“Sabiedrība par atklātību – Delna” 2025. gada 20.martā organizēja tiešsaistes pasākumu, lai diskutētu par Latvijas uzņēmumu cīņu ar korupciju. Delnas direktore Inese Tauriņa iepazīstināja ar Korupcijas uztveres indeksa rādītājiem, analīzi un ieteikumiem privātajam sektoram. Savukārt KNAB informēja par aktualitātēm korupcijas novēršanā privātajā sektorā. Delna apkopoja galvenās atziņas:

Uzņēmēju pieredze ar korupciju

• KNAB un “Latvijas Fakti” aptauja (402 uzņēmumi) atklāj, ka tikai 7% uzņēmumu pēdējo 2 gadu laikā atzina neoficiālu risinājumu (kukulis, dāvana vai “blats”) izmantošanu saskarsmē ar valsts vai pašvaldību institūcijām​. Šis rādītājs ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos gados (2023. gadā – par 13 procentpunktiem augstāks)​, kas liecina par pozitīvu tendenci.
• Dominē noraidoša attieksme – vairāk nekā divas trešdaļas uzņēmēju neatbalsta kukuļdošanu kā problēmu risinājumu​. Tomēr 21% uzņēmēju pārstāvju pieļauj, ka dotu kukuli valsts amatpersonai, ja tas būtiski palīdzētu viņu uzņēmuma interesēs​.
• Gadījumos, kad izmantoti neoficiāli risinājumi, dominē personisko kontaktu (“blatu”) lietošana. Tiešu neoficiālu maksājumu vai dāvanu došanu minēja ļoti mazs uzņēmumu īpatsvars (ne biežāk kā 1% aptaujāto)​. Visbiežāk šādi neoficiāli ceļi izmantoti, lai kārtotu ar būvniecību vai ES struktūrfondiem saistītus jautājumus​.

Korupcijas pazīmes publiskajos iepirkumos

• 20% aptaujāto uzņēmumu pēdējo 2 gadu laikā piedalījušies publiskos iepirkumos (valsts vai pašvaldību)​. Vairums šo dalībnieku (57%, par 12% vairāk nekā 2023. gadā) uzskatīja iepirkumu procedūras par caurskatāmām un godīgām​.
• 15% uzņēmēju, kuri piedalījās iepirkumos, ir pārliecināti, ka korupcija mazināja viņu izredzes uzvarēt, un vēl 18% daļēji pieļauj, ka uzņēmums zaudēja korupcijas dēļ​. Tas rāda, ka piektdaļai dalībnieku ir aizdomas par negodīgu konkurenci iepirkumos.
• Uzņēmēji visbiežāk min konkursa kritērijus, kas pielāgoti konkrētam pretendentam (norāda 37% dalībnieku)​, lieki birokrātiskas prasības iepirkumu nolikumos (32%)​ un sajūtu, ka uzvarētājs bija zināms jau iepriekš (26%)​. Visi šie rādītāji 2024. gadā pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas signalizē par pastāvīgiem godīguma riskiem publiskajos iepirkumos.

Vajadzība pēc sistēmiskas pieejas korupcijas novēršanai

• Delnas izvērtējums rāda, ka Latvijā šobrīd nav vienotas, sistēmiskas pieejas korupcijas novēršanā – trūkst nacionāla līmeņa stratēģiska plāna, un spēkā esošajos politikas dokumentos korupcija netiek pietiekami uzsvērta kā nacionālās drošības jautājums​. Bez skaidras stratēģijas un koordinētiem pasākumiem anti-korupcijas aktivitātes nav pietiekami efektīvas.
• Transparency International Korupcijas uztveres indekss Latvijā uzrāda stagnāciju – pēdējos 10 gados rezultāts turas 55–60 punktu robežās​. 2024. gada CPI vērtējums Latvijai atkāpies par 1 punktu un atkārto 2021./2022. gada līmeni, atpaliekot ~5 punktus no ES valstu vidējā​. Tas apliecina, ka kopējā cīņā pret korupciju nav panākts būtisks progress.
• Ir jāveic iepriekšējo pretkorupcijas plānu kvalitatīvs izvērtējums un jānosaka jaunās prioritātes un rīcības virzieni, kas atbilst aktuālajai situācijai​. Tikai sistēmiska pieeja – skaidrs rīcības plāns, politiskā griba un atbildīgo institūciju sadarbība – nodrošinās nulles tolerances principa iedzīvināšanu praksē.

Delnas rekomendācijas korupcijas novēršanai

• Izstrādāt nacionālo pretkorupcijas stratēģiju – veikt esošo plānošanas dokumentu kvalitatīvu pārskatīšanu un izveidot vienotu, ilgtermiņa korupcijas novēršanas plānu. Stiprināt Valsts kontroles lomu korupcijas novēršanā (piemēram, dot VK pilnvaras veikt Saeimas budžeta un valsts pretkorupcijas sistēmas auditus). Attīstīt atvērto datu stratēģiju – nodrošināt, ka pretkorupcijas dati un reģistri (piemēram, iepirkumu reģistrs) ir publiski pieejami un lietotājam draudzīgi​.
• Pilnveidot interešu pārstāvības atklātību – turpināt lobēšanas atklātības likuma uzlabošanu. Nodrošināt, ka augsta līmeņa amatpersonas nekavējoties deklarē privātās intereses, un ieviest “ģimenes deklarācijas” (paplašinātas amatpersonu deklarācijas, iekļaujot radiniekus) interešu konflikta mazināšanai​.
• Pastiprināt publisko iepirkumu uzraudzību – efektīvāki kontroles mehānismi un caurskatāmība iepirkumos. Piešķirt Valsts kontrolei tiesības veikt Saeimas budžeta revīziju un izvērtēt valsts pretkorupcijas sistēmu, lai identificētu nepilnības​. Nodrošināt lielāku uzraudzību nozarēs ar strauju valsts finansējuma pieaugumu. Atjaunot un īstenot ētikas kodeksus valsts un pašvaldību iestādēs, stiprinot ētisku kultūru publiskajā sektorā​.
• Veicināt uzņēmumu proaktīvu iesaisti korupcijas apkarošanā – aicināt uzņēmējus ieviest iekšējās kontroles, apmācīt darbiniekus un publiski paust nulles toleranci. Izglītot sabiedrību – skaidrot sabiedrībai kukuļošanas riskus arī privātajā sektorā. Iesaistīt sabiedrību un medijus uzņēmējdarbības godprātības veicināšanā, lai neiecietība pret korupciju kļūtu par visas sabiedrības normu.

Par Korupcijas uztveres indeksu

Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa. KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus.

KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas. Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.

Pievienot komentāru