Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 2024. gada 9. decembrī rīkoja Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītu konferenci “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds”. Konferences video ierakstu aicinām skatīties Delnas Youtube kanālā ->.
Konferences programmā trīs paneļdiskusijas:
- Kas veido sabiedrības uztveri par korupciju? Kopsavilkumu lasiet zemāk.
- Uzņēmējdarbība bez korupcijas: kādas ir efektīvas stratēģijas korupcijas risku pārvaldībai. Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
- Kādas ir Latvijas pretkorupcijas prioritātes? Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
Konferences pirmajā paneļdiskusijā “Kas veido sabiedrības uztveri par korupciju?” akadēmiķi un pētnieki – Latvijas Universitātes profesors, domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs dr. Daunis Auers, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks dr. Andris Saulītis un PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka – atzina, ka Latvijas pozīcijas Transparency International Korupcijas uztveres indeksā, Eirobarometra aptaujās un citos avotos pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojušās un ir atbilstošas tautsaimniecības izaugsmes līmenim. Lai arī Latvijas rezultāti nav starp zemākajiem Eiropas Savienībā, valsts progress salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir lēnāks.
Lai uzlabotos Latvijas rezultāti šajos vērtējumos, diskusijas dalībnieki pauda pārliecību par nepieciešamību attīstīt tautsaimniecību, mazināt birokrātiju un veikt valsts funkciju auditu. Sarunas laikā pārstāvji uzsvēra, ka viens no galvenajiem virzītājspēkiem ir valsts ekonomiskā attīstība.
Tāpat pētnieki un akadēmiķi sprieda, ka uztveres indeksos ietvertā sabiedrības attieksme neatspoguļo reālo pieredzi un patieso korupcijas apmēru. Turklāt sabiedrības uztveri par korupciju veido dažādi faktori, kas var arī nebūt tieši saistīti ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem vai praksē balstītu pieredzi. Piemēram, respondenti, kas personīgi nav saskārušies ar korupciju, norāda, ka korupcija, viņuprāt, ir izplatīta problēma valsts pārvaldē, valdībā. Diskusijas laikā izskanēja aicinājumi lēmējvarai aktīvāk skaidrot lēmumus, kas sabiedrībai var raidīt negatīvus signālus, kā piemēru minot nesen Saeimā pieņemto lēmumu nedot tiesības Valsts kontrolei veikt revīziju parlamentā.
Papildus jāņem vērā, ka Latvijas nacionālais tēls veidojās 90. gados, kad bija pārmaiņu laiks un medijos atspoguļotie notikumi radīja stereotipu par augstu korupcijas līmeni. Pētnieki un akadēmiķi norādīja, ka šajā laikā notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas un uzlabojumi, kas netiek adekvāti novērtēts šī radītā stereotipa dēļ.
Paneļdiskusijā izskanēja viedoklis, ka korupcijas uztveres veicināšana nav tikai pretkorupcijas iestādes darbs. Vienlaikus arī KNAB kā vadošajai pretkorupcijas iestādei ir jāveicina sabiedrības izpratne par korupcijas shēmām un sodāmību, kā arī jāiegulda resursi korupcijas risku analīzē. Pēdējos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam nav viedokļa par KNAB darbu, tāpēc jāstiprina iedzīvotāju zināšanas, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni.
Kopumā pētnieki secināja, ka Latvijas sabiedrība ir neiecietīga pret korupciju, un pašu iedzīvotāju interesēs ir ievērot godprātīgu rīcību. Vienlaikus izskanēja pieļāvums, ka korupcija paliek dārgāka, kas personas var atturēt no iesaistīšanās šādās darbībās.
Konferences rīkošanu atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, KPMG Latvijā un Zviedru institūts.
