Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 2024. gada 9. decembrī rīkoja Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītu konferenci “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds”. Konferences video ierakstu aicinām skatīties Delnas Youtube kanālā ->.
Konferences programmā trīs paneļdiskusijas:
- Kas veido sabiedrības uztveri par korupciju? Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
- Uzņēmējdarbība bez korupcijas: kādas ir efektīvas stratēģijas korupcijas risku pārvaldībai. Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
- Kādas ir Latvijas pretkorupcijas prioritātes? Kopsavilkumu lasiet zemāk.
Trešajā paneļdiskusijā “Kādas ir Latvijas pretkorupcijas prioritātes?” kopsavilkumu piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un Delnas direktore Inese Tauriņa.
Konferences pirmās paneļdiskusijas laikā izskanēja tēze, ka Latvijas progresam korupcijas uztveres indeksos un aptaujās var palīdzēt birokrātijas samazināšana un valsts pārvaldes efektivizēšana. Šo tēzi konferences attīstīja trešās paneļdiskusijas dalībnieki.
Diskusijā norādīts, ka Latvijas rezultāti Korupcijas uztveres indeksā pieaug, tomēr progress noris salīdzinoši lēni. Lai paātrinātu progresu, pretkorupcijas jautājumiem jābūt lēmējvaras dienaskārtībā, kā arī nepieciešams starp prioritātēm izvirzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu, par kura izpildi atbild gan KNAB, gan citas valsts pārvaldes iestādes. Viedokļu apmaiņas laikā izskanēja apgalvojums, ka cīņa pret korupciju ir pašsaprotama, tāpēc to nav nepieciešams ierakstīt valdības deklarācijā.
Paneļdiskusijas dalībnieki, spriežot par to, kā veicināt labu pretkorupcijas praksi valsts pārvaldē, izcēla digitālās transformācijas lomu. Proti, palielinot digitālo pakalpojumu iespējas, samazinās korupcijas riski, jo iedzīvotājiem nav nepieciešams risināt dažādus jautājumus aci pret aci ar valsts amatpersonām. Liela loma cīņā pret korupciju ir atvērtajiem datiem, kā arī datu apmaiņai starp iestādēm.
Diskusijas laikā izcelts, ka digitālie un mākslīgā intelekta rīki var ne tikai pavērt dažādas iespējas pretkorupcijas jomā, bet arī atvieglot valsts pārvaldes ikdienas darbus. Lai mazinātu korupciju, valsts pārvaldes dienaskārtībā ir birokrātijas mazināšana. Birokrātija prasa lielus resursus, turklāt esošās dokumentu plūsmas mēdz būt sarežģītas un lietvedības sistēmas – neefektīvas. Birokrātijas mazināšanai nepieciešams valsts pārvaldē centralizēt kopējos procesus, t.i., grāmatvedību, lietvedību u.c.
Sarunas laikā izskanēja apgalvojums, ka birokrātija nereti rodas tāpēc, ka valsts pārvaldē strādājošajiem ir bail uzņemties atbildību. Papildus tika norādīts, ka valsts pārvaldes iestādēm jābūt klientorientētai pieejai gan klātienes apkalpošanā, gan rakstisku atbilžu sagatavošanā. Tas saskan arī ar KNAB pēdējos gados veiktajām sabiedriskās domas aptaujām, kur biežāk minētie iemesli valsts amatpersonu kukuļošanai ir saistīti ar iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Konferences rīkošanu atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, KPMG Latvijā un Zviedru institūts.
