2024. gada rudenī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) izstrādāja uzņēmumu godprātības pašnovērtēšanas rīku, kuru ikviens interesents var izmantot, lai novērtētu sava uzņēmuma atklātības un korupcijas novēršanas praksi. Rīku izstrādājām, lai sekmētu iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” mērķi – aicināt uzņēmumus ieviest un sekmēt atklātības principus, ieviest un publiskot pretkorupcijas politikas un procedūras uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Sīkāk par pašnovērtējuma rīka saturu lasiet šeit->.
2024. gada decembrī jau 24 uzņēmumi ir novērtējuši savu darbību, izmantojot šo godprātības rīku, lielākā daļa no tiem – uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un 10–50 miljonu un vairāk EUR gada apgrozījumu. Šajā rakstā publicējam pirmos rezultātus.
90 % uzņēmumu korupcijas novēršana un godīga uzņēmējdarbība ir uzstādītas kā uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas norāda uz to, ka uzņēmumi apzinās, ka ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai ievērojot augstākos ētikas standartus un atbildību pret valsts ekonomiku un sabiedrību. Tajā pašā laikā, tikai 43 % komunikācijas stratēģijā ir iekļauti regulāri vadības līmeņa pasākumi nostājas paušanai pret korupciju. Delna uzskata, ka ar vienu paziņojumu vien ir par maz, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē. Regulāra komunikācija ar ārējiem sadarbības partneriem un sabiedrību ļauj uzturēt dienaskārtībā jautājumus par uzņēmumu atbildību korupcijas novēršanā un, jo vairāk par to runās un diskutēs, jo lielāka iniciatīva būs arī citiem uzņēmumiem tam pievienoties.
Tikai vienā uzņēmumā no 24 kukuļošanas un korupcijas riski nav iekļauti vispārējā risku pārvaldības sistēmā, kas ļautu tos analizēt neatrauti no pārējiem organizācijas procesiem. Daudzi korupcijas riski var tikt atklāti, piemēram, analizējot komunikācijas stratēģijas vai uzņēmuma iekšējos procesus, kas nav tieši saistīti ar finansēm. 35 % no godprātības pašnovērtējuma aizpildījušajiem uzņēmumiem neregulāri pārskata kukuļošanas un korupcijas novēršanas sistēmas integritāti. Jāņem vērā, ka organizācijas nemitīgi mainās un attīstās, līdz ar to, ja netiek regulāri pārskatīta kukuļošanas un korupcijas novēršanas sistēmas integritāte, pastāv risks, ka izveidosies plaisa starp reāliem un fiktīviem riskiem.
Praktiski visos uzņēmumos ir izstrādāts Ētikas kodekss, veicinot vienotu izpratni par vērtībām un sagaidāmo rīcību visa līmeņa darbinieku vidū. Ētikas kodeksos ir svarīgi iekļaut ne tikai uzņēmuma vērtības, bet arī uzsvērt uzņēmuma nulles toleranci pret korupciju visos vadības un padotības līmeņos.
Uzņēmumu godprātības pašnovērtēšanas rīks ir izgaismojis vairākas mazāk izmantotas metodes korupcijas risku mazināšanai, piemēram, 74 % uzņēmumu to bonusu politika nav iekļauta korupcijas risku izvērtējumā, 70 % uzņēmumu nav konkurences pārvaldības politikas, 47 % uzņēmumu nav savas sponsorēšanas politikas. Šādas “mazās” politikas, kurām ikdienā tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā lielajām uzņēmuma ikdienas finanšu procedūrām, ir vieni no reālākajiem privātās korupcijas riskiem uzņēmumos. Savlaicīga politiku vai iekšējās kārtības noteikumu pārskatīšana ļauj mazināt korupcijas un kukuļošanas riskus arī šajās jomās.
Šis raksts ir tapis projektā “Godprātības pašnovērtējuma rīks uzņēmumiem”, kuru finansiāli atbalsta Zviedru institūts. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo finansētāja viedokli.
