Trauksmes celšana ir viens no nozīmīgākajiem mehānismiem korupcijas un citu sabiedrībai kaitīgu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā. Taču Latvijā tas joprojām nav pietiekami efektīvs, secina biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) trauksmes celšanas sistēmas izvērtējumā.
Jaunākajā Delnas ziņojumā ir analizēts esošais trauksmes celšanas regulējums un identificētas vairākas regulējuma pilnveides iespējas. Lai gan lielākoties Latvijas regulējums atbilst Eiropas Savienības minimālajiem standartiem, realitātē trauksmes cēlēji nereti saskaras ar represijām, diskrimināciju un citām negatīvām sekām vai bailēm no tām, kas tos attur no ziņošanas par pārkāpumiem.
Delna piedāvā rekomendācijas Trauksmes celšanas likuma pilnveidei, kā arī likuma darbības uzlabošanai, no kā būtiskākie ieteikumi ir:
- Nodrošināt iespēju trauksmes cēlējiem ziņot anonīmi;
- Skaidri nostiprināt atbildību par tādiem pārkāpumiem kā trauksmes celšanas sistēmu neieviešana un trauksmes cēlēja identitātes atklāšana;
- Paplašināt Trauksmes celšanas kontaktpunkta kompetenci;
- Skaidrot Trauksmes celšanas likuma saturu iestāžu pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai;
- Turpināt strādāt ar sabiedrības informēšanu par trauksmes celšanu, lai veicinātu izpratni.
Kā norāda Delnas direktora p.i. Krista Asmusa: “Trauksmes celšanas likuma pilnveide ir tikai viens solis. Nākamais un, iespējams, būtiskākais solis ir darbs ar sabiedrību. Ir nepieciešams kliedēt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus par trauksmes celšanu un apzināties, ka trauksmes cēlējs nereti ir vienīgais cilvēks, kuram ir iespēja novērst vai vismaz atklāt sabiedrībai būtiskus pārkāpumus.”
Pilns ziņojums “Trauksmes celšanas sistēmas Latvijā izvērtējums” pieejams šeit->.
Angliskā versija pieejama šeit->.
Projektu finansē Eiropas Savienība. Izteiktie uzskati un viedokļi ir tikai autora un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde nevar būt atbildīga par tiem.
