Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir veikusi Latvijas Trauksmes celšanas likuma izvērtējumu, vērtējot likuma līdzšinējo darbību, efektivitāti un pilnveides iespējas. Daļa no likuma izvērtējuma bija arī sabiedriskās domas aptaujas veikšana par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi pret trauksmes celšanu. Šī relīze apkopo būtiskākos secinājumus no veiktās aptaujas.
Latvijā joprojām trūkst informētības un uzticības trauksmes celšanas mehānismam, kaut gan pati ideja tiek plaši atbalstīta, liecina Delnas uzdevumā veiktās aptaujas dati.
Lai arī vairāk nekā puse respondentu zina, kas ir trauksmes celšana, trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka par šo jautājumu vispār nav informēti. Vienlaikus pietiekami daudz – 43% – būtu gatavi celt trauksmi par pārkāpumiem savā darbavietā.
Visbiežāk neziņošanas iemesli ir neticība izmaiņām (17%) un bailes pieredzēt nelabvēlīgas sekas (14%). Turklāt tikai katrs trešais uzskata, ka viņiem ir pietiekama izpratne par trauksmes cēlēja aizsardzību. Tas, protams, apdraud paša mehānisma efektivitāti un cilvēku vēlmi to izmantot.
Vai Jūs būtu gatavs ziņot par iespējamu pārkāpumu darba vietā, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja Jūs būtu šo pārkāpumu liecinieks?
1. att. Gatavība celt trauksmi (%)
Likumsakarīgi, ka drošības garantijas ir būtiskas 60% respondentu. Īpaši nozīmīgas viņiem šķiet valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, identitātes aizsardzība un aizsardzība pret negatīvām sekām. Pēdējais ir it sevišķi svarīgs, jo 71% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var novest pie darba zaudēšanas vai cita veida diskriminācijas.
Pozitīvi noskaņoti par valsts nodrošināto garantiju pietiekamību ir tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto. Līdz ar to pastāv nopietns risks, ka pat tie, kuri vēlas ziņot, baidās to darīt.
Tāpat 33% kļūdaini saista trauksmes celšanu ar personīgajiem konfliktiem, nevis sabiedrības interešu aizstāvēšanu. No otras puses, 74% uzskata, ka drošības normu pārkāpumi, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, ir visbūtiskākais ziņošanas iemesls. Tikmēr teju katrs ceturtais ir saskāries ar darba drošības pārkāpumiem savā darba vietā.
Aptaujātie visbīstamākos pārkāpumus saskata cilvēktiesību jomā (70%) un korupcijā (70%), kā arī finanšu un publisko līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā (61%). Vecāka gadagājuma cilvēki biežāk nekā jaunieši uzskata korupciju un amatpersonu pārkāpumus par būtiskiem draudiem sabiedrības labklājībai un drošībai.
Kuri no šādiem pārkāpumiem, Jūsuprāt, kaitē sabiedrības interesēm?
2. att. Izpratne par sabiedrības interesēm kaitējošiem tiesību normu pārkāpumiem (%)
Kā uzlabot situāciju?
Lai uzlabotu trauksmes celšanu, ir iesakāms:
- Izveidot plašas un viegli uztveramas informatīvās kampaņas, kas izskaidro trauksmes celšanas būtību un mehānismus;
- Skaidrot atšķirības starp sabiedrības interešu aizsardzību un personīgām nesaskaņām;
- Īpašu uzmanību veltīt mazāk informētajām grupām – cittautiešiem, jauniešiem, privātajā sektorā strādājošajiem;
- Veicināt darba devēju atbildību, veidojot iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un nodrošinot reālu aizsardzību darbiniekiem;
- Aktīvāk informēt par iespējām celt trauksmi caur biedrībām, piemēram, Delnu.
Aptauju pēc Delnas pasūtījuma veica SIA “RAIT Custom Research Baltic”. Aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Dati tika iegūti ar interneta aptauju (898 respondenti) un telefonintervijām (102 respondenti) laika posmā no 2024. gada 19. jūlija līdz 15. augustam.
Pilnais aptaujas ziņojums ar detalizētiem datiem un analīzi pieejams šeit->.
Vienlaikus atgādinām, ka 2025.gada 10.aprīlī Delna prezentēs veikto Trauksmes celšanas likuma izvērtējumu. Pasākumam aicinām reģistrēties šeit->.
Projektu finansē Eiropas Savienība. Izteiktie uzskati un viedokļi ir tikai autora un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde nevar būt atbildīga par tiem.
