×

DELNAS PRIEKŠLIKUMI TRAUKSMES CELŠANAS LIKUMPROJEKTAM

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gada 25. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosūtīja priekšlikumus par Trauksmes celšanas likumprojektu (sk. Saeimas mājaslapā).

1. priekšlikums

No likuma 6. panta pirmās daļas svītrot vārdus “un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums”, tādējādi izsakot normu šādā redakcijā:

“(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, ievērojot Iesniegumu likuma 3. pantu vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.”

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Šo mērķi nevar sasniegt pilnībā, ja no iedzīvotajiem tiek sagaidīts, ka tie spēs identificēt, vai konkrētā situācija ir vai nav tāda, par ko var celt trauksmi, kā arī pārzinās nianses, kas saistās ar formālajām prasībām trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai. Delnas ieskatā trauksmes cēlēju intereses tiek vairāk aizsargātas, ja iestādei ir pienākums izvērtēt ziņojuma būtību, neraugoties uz to, vai tas ir vai nav nosaukts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

2. priekšlikums

Papildināt likuma 6. panta piekto daļu ar vārdiem “bet iesniegums pēc būtības atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm” un svītrot vārdus “kamēr iesniegums vēl nav izskatīts pēc būtības, persona var lūgt vai” un izteikt normu šādā redakcijā:

“(5) Ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, bet iesniegums pēc būtības atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm, tad kompetentā institūcija ierosina šo iesniegumu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tādā gadījumā iesniegumu izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Skatīt 1. priekšlikuma argumentāciju.

3. priekšlikums

Papildināt likuma 7. panta otro daļu ar vārdiem “vai kas pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm”, aizstāt vārdu “kurš” ar “kas“ un svītrot vārdus “izvērtē ziņojuma pirmšķietamu atbilstību šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, kā arī”, izsakot normu šādā redakcijā:

“(2) Pēc tam kad saņemts personas iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums vai kas pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm par jautājumu, kas pilnībā vai daļēji ir institūcijas kompetencē, institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā nosūta trauksmes cēlējam ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un pieņem lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Par pieņemto lēmumu institūcija informē personu triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.”

Skatīt 1.priekšlikuma argumentāciju.

4. priekšlikums

Svītrot likuma 7. panta devītajā daļā vārdus “izņemot gadījumu” un aizstāt vārdus “iebilst pret publiskošanu” ar vārdiem “tam ir piekritis”, izsakot normu šādā redakcijā:

“(9) Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, institūcija sniedz informāciju publiski, neatklājot un neapdraudot trauksmes cēlēja identitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības, ja trauksmes cēlējs tam ir piekritis.”

Šī brīža likumprojekta redakcijā likuma 7. panta devītajā daļā veidojas pretruna ar likuma 6. panta trešās daļas 4. punku. 6. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka ziņotājs trauksmes cēlēja ziņojumā norāda, vai gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums, atļauj publicēt informāciju par pārkāpumu, ievērojot šā likuma 7. panta devīto daļu. Tādējādi ziņotājam ir pozitīvs pienākums norādīt to, ka vēlas, lai informāciju publicē, ja tiks konstatēts pārkāpums; pretējā gadījumā informācija netiktu publicēta. Savukārt likuma 7. panta devītā daļa šī brīža redakcijā paredz, ka institūcija sniedz informāciju publiski, izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlējs ir iebildis pret publiskošanu.

Ņemot vērā Trauksmes celšanas likuma mērķi un garu – aizsargāt trauksmes cēlējus, būtu nepieciešama personas aktīvi izteikta piekrišana informācija publicēšanai, nevis iebildumu neizteikšana.

5. priekšlikums

Aizstāt likums 8. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “un” ar vārdu “vai”, izsakot normu šādā redakcijā:

“3) saņemot iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums vai pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, identificēt kompetento institūciju un septiņu dienu laikā pārsūtīt saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu, norādot, ka nepieciešams nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību, un par pārsūtīšanu informējot trauksmes cēlēju. Ja iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, neatbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, informēt par to personu, ja iespējams, norādot institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu;”

Trauksmes celšanas likuma anotācija apraksta, ka Valsts kanceleja varētu jau sākotnēji izvērtēt kontaktpunktā iesniegtos iesniegumus to pirmšķietamai atbilstībai trauksmes celšanas pazīmēm un attiecīgi pārsūtīt iesniegumu tālākai izskatīšanai (par to vienlaikus informējot personu), vai atbildēt personai, ka iesniegums nav atzīstams par trauksmes cēlēja ziņojumu, ja iespējams, norādot institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu. Šādu procedūru paredz arī Iesniegumu likums attiecībā uz vispārīgā kārtībā iesniegtiem iesniegumiem – informēt, ka iesniegums nav iestādes kompetencē, norādot kompetento iestādi (Iesniegumu likuma 4. panta pirmā daļa) vai, ja tas ir lietderīgi, pārsūtīt iesniegumu kompetentajai iestādei (Iesniegumu likuma 4. panta otrā daļa).

Ņemot vērā Trauksmes celšanas likuma mērķi, nav objektīva pamatojuma paredzēt iespēju nepārsūtīt kompetentai iestādei ziņojumus, kas formāli nav noformēti ka trauksmes cēlēja ziņojumi. Līdz ar to pazīmēm “iesniegums noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums” un “iesniegums pirmšķietami atbilst trauksmes celšanas pazīmēm” būtu jābūt alternatīvām nevis kumulatīvām.

Trauksmes celšanas likuma mērķis nav nodrošināt personai iespēju lūgt trauksmes cēlējiem paredzētās aizsardzības garantijas, bet gan nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Tātad ir pienākums veikt aktīvas darbības aizsardzības garantiju nodrošināšanā, un iestādēm būtu jāuzņemas iniciatīva trauksmes cēlēju aizsargāšanā.

Delna praksē ir novērojusi, ka personas, kas ir vērsušās valsts iestādēs, lai ziņotu par novērotiem pārkāpumiem, ir saņēmušas formālu atbildi uz iesniegumu, turklāt ar norādi par iespēju iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, lai gan sākotnējais iesniegums jau satur informāciju, kas iestādei ir nepieciešama, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un iesniedzēju par trauksmes cēlēju. Šādai situācijai Latvijas trauksmes celšanas sistēmā nebūtu jābūt iespējamai.

6. priekšlikums

Papildināt likuma 10. panta trešo daļu ar vārdiem “kā trauksmes cēlējs”, izsakot normu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu, neievērojot šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, un vēlāk ir identificēta kā trauksmes cēlējs, ja sniegtā informācija atbilst šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm.”

Šī brīža likuma 10.panta trešās daļas redakcijā nav skaidrs, kas ir jāidentificē, lai uz personu attiektos šī panta pirmā daļa (trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas).

7. priekšlikums

Papildināt likumu ar pantu:

“Atlīdzība par trauksmes celšanu

Trauksmes cēlējiem, kuri kompetentajai iestādei ir snieguši vērtīgu informāciju, ir tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar Ministru kabineta noteikto procedūru.”

Pētījumi liecina, ka finansiālās atlīdzības ieviešana kopumā palielina trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu, nepasliktinot iesniegto ziņojumu kvalitāti.[1] Finansiālā atlīdzība mudina darbiniekus, korupcijas lieciniekus ziņot par pārkāpumu, un tā pārkāpumu izdarīšanu padara riskantāku, jo palielina varbūtību, ka pārkāpums tiks atklāts un tiks piemērots sods.

Finansiālajai atlīdzībai ir arī ietekme uz sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu kopumā – tiek vairota sabiedrības izpratne par trauksmes celšanas nozīmi, mudinot cilvēkus ziņot, tādējādi palielinot trauksmes cēlēju skaitu. Tā rezultātā tiek mainīta tradicionālā stigma par trauksmes celšanu kā negatīvu lietu.[2]

Tāpat Transparency International pētījumā ir norādījis, ka atlīdzība ir finansiāli izdevīgāka, jo tā taupa izmeklēšanas iestāžu resursus.

Šāds regulējums Latvijā veicinātu sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu, laužot līdzšinējos stereotipus, tādējādi palielinot cilvēku vēlmi celt trauksmi par konstatētajiem pārkāpumiem. Attieksmes maiņa par trauksmes celšanu kā pozitīvu lietu, kā arī izpratnes veidošanās par trauksmes celšanu kā cilvēku pamattiesībām neklusēt par novērotajiem pārkāpumiem, ilgtermiņā spētu trauksmes cēlēju skaitu un trauksmes celšanas nozīmi kopumā.

Šāds papildinājums paredzētu arī jaunus MK noteikumu par atlīdzības apmēra noteikšanu un piešķiršanas kārtību.

 

Papildu informācija:
Delnas direktore Inese Tauriņa, Inese.Taurina@delna.lv
Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante Krista Asmusa, Krista.Asmusa@delna.lv

 

[1] Nyrerod Theo, Spagnalo Giancarlo. Myths and Numbers on Whistleblower Rewards. https://www.econstor.eu/bitstream/10419/204755/1/site-wp0044-2.pdf

[2] Transparency International (2018) Whistleblower Reward programmes. 4.p. Pieejams:
https://knowledgehub.transparency.org/assets/uploads/helpdesk/Whistleblower-Reward-Programmes-2018.pdf

 

Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52