×

Vēlēšanu novērošana

Brīvas un godīgas vēlēšanas ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts elementiem, jo tas ir brīdis, kad sabiedrība var īstenot
savu uzrauga lomu, izvērtējot politiķu darbību, programmas un solījumus. Kā liecina virkne starptautisku piemēru un arī Latvijas pieredze, viens no izšķirošiem apstākļiem veiksmei vēlēšanās ir plaša publicitāte masu medijos un iedarbīgas politiskās reklāmas, kuru izvietošanai partijām nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Lai vēlēšanas noritētu godīgi, nepieciešami visām partijām vienlīdzīgi spēles noteikumi, citādi var veidoties situācijas, ka vēlēšanās izšķirošais ir partiju turīgums, ne partiju nostādnes vai iepriekšējās darbības izvērtējums, jo ar milzīgu reklāmas apjomu tās var dominēt publiskajā telpā un ietekmēt vēlētāju izvēli. Lai partijas šādus līdzekļus varētu savā rīcībā iegūt, tām jāiegūst savi atbalstītāji un potenciālie ziedotāji. Partiju finanšu eksperti norāda – jo diversificētāki partiju finanšu avoti, jo mazāks risks, ka partijas kļūst atkarīgas no kādām konkrētām interesēm. Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka partijas pārtiek no dažu personu apjomīgiem ziedojumiem, tādēļ tas paaugstina risku, ka partiju un ziedotāju starpā veidojas atkarības attiecības un partijas kļūst par dažu turīgu personu kabatas organizācijām, ar kuru starpniecību var panākt savtīgu labumu. Uz nelikumīgu vai pret sabiedrības interesēm vērstu politisko partiju finansēšanu, kā vienu no būtiskākajām politiskās korupcijas jomām Latvijā, norādīja arī Pasaules Banka 2000.gadā publicētajā ziņojumā par korupciju pārejas perioda valstīs. Ziņojuma rezultāti stimulēja, ka tika uzsākts darbs pie likuma izstrādes par politisko partiju finansēšanu, šajā procesā aktīvi
iesaistījās arī Delna. Tādēļ darbs politiskās korupcijas mazināšanā ir kļuvis par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Delna ir aktīvi strādājusi, lai mazinātu politiskās korupcijas izplatību, gan ar likumdošanas iniciatīvām, aktīvi strādājot pie partiju darbības atklātības veicināšanas, gan arī uzraugot partiju darbību, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad partijas pārkāpj partiju finansēšanas noteikumus un aicinātu sabiedrību kritiski izvērtēt partiju darbību. Vēlēšanu kampaņu novērošana palīdz arī atklāt trūkumus normatīvajos aktos, kuru novēršanā notiek aktīvs darbs starpvēlēšanu periodā, tādēļ Delnas darbs ar šiem jautājumiem turpinās, lai arvien pilnveidotu partiju finansēšanas sistēmu.

2009.gada pašvaldību vēlēšanu datu bāze “Vēlēšanas 2009”

Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Delna pievērsās jautājumam par partiju atbildīgumu vēlēšanu kandidātu
sarakstu veidošanā. Lai mudinātu partijas rūpīgāk izvērtēt vēlēšanu sarakstos iekļauto personu iepriekšējo darbību un tādējādi atbildīgāk veidot piedāvājumu
vēlētājiem, Delna vēlēšanu datu bāzē apkopoja publiski pieejamo informāciju par
vēlēšanu kandidātiem lielākajās politiskajās partijās Rīgas un Jūrmalas
vēlēšanās. Datu bāzes mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad
sarakstos iekļauti kandidāti ar neviennozīmīgu reputāciju. Piemēram, ja
partijas deputāta kandidātam ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti
koruptīvās darbībās, ja kandidāts ir atradies interešu konfliktā, ja kandidāts
ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti
koruptīvās darbībās, kandidātam ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un viņš/viņa
nespēj to pamatot vēlētājiem, kandidātam vai tā pārstāvētajam uzņēmumam ir
lieli nodokļu parādi pret valsti, kandidāts vairākkārtīgi ir mainījis politiskās partijas. Kandidāti tika vērtēti pēc publiski pieejamās
informācijas, kāda atrodama plašsaziņas līdzekļos, ziņu aģentūru materiālos,
datu bāzēs. Ņemot vērā Delnas mērķi veicināt
sabiedrības un politiķu neiecietību pret korupciju, atklāta diskusija par to,
kā partijas izvēlas kandidātus, veidojot vēlēšanu sarakstus, varētu potenciāli
kalpot šī mērķa sasniegšanai. Datu bāze tika veidota projekta “Cik
demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas – vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas
kārtība un kritēriji 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā” ietvaros,
ko finansiāli atbalstīja Sorosa fonds – Latvija. Ar datu bāzi var iepazīties šeit.

 

Administratīvo
resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām un
2006.gada Saeimas vēlēšanām

Ņemot vērā arvien
pieaugošās partiju grūtības piesaistīt plašus ziedojumus partiju vajadzībām, kā
arī stingros ierobežojumus partiju tēriņiem kampaņās, ievērojami pieaug risks,
ka partijas kampaņas vajadzībām meklēs citus kampaņu finansēšanas veidus, lai
veicinātu lielāku partijas atpazīstamību. Publiskā amata un tā pienākumu
izpildei nepieciešamie līdzekļi var tikt izmantoti kā nozīmīgs partiju
priekšvēlēšanu kampaņu ierocis. 2004.gada nogalē Delna pievērsās līdz tam
neskartai, bet ļoti nozīmīgai tēmai – valsts vai pašvaldību resursu
izmantošanas novēršanai priekšvēlēšanu kampaņās. Ar to Delna saprot sabiedrības
dāvātās uzticības, varas un autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu, lai gūtu
papildu priekšrocības, nodrošinot savas personīgās vai politiskās partijas
pārvēlēšanas iespējas. Valdošajām partijām jau a priori ir priekšrocības lielāka finansējuma piesaistei partijas
vajadzībām, taču arī ieņemamie amati un tiem piederošie resursi var būtiski
ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Varas jeb administratīvie resursi – kā iespēja lemt
par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu sadali, piekļuve masu medijiem,
tiesības pieņemt lēmumus un amatam piederošā autoritāte – var tikt izmantota
populistiskiem un savtīgiem nolūkiem priekšvēlēšanu laikā.

 

Gan pirms 2005.gada
pašvaldību vēlēšanām, gan arī pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām Delna novēroja
virkni gadījumu, kad pie varas esošās politiskās partijas izmanto savas varas
pozīcijas, lai veicinātu pārvēlēšanu, piemēram, izmantojot publiskām
amatpersonām piemītošo autoritāti, kā amatpersonām piedaloties virknē publisku
pasākumu, kas netieši varētu tikt uzskatīti par priekšvēlēšanu aģitāciju,
piemēram, premjerministra A.Kalvīša braucieni darba vizītēs pa Latviju pirms
vēlēšanām, kuri sakrīt ar partijas priekšvēlēšanu aktivitātēm A.Kalvīša apmeklētajās
pilsētās, ar partijas atribūtiku utt. Tāpat tika secināts, pa priekšvēlēšanu
kampaņu vajadzībām tiek pakārtota lēmumu pieņemšana, īpaši uz attiecībā uz
sociāli mazaizsargātām grupām, piešķirot pabalstus, bonusus. Tāpat arī politiku
īstenošana, piemēram, ministrijām veicot plašas sabiedrības aptaujas īsi pirms
vēlēšanām, ar kurām vienlaicīgi tiek vairota ministra atpazīstamība, piemēram,
aptaujas anketās norādot informāciju par ministra dzīves gājumu utt. Ar
būtiskākajām konstatētajām problēmām, kā arī rekomendācijām, kā mazināt
administratīvo resursu izmantošanu, var iepazīties projekta ziņojumos, kurus
var izlasīt šeit: „Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms
2005.gada pašvaldību vēlēšanām
” un “Administratīvo resursu izmantošanas
novērošana pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām”
.

 

Citi
resursi:

Stafecka L. „Kompleksā pieeja” valsts sagrābšanai Portāls Politika.lv, 13.02.2007. Raksta versija angļu valodā

Timofejevs P., Stafecka L. Kā tiek izmantoti pašvaldību resursi pirms vēlēšanām? Diena, 16.12.2004. Administratīvo resursu izmantošana vēlēšanās: Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas salīdzinājums.

2002

“Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm”

Paplašinot pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām aizsāktās
aktivitātes, kas vērstas uz lielāku partiju finanšu atklātību, Delna un Sorosa
fonds – Latvija īstenoja kopprojektu “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu
kampaņas finansēm”, kura ietvaros analizēja gan partiju publicitāti medijos,
gan arī ienākumus un izdevumus priekšvēlēšanu kampaņā. Viens no pētījuma
secinājumiem bija, ka 8.Saeimas vēlēšanas visām partijām kopā izmaksās aptuveni
4 miljonus. Šāda kopsumma nozīmē, ka, saskaņā ar oficiāli deklarēto, partijas
kopā priekšvēlēšanu aģitācijai uz vienu balsstiesīgo vēlētāju varētu iztērēt
2.8 latus. Tas ir augsts rādītājs, pat salīdzinot ar attīstītajām rietumu
demokrātijām. 2002.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus politisko partiju
finansēšanas likumā nosakot, ka mēnesi pirms vēlēšanām partijām jāsniedz
atskaites par to priekšvēlēšanu aģitācijai izdoto, kā arī Internetā jāpublisko
to ziedotāju saraksti. Šis bija pirmais likumdevēja solis pretī lielākai
atklātībai partiju finansēs, un pavēra plašākas iespējas sabiedrībai uzdot
partijām daudz precīzākus jautājumus un ieskatīties partiju “virtuvē”, kas šajā
projektā tika arī veiksmīgi izmantots.

 

Projekta materiāli:

Politisko partiju
izdevumu – ieņēmumu analīze pirms 8. Saeimas vēlēšanām. 2002.gada 1.oktobrī
Iespējamās slēptās
reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām

Citi resursi:

Voika
I. Kā naudu tērē, tā valsti vadīs. Diena, 17.10.2003

Voika I. Likumam
jāprasa atklāta spēle
. Portāls Politika.lv 02.10.2001

 

2001
“Atklātība partiju finansēšanā”

2001.gada pirmajā pusgadā tika īstenots pirmais plašākais
partiju finansēšanas jautājumu pētījums ar augsta līmeņa dažādu nozaru ekspertu
līdzdalību tā veidošanā un īstenošanā. Delnas un Sorosa fonda – Latvija
kopprojekts “Atklātība partiju finansēšanā” tika īstenots, lai pievērstu
sabiedrības uzmanību pašas sabiedrības kontroles iespējamībai un panāktu
lielāku atklātību un pārskatāmību partiju finanšu plūsmās un atskaites sistēmās
sabiedrībai. Projekta galvenais izpētes objekts bija 2001.gada priekšvēlēšanu
kampaņā iztērētie partiju finanšu līdzekļi. Gūtie secinājumi un ieteikumi, kā
uzlabot partiju finansēšanas atklātību un uzticību sabiedrībā Latvijā, apkopoti
projekta ziņojumā.
Projekta ietvaros tika veikts arī mediju monitorings presē un televīzijā.

Lai pārliecinātos par žurnālistikas profesionālo
pamatprincipu ievērošanu pirmsvēlēšanu periodā un atklātu iespējamos slēptās
reklāmas gadījumus presē, no 2001.gada 10.februāra līdz 10.martam tika
analizēti divpadsmit populārākie nacionālās un reģionālās preses izdevumi
latviešu un krievu valodā – Lauku Avīze,DienaNeatkarīgā Rīta AvīzeRīgas BalssPanorama Latvii un Čas, kā arī LiesmaRēzeknes
Vēstis
MillionZemgales ZiņasKurzemes Vārds un Ventas Balss. Pētījumā identificētas 232
publikācijas, kas vieš aizdomas par slēptu politisko reklāmu pirms pašvaldību
vēlēšanām. Pētījumā atklājās piecas biežāk sastopamās problēmas – kandidātu vai
sarakstu reklamēšana, kas nav apzīmēta kā politiskā reklāma (55 gadījumi);
informatīvi materiāli, kas nodrošina pozitīvu publicitāti kandidātiem vai
nomelno tos (47); pozitīvas intervijas (33); vienpusīgums informatīvajos
materiālos (24); ar politiku nesaistīta pozitīva publicitāte kandidātam (22).
Visbiežāk pārkāpumi konstatēti krievu presē (62% no kopskaita), bet vietējos
laikrakstos publicēti 24% aizdomīgo rakstu.

Ar pētījumu var iepazīties šeit.

 

Līdzīgs monitorings šai laikā tika veikts arī Latvijas Televīzijas kanālos. Tā mērķis bija noskaidrot, vai TV kanālos
pirmsvēlēšanu laikā parādās materiāli, kas varētu tikt klasificēti kā slēptā
politiskā reklāma. Projekta ietvaros no 2001. gada 28.februāra līdz 12. artam
tika monitorēti četri televīzijas kanāli – LTV-1, LTV-2, LNT un TV3, kopumā
raidījumi aptuveni 20 000 minūšu ilgumā.

Tika konstatēts, ka visos TV kanālos pirmsvēlēšanu laikā
bija atrodami materiāli, kas varētu tikt uzskatīti par slēpto politisko
reklāmu.  Gadījumi norāda uz būtisku žurnālistikas profesionālo un ētikas
principu pārkāpšanu, kas var būt gan TV raidījuma uzpirkšanas, gan arī
neprofesionalitātes rezultāts. Visvairāk pārkāpumu gadījumi pārkāpumi ir
saistīti ar to, ka atsevišķi politiķi atkārtoti parādās dažos raidījumos, kuros
žurnālisti politiķiem uzdod vieglus un patīkamus jautājumus. LNT raidījumos
kopumā tika atrasti 109 gadījumi, kas varētu tikt uzskatīti par pārkāpumiem
(51% no kopskaita), LTV-2 tika atrasti 78 gadījumi (36%), TV3 – 15 gadījumi
(7%) un LTV-1 – 13 gadījumi (6%).

 

Ar pētījumu var iepazīties šeit.

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1