēji 42%, kas tiek uzskatīts par būtisku sasniegumu pašreizējo izaicinājumu kontekstā;
- Ukrainā pilsētas saskaras ar drošības riskiem, infrastruktūras iznīcināšanu un resursu trūkumu. Atklātības nozīme atkarīga no pašvaldību politiskās gribas un prioritāšu noteikšanas, neskatoties uz bīstamajiem apstākļiem;
- Pēc iebrukuma metodoloģijā tika ieviestas 3 kategorijas: atklāta, daļēji atklāta un nav atklāta. No visām pilsētām 5 uzskatāmas par atklātām, 23 daļēji atklātām un vairāk nekā 50 atzītas par tādām, kas nav atklātas. Salīdzinot iepriekšējā gada datus, 2023. gada vērtējumā atklātība pilsētās bija uzlabojusies par 5%.
Paneļdiskusijā tika apspriesta pašvaldību atklātības veicināšana. Tika uzsvērta Norvēģijas pieeja, akcentējot Pašvaldību padomes un kontroles komiteju loma efektīvas pārvaldības nodrošināšanā un korupcijas novēršanā. Paneļdiskusijas dalībnieki atzīmēja nepieciešamību sabalansēt birokrātiju un lietotāju vajadzības, ierosinot vienkāršotu informācijas attēlojumu iedzīvotājiem. Paneļdiskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc skaidras, pieejamas informācijas, tostarp korupcijas novēršanas plānu jomā. Runātāji piekrita, ka pašvaldībām jābūt “tuvu saviem iedzīvotājiem”, ļaujoties inovācijām, labākai pārvaldībai un sekojot arī iedzīvotāju ieteikumiem. Tika secināts, ka, lai gan ir panākts progress, vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu atklātību un sabiedrības uzticību.
GALVENIE IESKATI NO PANEĻDISKUSIJAS
- Atklātība nav tikai publiskotās informācijas apjoms. Tā ietver arī pašvaldību pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti;
- Pašvaldībām jāapzinās savs sniegums, lai efektīvi komunicētu ar sabiedrību. Datu kvalitāte un skaidrība mājaslapā ir arī būtiska komunikācijai un pašvaldību darbībai;
- Divvirzienu komunikācijas veicināšana un vietējo kopienu iesaiste ir būtiska uzticības un atbildības veidošanā;
- Kontroles komitejas var aicināt amatpersonas, tostarp administrācijas un politiķus, paskaidrot rīcības. Pēc tam ar gūtajiem secinājumiem veidot publisko apspriešanu un piesaistīt medijus, lai nodrošinātu atbildību;
- Mediju loma ir būtiska, lai panāktu valsts pārvaldes atbildību, izceļot pašvaldību aktivitātes, veicinot publisko diskusiju un stimulējot iedzīvotāju iesaisti;
- Pašvaldībām jālīdzsvaro rūpīga informācijas sniegšana ar pieejamību, minimizējot nevajadzīgu birokrātiju, kas var sarežģīt atklātības centienus. Pašvaldības tiek aicinātas inovēt un pielāgot pieejas, izmantojot tiešo komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Ziņojuma izstrādes laikā tika sniegti ieteikumi lēmumu pieņēmējiem Norvēģijā un Latvijā. Delna Latvija un projekta partneri rekomendē:
- Dokumentu un mājaslapas sadaļu nosaukumi jāveido precīzi, paskaidrojoši, padarot informāciju viegli un ērti atrodamu;
- Gadījumos, ja informācija pieejama caur ārējām saitēm piemēram, pašvaldības uzņēmumu vai nacionāla līmeņa resursu lapām, jānodrošina paskaidrojums, kā šajos ārējos resursos orientēties;
- Pašvaldībai piederošo uzņēmumu gadījumā jātiecas uz lielāku standartizāciju informācijas publicēšanā, lai informācija būtu pieejama un atrodama;
- Jāpublicē plašāki izklāsti par iedzīvotāju iesaistes formām piemēram, sabiedriskās apspriešanas, dalības domes sēdēs, konsultatīvās padomes, kolektīvais iesniegums, līdzdalības budžets u.c.;
- Arhīvu publicēšana viegli uztveramā veidā nodrošina iespēju iedzīvotājiem iepazīties ar procesu vai lēmumu pieņemšanas vēsturi un izdarīt secinājumus par to efektivitāti ilgākā laikposmā;
- Pašvaldībām iespēju robežās veikt savu iedzīvotāju aptaujas par pašvaldības mājaslapu lietojumu, informācijas pieejamību, tās uztveršanas vieglumu;
- Mazināt formālu indikatoru vai normatīvo aktu prasību ievērošanu;
- Pašvaldības izpilddirektoriem un pārējām atbildīgajām amatpersonām veicināt izpratni pašvaldības darbinieku vidū par ieguvumiem, ko sniedz atklāta komunikācija ar iedzīvotājiem, tostarp, savlaicīgi publicējot informāciju pašvaldības mājaslapā un veidojot iedzīvotājiem saprotami informācijas apkopojumi.
Ukrainas nodaļas veidotā prezentācija skatāma šeit->.
Norvēģijas nodaļas veidotā prezentācija skatāma šeit->.
PAI 2024 ziņojums angļu valodā atrodams šeit->.
PAI 2024 ziņojums latviešu valodā atrodams šeit->.
Šis raksts ir tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.
