×

Politiskās partijas

Partiju iekšējā demokrātija

Politiskajām partijām ir viens no svarīgākajiem
demokrātijas elementiem, jo tās pilda daudzas ļoti būtiskas funkcijas
sabiedrības pārvaldīšanā. Partijas pirmām kārtām veido saikni starp
iedzīvotājiem un valsts varu. Politiskā vara ir jebkuras politiskās partijas
mērķis, lai varētu pārstāvēt noteiktu sabiedrības grupu intereses. Partijām bez
šīs pārstāvniecības funkcijas ir arī virkne citu uzdevumu, tai skaitā
sabiedrības politiskās līdzdalības nodrošināšana, politiskās socializācijas
funkcija – indivīds tajās iegūst zināšanas un priekšstatu par politiskajām
norisēm. Nozīmīgāko politisko ideju, lēmumu, priekšlikumi aizsākas politiskajās
partijās. Tāpat partijas ir tās, kuras
veido politisko eliti, atlasa valsts līderus – no sava vidus izvēlas pārstāvjus, kuri kandidē vēlēšanās un pēc
ievēlēšanas ieņem amatus valsts pārvaldē, politiskajās institūcijās. Ņemot vērā
visas šīs funkcijas, būtisks ir jautājums par to, kāda ir partiju iekšējā
pārvalde, cik liela loma partijās tiek piešķirta biedriem, piemēram, lemjot par
partijas vadītājiem, izpildinstitūciju locekļiem, partijas programmu, kā arī
partijas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Tādēļ varētu teikt, ka partiju iekšējai
demokrātijai ir ļoti būtiska nozīme gan no procesa viedokļa – lai partiju
biedri varētu līdzdarboties partijas dzīvē un audzēt kompetenci, iegūt politisko
pieredzi, gan arī no rezultāta viedokļa – iekšējā demokrātija palīdz partijām
precīzāk identificēt galvenās partijas elektorāta intereses, izraudzīties
vēlētājiem vislabāko izvēli, ko partija var piedāvāt vēlēšanās, publiskos
amatos utt. Tas, cik veiksmīgi un pēc kādiem iekšējiem principiem partijas veic
minētās funkcijas, lielā mērā ietekmē demokrātijas kvalitāti, savukārt lēmumu
pieņemšanas procedūras partijā lielā mērā atspoguļo partijas darbības metodes
un principus vēlāk publiskajā politikā.

Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā neuzticēšanās
līmenis politiskajām partijām ir augstākais Eiropas savienības valstu vidū.
2008.gada rudenī 91% iedzīvotāju neuzticējās politiskajām partijām un šis
neuzticēšanās līmenis jau vairākus gadus saglabājas vienmērīgi augsts
(2007.gadā 88%). Neuzticēšanās politiskajām partijām Latvijā iet roku rokā ar
zemu iedzīvotāju līdzdalību tajās. Latvijā līdzdalība politiskajās partijās ir
viena no zemākajām Eiropā. Pēc dažādiem datiem Latvijā līdzdalība politiskajās
partijās svārstās no 1.5% – līdz aptuveni 0.9% iedzīvotāju, kamēr vidējais
rādītājs Eiropā ir 5%.

Ņemot vērā šīs tendences, Delna pirms 2009.gada pašvaldību
vēlēšanām īstenoja projektu “Cik demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas
– vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas kārtība un kritēŗiji 2009.gada pašvaldību
vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā”. Projekts tika īstenots divās daļās, no kurām

viena bija saistīta
ar padziļinātu izpēti par vēlēšanu sarakstu veidošanu pirms pašvaldību
vēlēšanām.

Savukārt otra projekta daļa bija deputātu kandidātu datu
bāzes sagatavošana. Datu bāze ir

apskatāma
Sabiedrības par atklātību – Delna mājas lapā www.delna.lv/lat/velesanas-2009.

Šis pētījums ir veikts ar mērķi noskaidrot lielāko
politisko partiju praksi deputātu kandidātu

sarakstu veidošanā,
analizējot partiju biedru iesaisti šajā procesā. Pētījumā tika analizēti
partiju

darbību regulējošie
normatīvie akti, partiju statūti. Lai noskaidrotu praksi vēlēšanu sarakstu

veidošanā, tika
veiktas standartizētas intervijas ar partiju pārstāvjiem.

Projekta ietvaros
tika veiktas 30 intervijas ar desmit lielāko partiju dažāda līmeņa pārstāvjiem
Rīgā un Jūrmalā, lai iegūtu informāciju par partiju praksi vēlēšanu sarakstu
veidošanā.

Projekta
noslēgumā izstrādāts pētījums “Cik
demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas? Vēlēšanu sarakstu veidošana
pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām”
, kas bija pirmais tāda veida pētījums
Latvijā. Projekts
tika īstenots ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu.

Partiju
ziedotāju analīze

Pirms
2006.gada vēlēšanām Delna pievērsa uzmanību partiju ienākumiem, analizējot
lielāko politisko partiju ziedotāju struktūru. Starpziņojuma ietvaros tika sniegts
ieskats pirmajos secinājumos, analizējot partiju ienākumus laika periodā no
2005.gada 1. janvāra līdz pat 2006.gada maijam. Analīzes mērķis bija atklāt,
vai pastāv savstarpēja sakarība starp ziedojumiem politiskajām partijām un
lēmumiem par kadru izmaiņām valsts un pašvaldībai piederošo uzņēmumu padomēs un
valdēs. Pētījumā konstatētie rezultāti to apstiprināja, tāpēc Delna pievērsa
sabiedrības uzmanību problēmai, kad no vienas puses partijas caur uzņēmumu
valdēm un padomēm saņem netiešu valsts finansējumu un no otras puses politizē
valsts īpašumu pārvaldi, attālinoties no to darbības pamata. Analizējot partiju
ziedojumus minētajā laika periodā tika secināts, ka, pirmkārt, vērojama partiju
atkarība no lielajiem ziedotājiem. Otrkārt, visai nozīmīgu partiju ienākumu
daļu veido ziedojumi no tām amatpersonām, kas ieņem amatus valsts vai
pašvaldības uzņēmumu padomēs.

Ar
pētījumu var iepazīties šeit.

Pētījums īstenots ar Open
Society Institute finansiālo atbalstu

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52