×

INTEGRITĀTES PAKTI

1. Kas ir Integritātes pakts?

Integritātes pakts (turpmāk – IP) ir sadarbības mehānisms, kas ļauj publiskajai iestādei sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai sekmētu tiesību aktu ievērošanu iestāžu un pretendentu darbībā, mazinātu korupcijas riskus un veicinātu sabiedrības uzticību. Faktiski tā ir vienošanās starp valsts pārstāvi un pretendentiem, kas piedalās konkursā. Lai nodrošinātu efektīvu IP īstenošanu, uzraudzības plāns ir neatņemama sastāvdaļa – to īsteno nevalstiskā organizācija.

2. Kāpēc integritātes pakts ir būtisks pašvaldībai?

Pašvaldībām IP izmantošana kopumā ceļ iepirkuma procedūru kvalitāti, novēršot negodprātības riskus, publiskās naudas izšķērdēšanu un veicinot iepirkuma izpildi plānotajā termiņā. Visā iepirkuma īstenošanas procesā iespējama pārkāpumu, tostarp korupcijas novēršanas, savlaicīga atklāšana un atrisināšana. Pašvaldību ieguvums ir pārskatāmāka un efektīvāka iepirkumu konkursa organizēšana, īstenošana un iespēja uzlabot atklātību.

3. Kāpēc integritātes pakts ir būtisks uzņēmumam?

IP ietvaros rodas papildus budžets ekspertīzei, tiek stiprināta uzņēmuma reputācija un caurspīdīgums. IP nodrošina papildus cilvēkresursus iepirkuma uzraudzībai un ekspertu piesaistīšanai, kā arī sniedz ārzemju pieredzi un kontaktu tīklu, kas var palīdzēt uzņēmumam dalībai iepirkumu konkursos arī citās valstīs. Papildus tam, uzņēmumam ir iespēja uzlabot savus iekšējos procesus, tostarp gūstot pieredzi par dalību iepirkuma konkursā, tā izpildē atbilstoši labas pārvaldības principiem.

4. Kāpēc integritātes pakts ir būtisks sabiedrībai?

Pilsoniskās sabiedrības ieguvums ir atklātība un caur to radītās iespējas sabiedrībai pārliecināties par publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu sabiedrības interesēs, kā arī uzraudzības procesā gūt pārliecību, ka process noritējis godprātīgi un nav pamata aizdomām par iespējamiem pieļautajiem pārkāpumiem. Caur atklātības palielināšanu, tiek radītas iespējas palielināt sabiedrības kopējo uzticēšanos un plašākas iespējas sekot līdzi iepirkuma procesam, piemēram, iesaistītajai nevalstiskajai organizācijai regulāri informējot sabiedrību par aktuālo procesā par uzraugāmo iepirkumu.

5. Kādi ir integritātes pakta projekta īstenošanas posmi?

Integritātes pakta īstenošanas posmi sadalāmi trīs daļās, kuros jāveic sekojošas aktivitātes:

• Pirmskonkursa posms
Posms sastāv no iepirkuma komisijas izveides, pārbaudes par to, vai nepastāv interešu konflikts, tirgus izpētes, kā arī dokumentu sagatavošanas.
Šajā posmā arī nepieciešams pārbaudīt, vai pastāv adekvāts vajadzību novērtējums un vai nav “sarkano karogu”, kas norādītu uz neformālām vienošanās pazīmēm par līgumu, ārējo dalībnieku ietekmi uz ierēdņu lēmumiem. Plānošanā un budžeta veidošanā jāpārbauda, vai plānotais iepirkums ir atbilstoši budžetam reāli īstenojams, savukārt specifikācijai, atlases kritērijiem un prasībām jābūt objektīvām – jānovērš jebkādas potenciālās aizdomas par to pielāgošanu konkrētam/iem uzņēmumiem, kā arī nedrīkst pieprasīt nevajadzīgus preču/pakalpojumu paraugus, izmantot ļaunprātīgas procedūras, kas kropļo konkurenci. Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.

• Konkursa posms
Šajā posmā notiek konkursa izsludināšana, piedāvājumu iesniegšana un, nepieciešamības gadījumā, pienākums pārtraukt iepirkumu. Pēc tam notiek piedāvājumu vērtēšana atbilstoši kritērijiem, kā arī to izslēgšana atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Obligāti jāpārliecinās par publiska paziņojuma esamību uzaicinot iesniegt piedāvājumus, kurā paziņoti arī vērtēšanas un piešķiršanas kritēriji. Nedrīkst notikt iepazīšanās ar pretendentiem laika gaitā, personisku interešu realizēšana no pašvaldības puses, kā arī jābūt nodrošinātam efektīvam “četru acu principam” pieņemot lēmumus gan izsludinot konkursu, gan piedāvājumu izskatīšanā. Pretendentiem savos priekšlikumos ir jāatklāj precīzi dati par izmaksām un/vai cenām, lai rezultātā netiktu paaugstināta līgumcena. Iesaistītajai NVO iepirkuma uzraudzībā jābūt piekļuvei procedūru ierakstiem.
Organizācija var piesaistīt neatkarīgu ekspertu tehniskās specifikācijas analīzei.
Organizācija var papildus skaidrot sabiedrībai iepirkuma prasību vai paredzamās līgumcenas pamatojumu caur sabiedrības informēšanas aktivitātēm.

• Pēckonkursa posms
Visbeidzot, notiek līguma slēgšana. Kad izvēretēti pretendenti un to piedāvājumi, notiek sēde par iepirkuma uzvarētāja noteikšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (protokols). Par rezultātu informē visus pretendentus, dodot termiņu lēmuma apstrīdēšanai. Pēc termiņa notecējuma (nogaidīšanas termiņš) slēdz līgumu rakstveidā. Pēc tam līgums tiek publicēts un pasūtītājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā ievieto iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, grozījumus un Publisko iepirkumu likuma 61. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu. Pēc tam publikāciju vadības sistēmā tiek atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams. Nepieciešamības gadījumā pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, iepirkuma līgumā paredzētajos un šādos gadījumos:
  – iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar PIL;
  – iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;
  – iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs atbilda kādam izslēgšanas iemeslam;
  – iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām sakarā ar EST nolēmumu.
Jānovērš jebkāda piegādātāja ļaunprātīga līguma izmantošana izpildē, jo īpaši saistībā ar tā kvalitāti, cenu un laiku, tāpēc īpaši svarīgi uzraudzības procesā ir pārbaudīt sekojošās nianses:
    1. Būtiskas izmaiņas līguma nosacījumos, lai pretendentam būtu vairāk laika un/vai augstākas cenas;
    2. Produkta aizstāšana vai standartiem neatbilstošs darbs vai pakalpojums, kas neatbilst līguma specifikācijām;
    3. Jaunu aktīvu zādzība pirms piegādes galalietotājam vai pirms ierakstīšanas;
    4. Nepietiekama valsts amatpersonu uzraudzība un/vai līgumslēdzēju savstarpēja slepena/neoficiāla vienošanās, vai savstarpēja slepena/neoficiāla vienošanās starp līgumslēdzēju un uzraudzības amatpersonām;
    5. Apakšuzņēmēji un partneri, kas izvēlēti nepārredzamā veidā vai nav oficiāli atbildīgi izpildē;
    6. Nepatiess vai dublēts rēķins par nepiegādātām precēm un pakalpojumiem, tostarp arī par starpposma maksājumiem.

6. Kas finansē integritātes pakta īstenošanu?

Latvijā integritātes paktus finansē no Eiropas Savienības fondiem vai arī tie tiek veikti no Delnas līdzekļiem, taču starptautiskā prakse norāda, ka IP var finansēt dažādi dalībnieki, tostarp valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, dažādi fondi un arī paši privātā sektora pārstāvji, kas iesaistīti publiskajos iepirkumos un kuri vēlas nodrošināt godīgu konkurenci un ētisku biznesa praksi.

Mājaslapas sadaļa tapusi ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējumu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

eu logo
  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52