Demokrātiskā sabiedrībā biedrības piedalās sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, lēmumu pieņemšanā un pārstāv sabiedrības intereses, izmantojot dažādus pilsoniskās līdzdalības mehānismus. Tomēr realitātē ir gadījumi, kad šīs pilsoniskās līdzdalības tiesības tiek apdraudētas un aktīvie iedzīvotāji kļūst par vietējai varai nevēlamiem.
2025. gada 21. jūnijā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) piedalījās sarunu festivālā LAMPA ar diskusiju “Kam traucē biedrības? Sauksim lietas īstajos vārdos” un vērsa uzmanību uz biedrošanās brīvību Latvijas reģionos. Diskusijā pārrunāja dažādas situācijas, kurās pašvaldība ir rīkojusies prettiesiski un pieņēmusi neskaidrus politiskos lēmumus, formāli kavējusi sabiedrības līdzdalību, kā arī īstenojusi aktīvo iedzīvotāju iebiedēšanu un viņu vārda brīvības ierobežošanu.
Diskusiju moderēja Delnas direktore Krista Asmusa, diskusijā kā runātāji piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis un trīs reģionālo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji:
- Jorens Dobkevičs (Joren Dobkiewicz), biedrības “New East” direktors,
- Elīna Grīnhofa, pilsoniska aktīviste, O-biedrība.lv dibinātāja,
- Daina Dubra, NVO “Piekrastes Konvents” valdes locekle, projektu vadītāja.
Diskusija izgaismoja būtiskas problēmas, ar kurām saskaras biedrības reģionos, cenšoties sadarboties ar savām pašvaldībām:
- informācijas trūkums par biedrības aktivitātēm (piemēram, biedrību aktivitātes netiek atspoguļotas pašvaldībām piederošajos laikrakstos, komunikācijas kanālos),
- tiek atteiktas telpas biedrību pasākumiem,
- nomelnošana medijos un dažādu sadarbības lūgumu ignorēšana (neatbildēšana uz e-pastiem),
- pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu formāla kavēšana.
Šīs no pašvaldību puses veiktās darbības biedrības interpretē kā apzinātus centienus šķelt biedrības un apslāpēt pilsonisko līdzdalību, ja tā neatbilst pašvaldības vadības nostājai un mērķiem.
J. Dobkevičs no biedrības “New East” minēja, ka biedrības Daugavpilī, kas pauž pašvaldībai nevēlamu nostāju, piemēram, izrāda atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, ir saskārušās arī ar represijām; viņa vadītā biedrība atklāja, ka Daugavpils pilsētas jaunatnes un sporta stratēģijā, kas ir izstrādāta nesen, ir teksts, kas acīmredzami kopēts no Krievijas propagandas dokumentiem, stratēģijā parādās izteikumi par to, ka jāveicina jauniešos “mīlestība pret Tēvijas karu” (2. pasaules karu Krievija sauc par Tēvijas karu). Delna šo stratēģiju Daugavpils pilsētas mājaslapā neatrada.
Moderatore kopā ar biedrību pārstāvjiem un VARAM Pašvaldību departamenta direktoru Viesturu Razumovski meklēja risinājumus biedrošanās apdraudējumam. Diemžēl VARAM pārstāvis nespēja sniegt skaidru atbildi, ko darīt biedrībai, ja pašvaldība prettiesiski ietekmē tās darbību un kavē pilsonisko līdzdalību; VARAM pilnvaras rīkoties ir ierobežotas un tās strikti nosaka likums (Pašvaldību likums). Diskusijas dalībnieki pauda nožēlu, ka atbildība par demokrātijas aizsardzību bieži tiek novelta uz aktīvajām biedrībām, kurām nereti jau tā trūkst resursu un laika. Valsts iestādēm, tostarp VARAM, ir novērota pasīva attieksme un formāla atbildēšana uz iesniegumiem, kas neatrisina jautājumu pēc būtības.
Diskusijā izskanēja kritika par pašvaldību pārlieku lielo autonomiju un aicinājums to mainīt. VARAM pārstāvis skaidroja, ka ministrija nevar iejaukties politiskajos procesos vai piespiest pašvaldības sadarboties ar konkrētām biedrībām. Vienlaikus uzsvēra, ka tiesa ir galvenais mehānisms, kā biedrībai aizstāvēties pret publiskās varas patvaļu (apzinoties, ka tas ir ilgs un sarežģīts process), otrs mehānisms ir pašvaldību vēlēšanas.
Diskusijas dalībnieki, apzinoties situācijas bezcerīgumu, piedāvāja vairākus risinājumus, kas situāciju varētu mazliet uzlabot:
- izveidot juridiskās palīdzības centru vai mehānismu, kas specializējas nevalstisko organizāciju atbalstā tiesiskās aizsardzības jautājumos,
- biedrību ciešāka solidarizēšanās – gan pieredzes apmaiņā, gan kopīgā rīcībā, piemēram, iesniegumu un sabiedrisko kampaņu veidošanā, ko varētu uzticēt Latvijas Pilsoniskajai aliansei.
- aktivizēt sabiedrību, lai tā vairāk iestājas par savām tiesībām un ir pilsoniski aktīva, jo lielākajai daļai iedzīvotāju biedrību aktualizētie jautājumi šķiet mazsvarīgi vai neaktuāli.
Diskusija atgādināja, ka par demokrātiju, vārda brīvību un pilsonisko līdzdalību ir jācīnās. Ja pašvaldību vadītāji dara visu, lai biedrībām nebūtu iespēja darboties, ir nepieciešams stāties tam pretī un valstiskā līmenī pārskatīt pašvaldību autonomiju. Biedrību ieskatā nevar būt tāda situācija, kad VARAM palīdzēt nevar un ir tikai divi risinājumi – iet uz tiesu vai gaidīt pašvaldību vēlēšanas.
Delnas dalība LAMPā uz Reģionu skatuves tiek nodrošināta bez maksas, pateicoties British Council pārstāvniecībai Latvijā. Par diskusijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
