Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 2024. gada 9. decembrī rīkoja Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītu konferenci “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds”. Konferences video ierakstu aicinām skatīties Delnas Youtube kanālā ->.
Konferences programmā trīs paneļdiskusijas:
- Kas veido sabiedrības uztveri par korupciju? Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
- Uzņēmējdarbība bez korupcijas: kādas ir efektīvas stratēģijas korupcijas risku pārvaldībai. Kopsavilkumu lasiet zemāk.
- Kādas ir Latvijas pretkorupcijas prioritātes? Kopsavilkums Delnas mājaslapā ->.
Paneļdiskusiju vadīja Evita Goša, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja, “SCHWENK Latvija” valdes locekle, diskusijā piedalījās Edvards Grasis, KPMG Latvijā Riska un atbilstības konsultāciju pakalpojumu vadītājs, Alda Zeiļa, “Accenture” Biznesa pārvaldes virziena vadītāja Baltijā un Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs.
Diskusijas ievadā Delnas izveidotā uzņēmumu pašnovērtējumu rīka pirmos rezultātus un ieteikumus prezentēja “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Edvards Grasis iepazīstināja ar efektīviem risinājumiem korupcijas risku mazināšanai uzņēmējdarbībā.
Diskusijā eksperti un nozares līderi dalījās ar pieredzi un praktiskiem risinājumiem, kā uzņēmumi var pasargāt sevi no korupcijas riskiem, kā arī apsprieda efektīvus rīkus un pieejas, kas palīdz veidot atklātu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, analizēja veiksmīgus Latvijas uzņēmumu pieredzes piemērus.
“Regulārām darbinieku apmācībām ir liela nozīme. Aicinām uzņēmumus aizpildīt uzņēmumu pašnovērtējumu rīku, kas norāda, kas uzņēmumā būtu jāuzlabo pretkorupcijas stratēģijā. Pirmie rezultāti liecina, ka uzņēmumos, kuros jau ir ļoti daudzi jautājumi sakārtoti, tomēr parādās vairākas nianses, kas būtu vēl jāuzlabo,” ievadā norādīja “Sabiedrība par atklātību – Delna” vadītāja Inese Tauriņa.
Edvards Grasis, KPMG Latvijā Riska un atbilstības konsultāciju pakalpojumu vadītājs, diskusijā uzsvēra: “Pirmkārt, korupciju galvenokārt veicina trūkumi iekšējās kontrolēs, īpaši uzsverot vadības lomu, veidojot uzņēmuma kultūru un kopību. Būtiskākās lietas, par ko ir jādomā – ētikas ietvara izveide, iekšējās kontroles izveide, audits un papildus iespējas. Īpaši vēlos uzsvērt, ka ētikas uzvedības kultūras veicināšana mazina korupcijas riskus uzņēmumā. Arī trauksmes celšanas rīki ir ļoti būtiski, kā arī cilvēku izglītošana, informēšana un regulāra apmācīšana. Ir divreiz lielāka varbūtība saņemt trauksmes ziņojumus no darbiniekiem, kuriem ir būtiskas apmācības, nekā no tiem, kuriem apmācības nav bijušas.”
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs diskusijā pauda, ka uzņēmuma stratēģijā un vērtībās caurvij atklātība gan iekšēji, gan pret sadarbības partneriem. “Uzņēmums šajā jautājumā piekopj trīs virzienus: sistēmas, kontroles un darbinieki. Sistēma, kuras viens no elementiem ir ētikas kodekss un tā pārskatīšana, nosaka, kas kuram ir jādara. Otrs bloks ir kontroles – jābūt skaidrai atbildībai, kurš par ko atbild. Uzņēmumā ir iekšējās drošības speciālists, kas atbild par šī plāna izpildi. Tāpat arī nodaļās ir kompetentie eksperti, kas seko līdzi plāna izpildei. Treškārt, darbiniekiem mācām kolektīvo izpratni par šiem jautājumiem. Apmācām ikvienu darbinieki, un pavisam padziļināti nodrošinām apmācības darbiniekiem, kuri ikdienā ar šiem jautājumiem strādā,” norādīja Renārs Griškevičs.
“Accenture” Biznesa pārvaldes virziena vadītāja Baltijā Alda Zeiļa: “Nulles tolerance pret korupciju ir uzņēmuma ētikas kodeksa pamatā. Uzņēmumā darbinieki ir pirmajā vietā, jo viņi ir mūsu kultūras nesēji. Ir svarīgi izjust šo kultūru, redzēt un dzirdēt piemērus. Ik gadu notiek obligātās apmācības, kur piedalās 99,9% darbinieki. “Accenture” katru gadu aptaujā darbiniekus par to, vai un kā izjūt ētisko uzvedību un, kā to novērtē. Uzņēmumā ir vairāki ziņošanas rīki – ētikas jautājumu telefona rīks, ētikas bažu rīks, kurā var elektroniski iesniegt bažas. Uzņēmumā ir nulles tolerance pret atriebību, lai darbinieki var justies droši par informācijas izpaušanu. Atbildība ir gan uzņēmuma, gan darbinieka rokās. “Accenture” ir arī iekšējie auditi, kas izvērtē riska līmeņus, tāpēc pielāgojam rīcību, balstoties uz riska līmeni.”
Renārs Griškevičs iesaka citiem uzņēmumiem paskatīties labās prakses piemērus: “Arī KNAB ir tālākizglītības apmācības, kurās piedāvā apmācīt uzņēmumu pārstāvjus. Tāpat ir pieejami konsultanti, no kuriem var mācīties. Aicinu sākotnēji izvērtēt korupcijas riskus uzņēmumā. Pēc tam var sākt veidot darbību plānu un stratēģiju, kā novērst korupciju uzņēmumā.”
Alda Zeiļa, balstoties uz “Accenture” pieredzi un gadījumiem, aicina citus uzņēmumus pievērst uzmanību mikrokorupcijai, piemēram, kas var notikt kādā uzņēmuma nodaļā: “Ļoti svarīgi ar informāciju un panākumiem dalīties informācijas plūsmā, pasākumos, stratēģiskās runās, lai cilvēki izjūt, ka tas nav tikai uz papīra vai apmācībās, bet, ka par šiem jautājumiem tiek runāts regulāri. Ne mazāk svarīgi – vadības loma, kurai jāskaidro, ko un kāpēc uzņēmums dara.”
Vaicājot par to, kādas ir efektīvākās metodes, kā šo jautājumu risināšanā iesaistīt uzņēmumu darbiniekus, Edvards Grasis norādīja: “Viss sākas ar kāpēc – kāpēc apmācīt, kāpēc par to runāt? Darbiniekiem ir motivācija nopelnīt vai iegūt labvēlīgāku darījumi, tāpēc pats pamats ir uzstādīt mērķus, ka galvenais nav tikai uzņēmuma peļņa, bet ilgtermiņā – reputācija, izturēšanās un ētika, novēršot interešu konfliktus. Tas ir ne mazāk svarīgi. Svarīgi ir tas, kādā veidā mērķi tiek sasniegti.”
Alda Zeiļa norādīja, ka uzņēmumā ir dāvanu došanas reģistrs, caur kuru darbinieki saskaņo, vai dāvana klientam nebūs traktēta kā korupcija: “Dažāda veida dāvanas var būt risks zināmās situācijas, piemēram, laika posms, kad to dara un kādas organizācijas pārstāv šis cilvēks. Lietojot šo rīku, visas dāvanas ir obligāti jāreģistrē un jāsaņem atļauja. Rūpīgi izvērtējam, lai tas nepārkāpj korupcijas riskus.” “Accenture” pārstāve norādīja, ka smagākās sekas var būt atlaišana no darba vai tiesvedība.
KPMG Latvijā Riska un atbilstības konsultāciju pakalpojumu vadītājs E. Grasis uzskata, ka svarīgākais ir komunikācija: “Par to ir jārunā dažāda veida sapulcēs, iekšējās sistēmās, ārējā komunikācijā, individuālās sarunās un sapulcēs. Jābūt regulārai komunikācijai, lai tas patiešām strādātu.”
Evita Goša, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja, “SCHWENK Latvija” valdes locekle, diskusijas noslēgumā uzsvēra, ka pievienojas diskusijas dalībnieku uzskatiem: “Apmācības nav tikai ķeksītis, ko veic tiešsaistē un darbinieki zina atbildes jau iepriekš, bet apmācībām ir jābūt dzīvām, kurās notiek reāla darbinieku iesaiste. “SCHWENK Latvija” darbiniekiem ir pienākums piedalīties ētikas kodeksa apmācībās, tas ir obligāti. Ja to neievēro, iestājas konkrētas sankcijas, par kurām darbinieki ir informēti.”
Konferences rīkošanu atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā, KPMG Latvijā un Zviedru institūts.
