×

INTEGRITĀTES PAKTS – INSTRUMENTS KORUPCIJAS NOVĒRŠANĀ

Korupcija spēj aizēnot valsts tēlu, kavēt tās ekonomisko attīstību, negatīvi ietekmēt iedzīvotāju labklājību, raisīt sabiedrības neapmierinātību un kopumā novājināt valsti. Apskatot dažādas jomas, vislielākie korupcijas riski ir konstatēti tieši publisko iepirkumu jomā, īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu īstenotos projektus.1 Integritātes pakts ir instruments korupcijas novēršanā, kas dod iespēju dažādām iestādēm sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un šīs sadarbības rezultātā panākt lielāku atklātību par publisko iepirkumu. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja konkrētais iepirkums ir sabiedrībai nozīmīgs, projekts ir tehniski sarežģīts, joma ir specifiska, projekts ir dārgs, pastāv aizdomas par kukuļošanu, interešu konfliktu vai neatbilstošu ietekmi.

ES dalībvalstis ir vienojušās par līdz šim nepieredzēti liela budžeta – EUR 1,8 triljonu apmērā piešķiršanā laika posmā no 2021.-2027. gadam, tuvāko mēnešu un gadu laikā ES valstu valdības ieguldīs lielu daļu šo līdzekļu, noslēdzot publisko iepirkumu līgumus. Iepriekš nepieredzētais ieguldāmo līdzekļu pieplūdums, kā arī nepieciešamība tos ātri iztērēt, ievērojami palielina krāpšanas un korupcijas risku. Ir īstais laiks, lai papildinātu esošos publisko iepirkumu kontroles mehānismus ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot tajos pilsonisko sabiedrību.

 

Kas ir integritātes pakts, kur un kā to pielietot?

Integritātes pakts ir instruments, kas sākotnēji radīts nolūkā novērst korupciju publiskajos iepirkumos, kas finansēti vai līdzfinansēti ar ES atbalstu. Integritātes pakts paredz labas pārvaldības principu nodrošināšanu un korupcijas novēršanu, pilsoniskajai sabiedrībai iesaistoties. 1990-tajos gados to izveidoja starptautiskā pretkorupcijas kustība Transparency International (TI), lai palīdzētu nacionālo valstu valdībām, uzņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai cīņā ar korupciju.

Integritātes pakts paredz, ka valsts noslēdz oficiālu, rakstisku līgumu ar visiem, kas ir ieinteresēti uzraudzīt kādu noteiktu procesu, biežāk tā ir kāda liela, neatkarīga nevalstiska organizācija. Parakstot šo līgumu, puses apņemas, ka atturēsies no kukuļošanas, slepenām vienošanām un citām prettiesiskām un koruptīvām darbībām. Integritātes paktu var pielāgot dažādām publisko iepirkumu jomām un nav noteikts vienots slieksnis, no kura to izmantot.

Ideālā gadījumā integritātes pakts tiek iekļauts jau publiskā iepirkuma līguma izstrādes posmā, bet ne vēlāk kā pirms konkursa izsludināšanas. Integritātes paktam būtu jāaptver visi iepirkuma posmi, sākot no līguma plānošanas un beidzot ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī visi līguma slēgšanas posma cikli, sākot no plānošanas un beidzot ar īstenošanu (ja iespējams piemērot).

Integritātes paktu piemērošanas piemēri citās valstīs un Latvijā

Pirmais integritātes pakts tika īstenots 1994. gadā Ekvadorā, kur uzrauga funkcijas pildīja Ekvadoras TI nodaļa. Pieredze integritātes paktu piemērošanā ir arī vairākām ES valstīm. Piemēram, Ungārijā, projekta „Ozdas pilsētas dzeramā ūdens apgādes infrastruktūras attīstība, kā arī sadale un tā ilgtspējīga kontrole” ietvaros visos notikušajos publiskajos iepirkumos tika piemērots integritātes pakts. Šajā gadījumā integritātes paktu parakstīja vietējā pašvaldība, visi pretendenti – publisko iepirkumu konkursu dalībnieki un TI Ungārijas nodaļa, kas pārstāvēja pilsonisko sabiedrību un pildīja uzrauga funkcijas.

Arī Latvijā nevalstiskās organizācijas ir piedalījušās integritātes paktā. Laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) iesaistījās integritātes pakta projektā un uzraudzīja ar Rīgas tramvaja līnijas infrastruktūru saistītos iepirkumus. Rīgas tramvaja līnijas attīstības projekts, ko īstenoja pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”, bija vērsts uz sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanu un Rīgas centrā esošās Skanstes apkaimes attīstīšanu. Sākotnēji bija iecerēts, ka projekts, kura finansējums bija 97 miljoni eiro (no tiem aptuveni 70% ES Kohēzijas fonda finansējums), turpināsies līdz 2023. gadam. Projekts tomēr tika pārtraukts 2019. gada maijā sliktas pārvaldības un nepieņemami augstu korupcijas risku dēļ, kas atklājās korupcijas lietā saistībā ar “Rīgas satiksmes” iepirkumiem periodā no 2013. līdz 2016. gadam. Šie ir tikai daži no piemēriem sabiedrības ieguvumiem, ko sniedza integritātes paktu iekļaušana publiskajos iepirkumos.

Kā veikt publiskā līguma uzraudzību? Pamācības pilsoniskajai sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem

2021. gada pavasarī Delna kopā ar citām TI nodaļām publicēja rokasgrāmatu – pamācību lēmumu pieņēmējiem un pilsoniskajai sabiedrībai par kopīgu publiskā iepirkuma līguma uzraudzību. Pamācība ietver ieteikumus iepirkuma līguma un dokumentācijas sagatavošanā, uzraudzības veikšanā, atzinumu gatavošanā un komunikācijā ar sabiedrību par projekta attīstību, tostarp, kā publicēt uzraudzības ziņojumus. Delna iesaka izmantot šo materiālu, lai soli pa solim iepazītos ar integritātes paktiem un to lomu korupcijas novēršanā publiskajos iepirkumos.

Cik maksā integritātes pakts un kurš par to maksā?

Integritātes pakta īstenošanas izmaksas ir atkarīgas no publiskā iepirkuma rakstura, sarežģītības pakāpes, īstenošanas procesā iekļautajām darbībām un konkursa procedūras. Tomēr pieredze liecina, ka šīs izmaksas ir mazas salīdzinājumā ar lēstajām projektu izmaksām un iespējamo korupcijas apmēru.

Visbiežāk izmantotais finansējuma avots ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, retāk ārēju iestāžu vai donoru budžets (piemēram, Eiropas Komisijas finansējums). Lielākoties, lai īstenotu kādu publisko iepirkumu un iesaistītu pilsonisko sabiedrību tā uzraudzībā, par iepirkumu atbildīgajai iestādei tas ir jāparedz budžeta izdevumos. Šis ir arī viens no faktoriem, kāpēc Latvijā integritātes pakti līdz šim nav bijuši iekļauti daudzos publiskajos iepirkumos un sabiedrībā par tiem ir maz runāts.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa. Delna ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā. Delnas mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās. Viens no Delnas darbības virzieniem un stratēģiski svarīga prioritāte ir publisko resursu izlietošanas uzraudzība – godprātība publiskajos iepirkumos, ES fondu uzraudzība, integritātes pakti kā sabiedrības instruments publisko iepirkumu godprātības uzraudzībā.

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā “Пакт о добропорядочности – инструмент предотвращения коррупции“.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52