×

NEPIECIEŠAMS STIPRINĀT LATVIJAS KAPACITĀTI APSTRĀDĀT ATVĒRTOS DATUS

Delna kopā ar ekspertiem no valsts iestādēm un finanšu nozares 2019. gada 22. oktobrī diskutēja, kāds progress panākts atvērto datu jomā un, kā atvērtos datus stratēģiski integrēt Latvijas pretkorupcijas darbā.

.

Atvērtie dati ir dati, kas publicēti brīvi pieejamā, mašīnlasāmā un līdz ar to viegli analīzei izmantojamā formātā. 2016. gadā Latvija atvērto datu jomā bija pēdējā vietā Eiropā. Valsts kontrole uzstāja, ka valsts pārvaldē uzkrāto datu atvēršana brīvai izmantošanai var padarīt valsts pārvaldi caurskatāmāku un radīt jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai.[1] Eiropas Komisija bija aprēķinājusi, ka atverot datus Latvija valsts pārvaldē var ietaupīt ap 2 miljoniem eiro un sasniegt ekonomisko potenciālu ap 70 miljoniem eiro. Delna un citas organizācijas pieprasīja valdībai datus atvērt, ar mērķi tos atkalizmantot automatizētās analīzēs un vizualizācijās, tādējādi veicinot politisko atbildīgumu un iespējas atklāt korupciju.

.

Trīs gadu laikā atvērtas vairāk nekā 300 datu kopas, publicēta pirmā Latvijas atvērto datu stratēģija. Taču patiesos ieguvumus no atvērtajām datu kopām var redzēt tad, kad tiek salīdzināti dažādu iestāžu rīcībā esoši dati, līdz šim nesalīdzinātā veidā. Tāpēc VARAM, Delna un citas organizācijas strādā, lai valsts iestādes un to darbiniekus izglītotu par atvērtajiem datiem.

.

DATU ATVĒRŠANAS UN ATKALIZMANTOŠANAS IZAICINĀJUMI

.

Diskusijā VARAM solīja pusgada laikā atvērt vēl vairākas datu kopas un aicināja sabiedrību, žurnālistus, nevalstiskās organizācijas, iestādes identificēt tās datu kopas, kuras sabiedrības interesēs vēl būtu nepieciešams atvērt.

.

Vēl daudz ir jādara, lai Latvijā varētu izmantot visas atvērto datu iespējas, tajā skaitā risku un noziegumu identificēšanā. Diskusijā iezīmējās vairākas problēmas un nepieciešamie risinājumi:

.

1) Vairākas valsts iestādes savā rīcībā esošos datus izmanto kā iestādes izdzīvošanas jeb budžeta papildināšanas avotu, tos tirgojot un saņemot nozīmīgus ienākumus. Taču demokrātiskā sabiedrībā lielai daļai datu jābūt pieejamai bez maksas – lai aktīvā sabiedrības daļa, žurnālisti un pētnieki ar tiem var brīvi strādāt. Turklāt, daudziem uzņēmumiem datu pieejamība ir nepieciešamība, lai kvalitatīvi veiktu savu pamatdarbību. Piemēram, Latvijas Finanšu nozares asociācija diskusijā akcentēja nepieciešamību bankām piekļūt pilsonības un migrācijas datiem. Tāpēc nepieciešams veicināt valsts iestāžu izpratni un attīstīt tādu finansēšanas modeli, lai iestādes savā rīcībā esošos datus neuztvertu kā preci vai peļņas avotu, bet būtu gatavi ar datiem dalīties.

.

2) Lai veicinātu sekmīgu datu izmantošanu, jāveicina arī sabiedrības un žurnālistu izpratne par atvērto datu potenciālu un jāapmāca, kā tos izmantot. Nereti dzirdams viedoklis, ka konkrēti dati jau ir pieejami atvērto datu formātā, taču patiesībā tie ir tikai iestāžu mājaslapās publicēti dati, kas ir manuāli jāmeklē, bet nav publicētas veselas datu kopas ar visiem saistītajiem datiem. Piemēram, varam atrast datus par amatpersonu ienākumiem, ja meklējam par katru atsevišķi un zinām, ko meklēt, bet nevaram saņemt vienu failu, kurā ir visas amatpersonas, kas iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, ar visiem publiskojamajiem datiem. Nereti iestāde mājaslapā publicē datus pdf formātā un apgalvo, ka tos taču ikviens var pārvērst, piemēram, excel formātā, taču tam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un nereti arī dārgas programmas.

.

3) Datu atvēršanas diskusijās nereti kā pretarguments vai ierobežojošais faktors tiek minēta Vispārējā datu aizsardzības regula. Darbā ar datu atvēršanu ir jāņem vērā fizisko personu datu aizsardzība, taču šie ierobežojumi skar tikai dažas datu kopas un parasti neaizliedz to atvēršanu, tikai ierobežo.

.

4) Nereti valsts iestādēs šķērslis ir tehnoloģijas. Ir jāiegulda tehnoloģijās, lai tās spētu apstrādāt datus.

.

5) Korupcija un noziegumi kļūst globāli, nereti noziegumi vienā valstī ir realizēti, izmantojot starptautiskus tīklus. Tāpēc arvien vairāk jāveicina arī valstu un iestāžu starptautisko sadarbību, informācijas apmaiņu un izpratni par atvērto datu iespēju cīņā ar korupciju un noziegumiem.

.

Diskusija “Cīņa ar korupciju Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā – kā izmantojam atvērto datu iespējas?” notika 2019. gada 22. oktobrī Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā, Rīgā.

.

Diskusiju organizēja biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” kopā ar Transparency International nodaļu Lietuvā un organizāciju Open Knowledge Sweden projekta “Pretkorupcijas datu ekosistēmas veidošana Baltijā un Ziemeļvalstīs” ietvaros.

.

Pasākums tika organizēts ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par pasākuma saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.

.

Vairāk informācijas: Antonio Greko, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” atvērto datu eksperts, antonio@delna.lv

.

[1] http://www.lrvk.gov.lv/atvertie-dati-neizmantotas-iespejas-uznemejdarbiba-petnieciba-un-valsts-parvalde/

.

   

Foto: Aleksa Zēberga

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52