Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2025. gada 20. februārī organizēja tiešsaistes semināru “Ko mēs zinām par augstas vērtības aktīvu patiesajiem īpašniekiem Latvijā”, kurā prezentējām apkopotus datus par Latvijas aktīvu reģistriem, to pieejamību, informācijas apjomu, sadarbspēju, piekļuvi filtrētā vai nefiltrētā veidā tiesībaizsardzības iestādēm un dažādām sabiedrības grupām. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Uzņēmumu reģistra (UR), sniedzot plašāku ieskatu par Regulas 2024/1624 ieviešanu Latvijā un nepieciešamību pēc jauniem aktīvu reģistriem Latvijā.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa skaidroja, ka Regulas ieviešana Latvijā uzlabo uzņēmumu caurskatāmību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas palīdz novērst nelikumīgu uzņēmumu izmantošanu, piemēram, naudas atmazgāšanai, un ļauj uzņēmējiem izvērtēt partneru uzticamību. Viņa uzsvēra, ka patiesais labuma guvējs ir ne tikai peļņas saņēmējs, bet arī persona, kas kontrolē uzņēmumu. Jaunā regula paredz, ka ārvalstu juridiskajām personām, kas Latvijā iegādājas augstas vērtības aktīvus, obligāti jāreģistrē patiesie labuma guvēji. Pretējā gadījumā tām tiek liegta īpašumtiesību nostiprināšana līdz informācijas iesniegšanai. L. Letiņa minēja, ka pirmās reģistrācijas jau veiktas, tostarp Šveices uzņēmumam.
Pasākumā gaitā identificējām dažādas nepilnības datu reģistros un to pieejamībā:
- Gaisa kuģu reģistrā netiek ievākta pilnīga informācija par vēsturiskajiem īpašumtiesību datiem, kas var apgrūtināt noteikto aktīvu pārdošanas un pirkšanas ķēdes izsekošanu. Secinājām, ka Eiropas līmenī nepieciešama vienota pieeja vēsturisko datu reģistrēšanā – konkrētas valstis, kurās netiek pieprasīta pilnīga informācija par īpašumtiesībām aktīvu reģistros rada situāciju, kad tās var tikt izmantotas kā drošs patvērums sankciju apiešanai;
- Lai gan jaunajā AML tiesību aktu paketē nav minēta nepieciešamība pēc mākslas darbu reģistra izveides, FID pārstāvis Kārlis Pūce uzsvēra, ka pastāv ievērojami izaicinājumi saistībā ar mākslas priekšmetu darījumu caurspīdīgumu. Viņš norādīja, ka daudzi vērtīgi mākslas priekšmeti ir publiski identificējami, taču trūkst vienota reģistra, kas apgrūtina darījumu izsekojamību un īpašumtiesību maiņas uzraudzību. Pūce uzsvēra, ka šāda sistēmas trūkuma dēļ mākslas tirgus var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Eiropas Savienībā nepastāv tiesību akti, kas paredz informācijas vākšanu par mākslas darbiem, izņemot Autortiesību direktīvu, kas regulē mākslas darbu pārdošanu, taču tajā nav noteikumu par turpmāku īpašumtiesību izsekošanu. Tomēr naudas atmazgāšanas novēršanas prasības attiecas uz mākslas tirgus starpniekiem kopš Piektās naudas atmazgāšanas direktīvas (AMLD5) ieviešanas. Šīs prasības nosaka, ka mākslas galerijas un izsoles ir pakļautas regulējumam, ja darījuma vai savstarpēji saistītu darījumu vērtība sasniedz 10 000 eiro vai vairāk.
- Lai gan transponēšanas termiņš vēl nav izludināts, esam konstatējuši prakses neatbilstību Direktīvai (ES) 2024/1640 informācijas piekļuvē FID par datiem Gaisa kuģu reģistrā – lai gan Direktīvas 21. pants paredz, ka FID jānodrošina vismaz tieša un tūlītēja piekļuve administratīvajai informācijai, to iegūt FID pārstāvji var tikai pēc pieprasījuma filtrētā veidā. Šāda īpaša, nefiltrēta piekļuve FID ir ieviesta Kuģu reģistrā, savukārt Zemesgrāmatā piekļuve nodrošināta starpresoru vienošanās noteiktajā datu apjomā, proti, tiešā un filtrētā veidā, kaut gan tam vajadzētu būt nefiltrētā veidā atbilstoši Direktīvas 21. panta 1.(b) daļas (iii) punktam. Pārējos reģistros piekļuve nodrošināta atbilstoši minimālajiem standartiem.
- Aktīvu reģistros, piemēram, Zemesgrāmatā autentificēties ir iespējams tikai atsevišķām ES dalībvalstīm, kas var traucēt sadarbību finanšu uzraudzībā;
- Lēmumu pieņēmēji nav vienojušies par kārtību, kādā tiks veidota un uzturēta paplašinātā patieso labuma guvēju informācija.
Iegūstot plašāku atgriezenisko saiti par situāciju Latvijā, laika posmā no 25. līdz 28. februārim Delnas projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs piedalījās politisko prioritāšu un interešu pārstāvības darbnīcā Berlīnē, Vācijā, kurā apspriedām salīdzinošā pētījuma rezultātus par aktīvu reģistru pieejamību projekta dalīvalstīs, identificējām katras dalībvalsts trūkumus un stiprās puses, analizējām valstu atbilstību 2024. gada Eiropas Savienības AML Regulu un Direktīvu minimālajiem standartiem. Papildus saturiskajam darbam veidojām nacionālos interešu pārstāvības plānus, identificējot atbildīgās amatpersonas, kuras būs nepieciešams uzrunāt katrā projekta dalībvalstī.
Secinājām, ka turpmākā gada laikā svarīgi būs arī pievērst uzmanību Satversmes tiesas procesam (Lieta Nr. 2024-01-01) par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Tiesvedība uz doto brīdi ir apturēta, Satversmes tiesai vēršoties Eiropas Savienības tiesā. Lietas iznākums ir būtisks Eiropas Savienības līmenī un turpmākā cīņā par datu publiskošanu.
Projektu finansē Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonds. Izteiktie uzskati un viedokļi ir tikai autora un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Eiropas Savienība nevar būt atbildīga par to.
