KAS IR KORUPCIJA?
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Transparency International Latvijas nodaļa, korupciju definē šādi – varas ļaunprātīga izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā.
Korupcija grauj sabiedrības uzticību valsts iestādēm, vājina demokrātiju, kavē ekonomisko attīstību un palielina nevienlīdzību, nabadzību, sociālo šķelšanos un var ietekmēt arī vides krīzes.
Korupcija ietekmē valsts iekšējo politisko stabilitāti un spēju pretoties ārējam apdraudējumam. Tā kavē lēmumu pieņemšanu, jo korumpēti ierēdņi un politiķi līgumus slēdz ar tiem, kas piedāvā nelikumīgu peļņu, nevis labākos produktus un pakalpojumus.
Līdzīgi kā valstis uzlabo savu pieeju korupcijas apkarošanā, arī korupcija attīstās, it īpaši mūsdienu straujās tehnoloģiju attīstības rezultātā.
Korupcija visbiežāk notiek tur, kur sastopas publiskais un privātais sektors. It īpaši tur, kur valsts amatpersonas ir tieši atbildīgas par sabiedrības apkalpošanu vai specifisku noteikumu izdošanu.
Vienlaikus TI un Delnas definīcija nav vienīgā iespējamā korupcijas definīcija. Latvijas kontekstā korupcija ir definēta, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Šī likuma izpratnē korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informatīvajā materiālā par korupcijas atpazīšanu nošķir divus korupcijas veidus:
- Administratīvā jeb ikdienas korupcija, ko mēdz praktizēt ierēdņi, kuri ir nepietiekami atalgoti un tāpēc ir atkarīgi no sīkām dāvanām ģimenes uzturēšanai. Šis korupcijas veids visbiežāk konstatējams situācijās, kas saistīts ar iedzīvotāju ikdienas jautājumu un problēmu risināšanu.
- Politiskā jeb augsta līmeņa korupcija, kur augstu stāvošas amatpersonas pieņem lēmumus, kas ir saistīti ar lieliem ekonomiskiem līdzekļiem. Iesaistītās valsts amatpersonas gūst personisku labumu sev vai citām pusēm un notiek valsts finanšu līdzekļu pārdale par labu šauram personu lokam. Šo veidu mēdz saukt arī par valsts nozagšanu vai sagrābšanu.
Piemēri situācijām, kuras var liecināt par iespējamu korupciju:
– nekustamo īpašumu iegāde, izmantojot skaidru naudu, un to īpašumtiesību slēpšana, izmantojot sarežģītus čaulas uzņēmumu tīklus;
– pēkšņi cenu paaugstinājumi publisko iepirkumu pretendentu vidū, ko nevar izskaidrot ar izmaksu pieaugumu;
– patvaļīga koku ciršana un kokmateriālu kontrabanda;
– augstas vērtības preču vai pakalpojumu dāvināšana amatpersonām apmaiņā pret potenciālu labumu.
KĀDAS IR KORUPCIJAS SEKAS?
Dažādās korupcijas negatīvās sekas iespējams iedalīt vismaz trīs dažādās kategorijās.
Korupcijas ekonomiskās sekas:
- paplašinās “ēnu ekonomika”;
- tiek grauti tirgus mehānismi;
- budžeta līdzekļi tiek izmantoti neefektīvi;
- koruptīvu maksājumu dēļ pieaug cenas, kā rezultātā cieš patērētāji;
- potenciāli investori zaudē uzticību konkrētās valsts attīstībai.
Korupcijas sociālās sekas:
- tiek zaudēti milzīgi līdzekļi, kas tiek paredzēti vispārējai attīstībai;
- palielinās un nostiprinās krasa sociālā nevienlīdzība, kur īpaši cieš mazāk aizsargātās sabiedrības grupas un jaunieši;
- mazinoties valsts kapacitātei, mazinās tās iespējas aizsargāt iedzīvotāju tiesības un rūpēties par drošību – dažādās tās izpausmēs;
- tiek diskreditētas tiesību normas kā galvenais valsts un sabiedrības dzīvi regulējošais elements;
- tiesībsargājošo instanču korumpētība veicina organizētās noziedzības nostiprināšanos.
Korupcijas politiskās sekas:
- notiek politikas mērķu nomaiņa – no valsts vispārējās attīstības uz oligarhisku grupējumu valdīšanu;
- mazinās uzticība pastāvošajai varai, notiek tās atsvešināšanās no sabiedrības;
- mazinās valsts starptautiskais prestižs, kas draud ar ekonomisko un politisko izolāciju;
- mazinās politiskā konkurence, kas traucē demokrātijas attīstībai.
NODERĪGI IZPRATNEI PAR KORUPCIJU UN TĀS APKAROŠANU
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Padome un Apvienoto Nāciju Organizācijas pretkorupcijas konvencija nedefinē to, ko nozīmē “korupcija”. Tā vietā šīs organizācijas nosaka preventīvos un soda pasākumus virknei koruptīvu rīcību, ko tālāk pārņem dalībvalstis savā praksē, piemēram, Latvija savā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā.
Lai gan korupcijas klātbūtni sabiedrībā nevar tiešā veidā izmērīt, virkne resursu ļauj aptuveni novērtēt tās klātbūtnes līmeni un sabiedrības toleranci pret to. Pie šādiem resursiem pieskaitāma, piemēram, KNAB aptauja par sabiedrības attieksmi, Eirobarometra aptauja, Globālā korupcijas barometra aptauja un ikgadējais Korupcijas uztveres indekss (KUI).
Delna sadarbībā ar Norvēģijas Transparency International nodaļu kopš 2021. gada veido Pašvaldību atklātības indeksu, ar kura palīdzību vērtējam informācijas pieejamību pašvaldību mājaslapās par tās politiku un lēmumu pieņemšanas procesiem. Tas ir būtiski, lai tiesībsargājošās iestādes, mediji, publiskie uzraugi un ikviens interesents varētu monitorēt vietvaras darbu, potenciāli novēršot arī korupciju un tās riskus. Ar informāciju par pašvaldību atklātību un indeksa indikatoriem vari iepazīties šeit->.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, publiskajā un privātajā sektorā. Mērķu sasniegšanai mēs esam izstrādājuši savas darbības stratēģiskos virzienus līdz 2025. gadam, ar ko var iepazīties šeit->.
KĀ CĪNĪTIES AR KORUPCIJU?
Korupcijas apkarošanā svarīga ir arī ikviena sabiedrības locekļa drosme un nesamierināšanās ar pārkāpumiem vai nejēdzībām. Trauksmes celšana – bažu raisīšana par aizdomīgiem vai novērotiem pārkāpumiem ir daļa no valsts integritātes sistēmas korupcijas novēršanai. Tā ir iespēja novērst uzņēmuma vai valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un izkrāpšanu, atgūt līdzekļus, kas aizplūst krāpšanas un korupcijas shēmās, nodrošināt likuma un cilvēktiesību ievērošanu. Cel trauksmi un iepazīsties plašāk ar to, kas ir trauksmes celšana šeit->.
Ikviens var kļūt par publisko iepirkumu uzraugu, tādā veidā palīdzot novērst izmaksu sadārdzināšanos iepirkumā, negodīgu konkurenci un citus riskus. Pastāv dažādi pilsoniskās uzraudzības veidi, no kuriem Delna pastiprināti strādā pie integritātes paktu ieviešanas. Integritātes pakts ir sadarbības mehānisms, ar kura palīdzību valsts iestādes, pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgās puses apņemas uzlabot publiskā iepirkuma procesa caurspīdīgumu un atbildību. Pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas darbojas kā neatkarīgs uzraudzītājs, nodrošina, ka tiek ievēroti piemērojamie noteikumi un tiek novērsti korupcijas riski. Vairāk par pilsoniskās uzraudzības veidiem lasi šeit->.
Delna ik gadu publicē darbības pārskatu par paveikto un darāmo pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. Ar materiāliem vari iepazīties šeit->.